6.2.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 38/17
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-219/13 Ferracci/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-624/16 P)
(2017/C 038/23)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Stancanelli, D. Grespan un F. Tomat)
Pārējie lietas dalībnieki: Pietro Ferracci un Itālijas Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā pirmajā instancē celtā prasība ir atzīta par pieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu daļu;
—
atzīt pirmajā instancē celto prasību par nepieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro un pēdējo teikuma daļu un tādējādi to pilnībā noraidīt;
—
uzdot P. Ferracci atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Komisijai radušies gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Ar vienīgo pamatu, kas iedalīts trijās daļās, Komisija norāda, ka esot kļūdaini interpretēta un piemērota LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma daļa, jo Vispārējā tiesa esot atzinusi par pieņemamu prasītāja prasību, kas pirmajā instancē celta, pamatojoties uz šo tiesību normu. It īpaši Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo esot uzskatījusi, ka pārsūdzētais akts ir reglamentējošs akts, kas tieši attiecas uz prasītāju pirmajā instancē un kas neietver īstenošanas pasākumu attiecībā uz pašu prasītāju.