20.3.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 86/7
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 28. septembra spriedumu lietā T-476/15 European Food SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 7. decembrī iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
(Lieta C-634/16 P)
(2017/C 086/09)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Raj)
Pārējās lietas dalībnieces: European Food SA un Société des produits Nestlé SA
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
—
piespriest European Food atlīdzināt Biroja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ka Regulā Nr. 207/2009 (1) un Nr. 2868/95 (2) ir paredzēti divi termiņi dokumentu iesniegšanai procesos Birojā: termiņi, kuri noteikti pašā tiesību aktā un attiecīgi kurus Birojs nevar pagarināt, un termiņi, kurus Birojs pareizas procesa organizēšanas nolūkā nosaka katrā individuālā lietā un kuri, ja tas ir atbilstoši konkrētajiem lietas apstākļiem, var tikt pagarināti pēc lietas dalībnieku lūguma. Tādējādi Vispārējās tiesas secinājums, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā absolūtu spēkā neesamības pamatu dēļ šajā ziņā nav termiņa ierobežojuma, ir kļūdains.
Otrkārt, Vispārējā tiesa nav pareizi interpretējusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta jēgu un tiesiskās sekas. Šis pants attiecas uz visiem Birojā notiekošajiem procesiem un visiem piemērojamajiem termiņiem, proti, (i) Regulā Nr. 207/2009 un Nr. 2868/95 tieši norādītajiem termiņiem un (ii) termiņiem, kurus EUIPO nosaka, īstenojot savu kompetenci organizēt tajā notiekošos procesus.
Treškārt, koncentrējoties uz Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešo daļu, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā šī noteikuma pamatjēgu, kas atspoguļota tā pirmajā daļā, proti, ka Apelācijas padomei ir saistoši tie paši procesuālie noteikumi kā nodaļai, kas pieņēmusi lēmumu, kurš tiek apstrīdēts apelācijas procesā. Pirmā daļa nav ierobežoti attiecināma tikai uz iebildumu procesiem, bet attiecas uz visiem procesiem, tostarp spēkā neesamības procesiem.
Ceturtkārt, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts, jo tajā: (i) minētā norma nav piemērota attiecībā uz termiņiem, kurus nosaka Birojs un (ii) Apelācijas padomei ir liegtas Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras izvērtēt, vai pirmoreiz iesniegtais pierādījums ir kvalificējams kā “jauns” un, ja tas netiek darīts, tai ir liegta iespēja īstenot savu rīcības brīvību attiecībā uz pierādījumu pieņemamību.
Visbeidzot, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts pušu procesuālo tiesību līdzsvars, piešķirot jebkurai spēkā neesamības atzīšanas procesa pusei beznosacījumu tiesības iesniegt jebkuru pierādījumu jebkurā Birojā notiekošā procesa stadijā, tostarp apelācijas procesā. Tas liedz atbildētājam izmantot vienu administratīvā vērtējuma posmu, kurā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs apzināti izvēlas neiesniegt nevienu – vai nevienu atbilstošu – faktu vai pierādījumu procesā Anulēšanas nodaļā. Turklāt, piešķirot jebkurai spēkā neesamības atzīšanas procesa pusei beznosacījumu tiesības iesniegt jebkuru pierādījumu jebkurā procesa stadijā, tiek pārkāpts arī procesuālās ekonomijas un labas pārvaldības princips.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).
(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy