8.5.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 144/14
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 11. oktobra spriedumu lietā T-753/15 Guccio Gucci SpA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 29. decembrī iesniedza Guccio Gucci SpA
(Lieta C-674/16 P)
(2017/C 144/20)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Guccio Gucci SpA (pārstāvji – V. Volpi, P. Roncaglia, F. Rossi, N. Parrotta, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Guess? IP Holder LP
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
—
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies šajā tiesvedībā;
—
piespriest Guess atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Ar šo apelācijas sūdzību Guccio Gucci S.p.A. (turpmāk tekstā – “Gucci” vai “apelācijas sūdzības iesniedzēja”) lūdz Tiesu atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (trešā palāta) spriedumu lietā T-753/15 (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko Vispārējā tiesa noraidīja Gucci prasību par Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 14. oktobra lēmumu lietā R 1703/2014-4, ar kuru tika atcelts Iebildumu nodaļas 2014. gada 1. jūlija lēmums, ar ko apmierināti Gucci iebildumi pret starptautiskās reģistrācijas Nr. 1090048 attiecināšanu uz Eiropas Savienību attiecībā uz 9. klasi (turpmāk tekstā – “strīdīgā preču zīme”) par labu Guess? IP Holder L.P. (turpmāk tekstā – “Guess”).
2.
Šīs apelācijas sūdzības mērķis esot parādīt, ka Vispārējā tiesa, secinot, ka Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1), redakcijā pirms grozījumiem (turpmāk tekstā – “Regula par Kopienas preču zīmi”), 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētie atteikuma pamati nav piemērojami strīdīgajai preču zīmei, ir pieļāvusi kļūdu. Konkrēti, Vispārējā tiesai skaidri esot sagrozījusi tai iesniegtos faktus un pierādījumus, izvērtējot konfliktējošo apzīmējumu līdzību, un līdz ar to esot nepareizi piemērojusi gan Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, gan tās 8. panta 5. punktu, kā arī neesot norādījusi pamatojumu pārsūdzētajā spriedumā.
3.
Vispārējā tiesa esot noliegusi konfliktējošo preču zīmju līdzību, pamatojoties uz pieņēmumu, ka konkrētā sabiedrības daļa [..] [strīdīgajā] preču zīmē uztvers nevis lielo burtu “G”, kas atveidots agrākajās preču zīmēs, bet drīzāk abstraktu dekoratīvu motīvu. Turklāt, ņemot vērā apzīmējuma stilizāciju un to, ka tā sastāvdaļas ir savā starpā sasaistītas vai savienotas, tā var tikt uztverta gan kā stilizēto burtu attēls, piemēram, lielais burts “X” vai burts “e”, gan kā ciparu un burtu kombinācija, piemēram, cipars “3” un burts “e” (šajā ziņā skat. pārsūdzētā sprieduma 32. punktu). Šim pieņēmumam esot izšķiroša nozīme pārsūdzētajā spriedumā, un tas esot licis Vispārējai tiesai noliegt jebkādu līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm un līdz ar to Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta piemērojamību šajā lietā.
4.
Tomēr iepriekš minētais pieņēmums esot acīmredzami kļūdains. Par to liecinot lietas materiālos esošie dokumenti, kas skaidri parāda, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver lielos burtus “G” strīdīgajā preču zīmē – atbilstoši Gucci iesniegtajiem aptaujas rezultātiem attiecībā uz to, kā sabiedrība uztver strīdīgo preču zīmi. Šī acīmredzamā faktu un pierādījumu sagrozīšana esot ietekmējusi Vispārējās tiesas vērtējumu par Gucci prasību: ja Vispārējā tiesa būtu atzinusi, ka konkrētā sabiedrības daļa – vai vismaz daļa no tās – uztvertu strīdīgo preču zīmi kā lielo burtu “G” kombināciju, tā, iespējams, nebūtu noliegusi līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm un līdz ar to gan Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, gan tās 5. punkta piemērojamību.
5.
Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pienākumu norādīt savu spriedumu pamatojumu, jo savā vērtējumā tā nemaz neesot ņēmusi vērā iepriekš minēto aptauju un neesot sniegusi – pat netieši – nekādu pamatojumu, kas dotu iespēju saprast, kāpēc tā ir ignorējusi šo izšķirošo pierādījumu.
6.
Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un piespriest gan EUIPO, gan Guess atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies šajā tiesvedībā.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) (OV 2009, L 78, 1. lpp.).