TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)
2017. gada 26. oktobrī ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Direktīva 2005/29/EK – Negodīga komercprakse – Valsts tiesību akti, ar kuriem ir aizliegta ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistīta reklāma
Lieta C‑356/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg te Brussel, strafzaken (Briseles pirmās instances holandiešu valodas tiesa, Krimināllietu palāta, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 26. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 27. jūnijā, kriminālprocesā pret
Wamo BVBA,
Luc Cecile Jozef Van Mol.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], M. Safjans [M. Safjan], D. Švābi [D. Šváby] un M. Vilars [M. Vilaras],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).
2
Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā, kas uzsākts pret Wamo BVBA un Luc Cecile Jozef Van Mol par to, ka tie ir pārkāpuši valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir aizliegts izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3
Direktīvas 2005/29 preambulas 9. apsvērumā ir noteikts:
“Šī direktīva neskar atsevišķas prasības, ko ceļ personas, kam kāda negodīga komercprakse ir radījusi kaitējumu. Tā arī neskar Kopienas un valsts tiesību aktus, kas attiecas uz [..] produktu veselīguma un drošuma aspektiem [..]. Dalībvalstis savā teritorijā, kur darbojas tirgotājs, tādējādi varēs saglabāt vai ieviest komercprakses ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz, piemēram, alkoholu, tabaku vai medikamentiem, balstoties uz rūpēm par patērētāju veselības aizsardzību un drošību. [..]”
4
Šīs direktīvas 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:
“Šajā direktīvā:
[..]
c)
“produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustams īpašums, tiesības un pienākumi;
d)
“uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem” (turpmāk – arī “komercprakse”) ir jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem;
[..].”
5
Minētās direktīvas 3. pantā ir paredzēts:
“1. Šī direktīva attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kā izklāstīts 5. pantā, pirms komercdarījuma, kas attiecas uz kādu produktu, pēc tā un tā laikā.
[..]
3. Šī direktīva neskar Kopienas vai valsts noteikumus par produktu veselīguma un drošības aspektiem.
[..]
8. Šī direktīva neskar nekādus uzņēmējdarbības veikšanas vai atļauju izsniegšanas sistēmu nosacījumus vai ētikas kodeksus, vai citus konkrētus noteikumus, ar ko reglamentē reglamentētas profesijas, lai uzturētu augstus profesionāla godīguma standartus, ko dalībvalstis atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem var noteikt profesionāļiem.
[..]”
Beļģijas tiesības
6
Saskaņā ar 2013. gada 23. maijaWet tot regeling van de vereiste kwalificaties om ingrepen van niet‑heelkundige esthetische geneeskunde en esthetische heelkunde uit te voeren en tot regeling van de reclame en informatie betreffende die ingrepen (Likums, ar ko reglamentē neķirurģiskas estētiskās medicīnas un estētiskās ķirurģijas procedūru veikšanai nepieciešamo kvalifikāciju un ar šīm procedūrām saistītu reklāmu un informāciju) (Belgisch Staatsblad, 2013. gada 2. jūlijs, 41511. lpp.), kas grozīts ar 2014. gada 10. aprīļaWet houdende diverse bepalingen inzake gezondheid (Likums, ar ko nosaka dažādus noteikumus veselības jomā) (Belgisch Staatsblad, 2014. gada 30. aprīlis, 35442. lpp.) (turpmāk tekstā – “2013. gada 23. maija Likums”), 2. panta 6. punktu “reklāma” ir jebkādā formā sabiedrībai adresēts paziņojums vai darbība ar tiešu vai netiešu mērķi veicināt šī likuma 3. pantā minētās procedūras neatkarīgi no šim nolūkam izmantotajām vietām, nesējiem vai tehnoloģijām, ieskaitot telerealitātes raidījumus.
7
2013. gada 23. maija Likuma 20/1. pantā, skatot to kopsakarā ar tā 3. pantu, ir precizēts, ka ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir aizliegts izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.
8
Šī likuma 22/1. pantā ir noteikts, ka 20/1. pantā norādītā pārkāpuma izdarītājam tiks piespriests brīvības atņemšanas sods uz laiku no nedēļas līdz sešiem mēnešiem un naudas sods no EUR 250 līdz EUR 5000 apmērā vai tikai viens no šiem sodiem, un ir precizēts, ka tiesa turklāt var izdot rīkojumu, ka spriedums ir jāpublicē trijos laikrakstos.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
9
No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka pēc Federale Overheidsdienst Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu (Federālais Sabiedrības veselības, pārtikas aprites drošības un vides valsts dienests, Beļģija) paziņojuma Procureur des Konings (Karalistes prokurors, Beļģija), ka pret Wamo – sabiedrību, kas apsaimnieko apģērbu veikalus ar firmas nosaukumu ZEB, kā arī pret L. C. J. Van Mol – Mosa, kas ir Wamo pārvaldības sabiedrība, pilnvaroto administratoru, ir uzsākta kriminālvajāšana, pamatojoties uz to, ka laikā no 2015. gada 8. līdz 13. jūnijam viņi esot izplatījuši ar estētiskās ķirurģijas procedūrām saistītu reklāmu, pārkāpjot Beļģijas tiesības.
10
Krimināllietas materiāliem ir pievienota reklāmas brošūra, kurā tika reklamēts ar plastisko ķirurģiju saistīts konkurss, ko ZEB izplatīja saviem klientiem, kā arī Wamo tīmekļa vietnes, kurā ievietots līdzīgs reklāmas sludinājums, kopija.
11
Wamo un L. C. J. Van Mol iesniedzējtiesā it īpaši apgalvo, ka Beļģijas tiesību normas, ar kurām ir aizliegts izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu, esot pretrunā Direktīvai 2005/29.
12
Šādos apstākļos Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg te Brussel, strafzaken (Briseles pirmās instances holandiešu valodas tiesa, Krimināllietu palāta) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Direktīva [2005/29] ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts likumu, ar kuru fiziskām vai juridiskām personām ir aizliegts izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu, kā tas ir atbilstoši [2013. gada 23. maija] Likuma 20/1. pantam?”
Par prejudiciālo jautājumu
13
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.
14
Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma.
15
Savā prejudiciālajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2005/29 ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav pieļauti tādi valsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, aizliedzot ikvienai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.
16
Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, vispirms ir jānoskaidro, vai aizliegtās reklāmas, kas tiek aplūkotas pamatlietā, ir komercprakse Direktīvas 2005/29 2. panta d) punkta izpratnē un vai uz tām tādēļ attiecas tajā paredzētie noteikumi (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2017. gada 4. maijs, Vanderborght, C‑339/15, EU:C:2017:335, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
17
Šajā ziņā ir jānorāda, ka šīs direktīvas 2. panta d) punktā, izmantojot sevišķi plašu formulējumu, “komercprakses” jēdziens ir definēts kā “jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem” (spriedumi, 2010. gada 9. novembris, Mediaprint Zeitungs‑ und Zeitschriftenverlag, C‑540/08, EU:C:2010:660, 17. punkts, un 2017. gada 4. maijs, Vanderborght, C‑339/15, EU:C:2017:335, 23. punkts).
18
Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta c) punktu jēdzienā “produkts” šīs direktīvas izpratnē ir ietverti arī pakalpojumi.
19
No tā izriet, ka tāda ar estētiskās ķirurģijas procedūrām saistīta reklāma, kāda tiek aplūkota pamatlietā, neatkarīgi no tā, vai tā ir publikācija reklāmas brošūrās vai tīmeklī, ir komercprakse Direktīvas 2005/29 izpratnē.
20
To ņemot vērā, šī direktīva saskaņā ar tās 3. panta 3. punktu ir piemērojama, neskarot Savienības vai valsts tiesības par produktu veselīguma un drošības aspektiem.
21
Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 8. punktu tā ir piemērojama, neskarot nekādus ētikas kodeksus vai citus konkrētus noteikumus, ar ko tiek regulētas reglamentētas profesijas un ko dalībvalstis atbilstīgi Savienības tiesību aktiem var noteikt profesionāļiem, lai uzturētu augstus integritātes standartus.
22
Tādējādi no šīm tiesību normām izriet, ka ar Direktīvu 2005/29 netiek apšaubītas valsts tiesību normas par produktu veselīguma un drošības aspektiem vai konkrēti noteikumi, ar ko tiek regulētas reglamentētas profesijas (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Vanderborght, C‑339/15, EU:C:2017:335, 28. punkts).
23
No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka ar pamatlietā aplūkojamajiem valsts tiesību aktiem, proti, ar 2013. gada 23. maija Likuma 20/1. pantu, tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, līdz ar to uz to attiecas Direktīvas 2005/29 3. panta 3. un 8. punkts (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2017. gada 4. maijs, Vanderborght, C‑339/15, EU:C:2017:335, 29. punkts).
24
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2005/29 ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir pieļauti tādi valsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, aizliedzot ikvienai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.
Par tiesāšanās izdevumiem
25
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav aizliegti tādi valsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, aizliedzot ikvienai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.