FulLegal · İçtihat Detay

Almanya 26.09.2018 LV

EUR-Lex - 62016TJ0062 - LV

Avrupa Adalet Divanı

Karar Metni

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2018. gada 26. septembrī ( *1 )

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PUMA” reģistrācijas pieteikums – Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes “PUMA” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)

Lieta T‑62/16

Puma SE , Hercogenauraha [Herzogenaurach] (Vācija), ko pārstāv P. González‑Bueno Catalán de Ocón, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Folliard‑Monguiral un D. Walicka, pārstāvji,

atbildētājs,

persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, kurai tika atļauts aizstāt otro procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieci –

Doosan Machine Tools Co. Ltd , Seonsangu [Seongsan‑gu] (Dienvidkoreja), ko pārstāv R. Böhm un S. Overhage, advokāti,

par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1052/2015‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Puma un Doosan.

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] un K. Iliopuls [C. Iliopoulos] (referents),

sekretārs: I. Dragans [I. Dragan], administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 15. februārī,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 10. maijā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 17. maijā,

ņemot vērā 2016. gada 19. septembra rīkojumu, ar kuru Doosan Machine Tools tika atļauts aizstāt Doosan Infracore,

ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā un lietas nodošanu ceturtajai palātai,

pēc 2017. gada 20. septembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

2012. gada 27. novembrīDoosan Infracore Co. Ltd, kuru ir aizstājusi persona, kas iestājusies lietā – Doosan Machine Tools Co. Ltd, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 7. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “virpas; CNC virpas (ar datorizētu vadību); daudzfunkcionāli darbgaldi; virpošanas centri; elektriskā loka izlādes mašīnas”.

Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2013. gada 17. janvāraBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 12/2013.

2013. gada 16. aprīlī prasītāja Puma SE, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad Regulas Nr. 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā norādītajām precēm.

Iebildums bija balstīts uz šādām agrākām preču zīmēm:

–

tālāk attēlotā agrākā starptautiskā grafiskā preču zīme, kura 1991. gada 22. jūlijā ir reģistrēta ar numuru 582886 un kuras reģistrācija ir pagarināta līdz 2021. gada 22. jūlijam, kura ir spēkā Vācijā, Austrijā, Beniluksa valstīs, Bulgārijā, Kiprā, Dānijā, Spānijā, Igaunijā, Francijā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Čehijas Republikā, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē, Slovākijā un Slovēnijā:

–

tālāk attēlotā agrākā starptautiskā grafiskā preču zīme, kura 1978. gada 12. aprīlī ir reģistrēta ar numuru 437626 un kuras reģistrācija ir pagarināta līdz 2028. gada 12. aprīlim, kura ir spēkā Vācijā, Austrijā, Beniluksa valstīs, Francijā, Spānijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Čehijas Republikā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā:

Ar agrāko starptautisko grafisko preču zīmi Nr. 582886 tiek apzīmētas tostarp preces, kas ietilpst 7., 18., 25. un 28. klasē un kas attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

7. klase: “mašīnas, kas paredzētas koka, ādas, plastmasas apstrādei; šujmašīnas, papīra mašīnas, pulēšanas mašīnas (izņemot mājsaimniecību mašīnas), preses (mašīnas), caurumošanas mašīnas un perforēšanas mašīnas, asināšanas un spodrināšanas mašīnas, griešanas mašīnas rūpnieciskām vajadzībām, tekstilrūpniecības mašīnas, iepakošanas mašīnas, sasmalcināšanas mašīnas; darbgaldi; motori (izņemot sauszemes transportlīdzekļu motorus); sakabes un transmisijas siksnas (izņemot tās, kas ir paredzētas sauszemes transportlīdzekļiem); mehāniski darbināmas lauksaimniecības ierīces un aparāti; lauksaimniecības mašīnas”;

–

18. klase: “preces no ādas un/vai ādas imitācijas (kas ir ietvertas šajā klasē); rokassomas un citi futrāļi, kas nav pielāgoti precēm, kurām tie ir paredzēti, kā arī nelieli ādas izstrādājumi, tostarp maki, kabatas portfeļi, atslēgu maki; rokassomas, dokumentu mapes, uzglabāšanas un iepirkumu somas, skolassomas un portfeļi, atpūtnieku somas, mugursomas, maisiņi, sporta piederumu somas, pastāvīgas lietošanas pārvadāšanas un uzglabāšanas somas un ceļojumu somas no ādas, sintētiskiem materiāliem un/vai auduma un tekstilmateriāliem; ceļojumu maki (ādas izstrādājumi); plecu lences (siksnas); dzīvnieku āda; ceļasomas un čemodāni; atslēgu maki no ādas vai ādas aizstājējiem; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas; pārvadāšanas somas divriteņiem”;

–

25. klase: “apģērbi, apavi, galvassegas; apavu daļas un sastāvdaļas, zoles, iekšējās zoles un supinatori, papēži, zābaku stulmi, pretslīdes aprīkojums apaviem, radzes; starpoderes, apģērbu iekškabatas; korsešizstrādājumi; zābaki, čības, rītakurpes un ievelkamās čības; gatavi apavi, ielas, sporta, atpūtas, treniņu, skriešanas, vingrošanas, peldēšanas un fizioloģiskie apavi (kas ietilpst šajā klasē), tenisa apavi; stulpiņi un getras, ādas stulpiņi un getras, legingi, stilbiņi, kurpju getras; treniņu apģērbi, vingrošanas apakšbikses un krekliņi, futbola apakšbikses un krekli, tenisa krekli un šorti, peldēšanas un pludmales apģērbi un kostīmi, vīriešu peldbikses un sieviešu peldkostīmi, tostarp divdaļīgie peldkostīmi, sporta un atpūtas apģērbi un kostīmi (tostarp adīti un džersija auduma apģērbi un kostīmi), [šīs pašas preces] arī fiziskajiem treniņiem, skriešanai vai izturības skrējieniem un vingrošanai, sporta apakšbikses un bikses, krekli, džemperi, T‑krekli, svīteri, tenisa un slēpošanas apģērbi un kostīmi; atpūtas virsdrēbes un kostīmi, virsdrēbes un kostīmi visiem laikapstākļiem, zeķes (trikotāžas veļa), futbola zeķes, cimdi, tostarp ādas cimdi, kā arī no ādas imitācijas vai no sintētiskās ādas, cepures un naģenes, matu lentes, pieres lentes un sviedrus absorbējošas lentes, šalles, lakati, smalka auduma šalles, augstas šalles, kaklasaites; jostas, vējjakas un parkas, virsjakas un lietusmēteļi, mēteļi, blūzes, uzvalku žaketes un vestes, svārki, apakšbikses un bikses, ieskaitot džinsu bikses, puloveri un kostīmi, kurus veido vairākas saskaņotas apģērbu un apakšveļas vienības; distanču slēpošanas vai pārgājienu cimdi un riteņbraukšanas cimdi”;

–

28. klase: “spēles, rotaļlietas, tostarp miniatūras apavi un miniatūras bumbas (kā rotaļlietas), baloni; vingrošanas un sporta preces (kas ir ietvertas šajā klasē); iekārtas un rīki attiecībā uz fizisko audzināšanu, vingrošanu un sportu; slēpošanas, tenisa un zvejas aprīkojums; slēpes, slēpju stiprinājumi, slēpju nūjas; slēpju malas, slēpju apvalki; spēļu bumbas un bumbiņas, tostarp sporta un spēļu bumbas un bumbiņa; hanteles, lodes, diski, šķēpi; tenisa raketes, to daļas un sastāvdaļas, ieskaitot rokturus un sviras, auklas, lentes un kasetes rokturiem un lentes un sviras tenisa, pingponga vai galda tenisa, badmintona un skvoša raketēm, kriketa nūjas un golfa un hokeja nūjas; tenisa un badmintona bumbiņas; skrituļslidas; galda tenisa galdi; vingrošanas nūjas, sporta tīkli, vārtu tīkli un bumbu tīkli; sporta cimdi, tostarp vārtsargu cimdi; lelles, leļļu apģērbi, leļļu apavi, leļļu cepures, leļļu jostas, leļļu priekšauti; ceļu aizsargi, elkoņu aizsargi, potīšu aizsargi un kāju aizsargi sportam; arbitru krēsli tenisa sacensībām; Ziemassvētku eglīšu rotājumi; somas sporta aprīkojumam un iekārtām, kas ir piemēroti tajos uzglabājamiem priekšmetiem, golfa somas, maisi un kastes, ko izmanto tenisa, galda tenisa un badmintona, kā arī skvoša raķešu, kriketa nūju un hokeja nūju uzglabāšanai; apavi, kas ir paredzēti kombinēšanai ar riteņiem, tostarp ar pastiprinātu zoli”.

Agrākā starptautiskā grafiskā preču zīme Nr. 437626, ar kuru tiek apzīmētas preces, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un kas attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

18. klase: “preces no ādas un/vai ādas imitācijas, tas ir, somas, ceļasomas un čemodāni, transportēšanas somas, ceļojumu somas, it īpaši sporta aprīkojumam un sporta apģērbam”;

–

25. klase: “apģērbi, tostarp zābaki, čības un kurpes, it īpaši apģērbs un zābaki sportam, vaļaspriekam un fiziskiem vingrinājumiem”;

–

28. klase: “spēles, rotaļlietas; trenažieri, vingrošanas un sporta aprīkojums, tostarp sporta bumbas”.

Iebildumu pamatojumam izvirzītie pamati, runājot par agrāko starptautisko grafisko preču zīmi Nr. 582886, ir tie, kas ir minēti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) un minētās regulas 8. panta 5. punktā (tagad Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 5. punkts), un, runājot par agrāko starptautisko grafisko preču zīmi Nr. 437626 – tie, kas ir minēti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā.

2015. gada 31. martā Iebildumu nodaļa pilnībā noraidīja iebildumus. Pirmkārt, tā noraidīja iebildumus, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka, izņemot 7. klasē ietilpstošās preces un daļu no precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē, attiecībā uz kurām agrākās starptautiskās grafiskās preču zīmes Nr. 582886 izmantošanu prasītāja neesot pierādījusi, pārējās ar minēto preču zīmi apzīmētās preces neesot līdzīgas tām, kas ir apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Otrkārt, tā noraidīja iebildumus, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, pamatojoties uz to, ka neesot izpildīts viens no minētā panta piemērošanas nosacījumiem, jo prasītāja neesot pierādījusi agrāko preču zīmju iespējamo reputāciju.

2015. gada 28. maijā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants) iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

Ar 2015. gada 4. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Pirmkārt, tā noraidīja iebildumus, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz līdzības neesamību starp precēm, kuras ir apzīmētas attiecīgi ar katru no konfliktējošajām preču zīmēm. Otrkārt, tā noraidīja iebildumus, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, pamatojoties uz to, ka, lai gan ir ļoti liela līdzība starp konfliktējošajām preču zīmēm, konkrētā sabiedrības daļa starp tām neizveidošot nekādu saikni, ņemot vērā pilnībā atšķirīgas preces un sabiedrības daļas, uz ko ir vērsta attiecīgi katra no minētajām preču zīmēm, kā arī to vājo atšķirtspēju. Visbeidzot, tā uzskatīja, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu šajā lietā tiktu netaisnīgi gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiktu nodarīts kaitējums.

Lietas dalībnieku prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

apstiprināt apstrīdēto lēmumu un noraidīt prasību;

–

piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, ja šī panta 2. punkta nozīmē agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteiktu preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei un to lūdz reģistrēt precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja, runājot par agrāku Kopienas zīmi, tai ir reputācija Savienībā un, runājot par agrāku valsts preču zīmi, tai ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanas bez pietiekama iemesla gadījumā varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai varētu tām tikt kaitēts.

Lai gan preču zīmes galvenā funkcija neapšaubāmi ir izcelsmes norādes funkcija, tomēr preču zīmei piemīt arī autonoma tai raksturīga saimnieciskā vērtība, kas ir nodalāma no to preču vai pakalpojumu vērtības, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta. Tādējādi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts nodrošina preču zīmes ar reputāciju aizsardzību saistībā ar jebkādu identiskas vai līdzīgas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas varētu apdraudēt tās tēlu, pat ja ar reģistrācijai pieteiktu preču zīmi aptvertās preces nav līdzīgas tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrāka preču zīme (spriedumi, 2007. gada 22. marts, Sigla/ITSB – Elleni Holding (VIPS), T‑215/03, EU:T:2007:93, 35. punkts, un 2011. gada 8. decembris, Aktieselskabet af 21. november 2001/ITSB – Parfums Givenchy (only givenchy), T‑586/10, nav publicēts, EU:T:2011:722, 58. punkts).

No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tās piemērošana ir pakļauta trim nosacījumiem, proti, pirmkārt, konfliktējošo preču zīmju identiskumam vai līdzībai, otrkārt, agrākas preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, reputācijas esamībai un, treškārt, tādas iespējas esamībai, ka ar reģistrācijai pieteiktas preču zīmes izmantošanu bez pietiekama pamata tiktu netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tām kaitēts. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un ar to, ka nav izpildīts viens no tiem, pietiek, lai minētā norma nebūtu piemērojama (skat. spriedumu, 2007. gada 22. marts, VIPS, T‑215/03, EU:T:2007:93, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

Pirmkārt, kas attiecas uz kaitējumu, ko agrākas preču zīmes atšķirtspējai varētu nodarīt reģistrācijai pieteiktas preču zīmes izmantošana bez pietiekama iemesla, šis kaitējums var rasties, ja agrāka preču zīme vairs nespēj radīt tūlītēju asociāciju ar precēm, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta un izmantota. Šis risks tātad ir saistīts ar agrākas preču zīmes “vājināšanu” vai “pakāpenisku graušanu”, liekot izzust tās identitātei un tās ietekmei uz sabiedrības uztveri (skat. spriedumu, 2007. gada 22. marts, VIPS, T‑215/03, EU:T:2007:93, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

Otrkārt, attiecībā uz kaitējumu, ko reģistrācijai pieteiktas preču zīmes izmantošana bez pietiekama iemesla varētu nodarīt agrākas preču zīmes reputācijai, ir jānorāda, ka šāds kaitējums rodas, ja preces vai pakalpojumus, kuri tiek apzīmēti ar reģistrācijai pieteiktu preču zīmi, sabiedrība uztver tā, ka samazinātos agrākas preču zīmes pievilcības spēks. Šī kaitējuma iespēja var rasties it īpaši tad, ja minētajām precēm vai pakalpojumiem ir īpašības vai pazīmes, kas var radīt negatīvu ietekmi uz agrākas preču zīmes ar reputāciju tēlu tās identiskuma vai līdzības ar reģistrācijai pieteiktu preču zīmi dēļ (skat. spriedumu, 2007. gada 22. marts, VIPS, T‑215/03, EU:T:2007:93, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

Treškārt, labuma, kas ar reģistrācijai pieteiktas preču zīmes izmantošanu bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi tikt gūts no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, jēdziens ietver gadījumus, kad slavena preču zīme tiek acīmredzami ekspluatēta un parazītiski izmantota vai kad no tās reputācijas mēģina gūt labumu. Citiem vārdiem sakot, runa ir par iespēju, ka preču zīmes ar reputāciju tēls vai īpašības, ko tā atspoguļo, tiek attiecinātas uz precēm, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteiktu preču zīmi, kā rezultātā ar šīs asociācijas ar agrāku preču zīmi, kurai ir reputācija, palīdzību tiek atvieglota to tirdzniecība (skat. spriedumu, 2007. gada 22. marts, VIPS, T‑215/03, EU:T:2007:93, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

Turklāt no judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts nozīmē, ka trīs tajā paredzētie kaitējuma veidi, kad tie rodas, ir sekas zināmai agrākas un vēlākas preču zīmes līdzības pakāpei, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa sasaista šīs abas preču zīmes, proti, nodibina starp tām saikni, pat ja šī sabiedrības daļa tās nesajauc (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 14. decembris, Bimbo/ITSB – Grupo Bimbo (GRUPO BIMBO), T‑357/11, nav publicēts, EU:T:2012:696, 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to būtisks, netieši izteikts nosacījums, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, ir šādas saiknes starp reģistrācijai pieteiktu preču zīmi un agrāku preču zīmi no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa esamība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 10. maijs, Antartica/ITSB – Nasdaq Stock Market (nasdaq), T‑47/06, nav publicēts, EU:T:2007:131, 53. un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 11. decembris, Coca‑Cola/ITSB – Mitico (Master), T‑480/12, EU:T:2014:1062, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

Ja šādas asociatīvās saiknes sabiedrības uztverē nav, ar vēlākas preču zīmes izmantošanu nevar negodīgi gūt labumu no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīt tai kaitējumu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2009. gada 30. aprīlis, Japan Tobacco/ITSB, C‑136/08 P, nav publicēts, EU:C:2009:282, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

Visbeidzot, no judikatūras izriet, ka šādas saiknes starp konfliktējošām preču zīmēm esamība konkrētās sabiedrības daļas uztverē ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, tādus kā konfliktējošu preču zīmju līdzības pakāpe, preču vai pakalpojumu, kurus aptver minētās preču zīmes, raksturs, tostarp šo preču vai pakalpojumu, kā arī konkrētās sabiedrības daļas līdzības vai atšķirības pakāpe, agrākas preču zīmes reputācijas intensitāte, agrākas preču zīmes raksturīgās vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpe un sajaukšanas iespējas esamība sabiedrības uztverē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655,41. un 42. punkts; rīkojumu, 2009. gada 30. aprīlis, Japan Tobacco/ITSB, C‑136/08 P, nav publicēts. EU:C:2009:282, 26. punkts, un spriedumu, 2012. gada 6. jūlijs, Jackson International/ITSB – Royal Shakespeare (ROYAL SHAKESPEARE), T‑60/10, nav publicēts, EU:T:2012:348, 21. punkts).

Ņemot vērā šos ievadapsvērumus, ir jāizvērtē argumenti, ko prasītāja ir izvirzījusi, lai pamatotu savu vienīgo pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

Apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka esot ļoti maz ticams, ka konkrētā sabiedrības daļa izveidos saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm, ņemot vērā preču, kas ir apzīmētas ar katru no tām, pilnībā atšķirīgo raksturu, jebkādas iespējamas sasaistes starp attiecīgajām precēm neesamību, kā arī pilnībā atšķirīgas sabiedrības daļas, kurām minētās preces ir paredzētas. Apelācijas padomes norādīja, ka iepriekš minētie faktori novirzot otrajā plānā visus pārejos faktorus, kas var veicināt saiknes rašanos, tādus kā konfliktējošo preču zīmju augstā līdzības pakāpe vai ievērojama agrāko preču zīmju prezumētās reputācijas pakāpe. Turklāt apstrīdētā lēmuma 35. punktā tā uzskatīja, ka tas, ka profesionāļu sabiedrība varētu ietvert arī personas, kurām ir interese par apģērbu un sportu, negrozot šo konstatējumu, jo, ņemot vērā attiecīgo preču atšķirības, profesionāļiem, ja, izmantojot ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās 7. klasē ietilpstošās preces, viņi saskaras ar minēto preču zīmi, nerodoties saikne ar viņu pašu sporta aktivitātēm un vaļaspriekiem. Turklāt apstrīdētā lēmuma 36. punktā Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka agrāko preču zīmju raksturīgās atšķirtspējas vājā pakāpe arī pamatojot tās secinājumu par saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm neesamību. Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 37. punktā tā secināja, ka, tā kā konkrētā sabiedrības daļa neizveidos saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm, ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu nevarot netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai radīt tām kaitējumu.

Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome savā analīzē, kas ir veikta, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, esot pieļāvusi kļūdas gan saistībā ar konstatējumu, ka konkrētajai sabiedrības daļai neradīsies saikne ar agrākajām preču zīmēm, gan arī saistībā ar apsvērumiem, saskaņā ar kuriem ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi netiks netaisnīgi gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas. It īpaši tā apgalvo, ka Apelācijas padomes vērtējums, ka konkrētajai sabiedrības daļai neradīsies nekāda saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm, esot kļūdains, jo tā pamatā esot fakts, ka preces un sabiedrības daļas, uz ko ir vērsta attiecīgi katra no minētajām preču zīmēm, ir atšķirīgas. Prasītāja būtībā norāda, ka neesot nozīmes tam, ka attiecīgās preces ir atšķirīgas, jo konfliktējošās preču zīmes esot ļoti līdzīgas un agrākajām preču zīmēm esot ļoti augsta reputācija. Tādējādi tā uzskata, ka Apelācijas padome neesot piešķīrusi vajadzīgo nozīmi citiem faktoriem, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību, proti, ļoti lielai līdzībai starp minētajām preču zīmēm, reputācijas intensitātei un agrāko preču zīmju atšķirtspējas pakāpei. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus un pārklāšanos starp sabiedrības daļām, uz ko attiecīgi ir vērsta katra no konfliktējošajām preču zīmēm, tā uzskata, ka visu patērētāju, tostarp profesionāļu, uztverē reģistrācijai pieteiktā preču zīme nekavējoties atsaukšot atmiņā agrākās preču zīmes.

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

EUIPO uzskata, ka, lai novērtētu, vai pastāv saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm, Apelācijas padome esot ņēmusi vērā citus faktorus, tādus kā agrāko preču zīmju raksturīgās atšķirtspējas vājā pakāpe un prasītājas apgalvotā reputācija, tas ir, ļoti augsta reputācija.

Turklāt EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelācijas padomes vērtējums attiecībā uz saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm neesamību esot pilnībā pamatots, jo sabiedrības daļas un preces, uz ko attiecīgi ir vērsta katra no minētajām preču zīmēm, esot pilnībā atšķirīgas.

Par konkrēto sabiedrības daļu

Ir jāuzsver, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, tāpat kā šī paša panta 1. punkta piemērošanas kontekstā, konkrētās sabiedrības daļas definīcija ir nepieciešamais priekšnoteikums. Konkrētāk, tieši ņemot vērā šo sabiedrības daļu, ir jānovērtē, vai pastāv līdzība starp konfliktējošajām preču zīmēm, agrāko preču zīmju iespējama reputācija, saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm un, visbeidzot, kaitējums agrāko preču zīmju reputācijai vai atšķirtspējai vai netaisnīgi gūts labums no minēto preču zīmju reputācijas vai atšķirtspējas.

Saskaņā ar judikatūru sabiedrības daļa, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu viena no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētajiem kaitējuma veidiem esamību, ir atkarīga no agrākas preču zīmes īpašnieka apgalvotā kaitējuma veida. Tātad, ja runa ir par netaisnīgi gūtu labumu no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, konkrētā sabiedrības daļa, saistībā ar kuru ir veicams vērtējums, ir preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta vēlāka preču zīme, samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 12. marts, Antartica/ITSB, C‑320/07 P, nav publicēts, EU:C:2009:146, 46.–48. punkts). Turpretī, ja runa ir par kaitējumu, kas tiek nodarīts agrākas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, sabiedrības daļa, saistībā ar kuru ir jāveic vērtējums, ir preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 35. punkts).

Apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka sabiedrības daļas, kurām tiek attiecīgi paredzētas ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertās preces, esot pilnībā atšķirīgas. Apstrīdētā lēmuma 33. punktā tā ir uzskatījusi, ka sabiedrības daļa, kurai ir paredzētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces, kuras ietilpst 7. klasē, sastāvot no “lielā mēra specializētiem tehnikas profesionāļiem, kas veic savu darbību nozarē, kurai nav pilnībā nekāda sakara ar apģērba un sporta preču ražošanu, attiecībā uz kurām agrākā[s] preču zīme[s] tiek uzskatītas par tād[ām], kur[ām] ir reputācija”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 34. punktā tā ir secinājusi, ka sabiedrība, kurai tiek paredzētas ar agrākajām preču zīmēm apzīmētās preces, esot plaša sabiedrība, kuru veido vidusmēra patērētāji, kuriem ar minētajām preču zīmēm aptvertās preces ir vajadzīgas, “lai apģērbtos un sagatavotos sporta nodarbībām vai vaļaspriekiem”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka esot ļoti maz ticams, ka konkrētajai sabiedrības daļai radīsies saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm. Apstrīdētā lēmuma 35. punktā tā šajā ziņā ir norādījusi, ka “[..] fakts, ka konfliktējošās preču zīmes ir piederīgas tik atšķirīgiem tirgiem, liegtu patērētājam domāt par [agrākajām preču zīmēm] saistībā ar apģērbu un sporta precēm, ja tas saskartos ar [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi saistībā ar strīdīgajām mašīnām[;] tas, ka profesionāļu sabiedrība, uz kuru ir vērstas apstrīdētās preces, var ietvert arī personas, kas interesējas par apģērbu un sportu, neko nemaina šajā konstatējumā[;] konfliktējošās preces ir tik attālinātas, [..] ka šiem profesionāļiem nerastos saikne ar viņu pašu sporta aktivitātēm un vaļaspriekiem, ja viņi saskartos ar [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi, savā profesionālajā darbībā izmantojot apstrīdētās preces, kas ietilpst 7. klasē”.

Pirmkārt, prasītāja būtībā uzskata, ka apstrīdētā lēmuma 31. un 32. punktā Apelācijas padome neesot definējusi “konkrēto sabiedrības daļu”, saistībā ar kuru ir jāizvērtē, vai pastāv, no vienas puses, kaitējums agrāko preču zīmju reputācijai vai atšķirtspējai un, no otras puses, netaisnīgi gūts labums no minēto preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas.

EUIPO apstrīd prasītājas iebildumu. Tas uzskata, ka Apelācijas padome esot ņēmusi vērā “gan plašo sabiedrību, ko veido vidusmēra patērētāji, kuriem ir vajadzīgas preces, attiecībā uz kurām ir norādīta agrāk[o] pre[ču] zīm[ju] reputācija, gan arī speciālistu sabiedrību, uz ko ir vērsta [reģistrācijai pieteiktā preču zīme]”. Persona, kas iestājusies lietā, šajā ziņā nav paudusi nostāju.

Vispirms no apstrīdēta lēmuma 32.–35. punkta (skat. iepriekš 33. punktu) izriet, ka Apelācijas padome ir skaidri definējusi konkrēto sabiedrības daļu, kurai ir paredzētas attiecīgi ar katru no konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces, uzsverot šo preču pilnībā atšķirīgos raksturojumus.

Turpinot – no apstrīdēta lēmuma 35. punkta izriet, ka Apelācijas padome ir pārbaudījusi saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāvēšanu gan saistībā ar sabiedrību, kurai ir paredzētas ar reģistrācijas pieteikto preču zīmi aptvertās preces, gan arī ar sabiedrību, kurai ir paredzētas ar agrākajām preču zīmēm aptvertās preces.

Visbeidzot ir jāatgādina, ka saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamība no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa ir būtisks, netiešs nosacījums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 10. maijs, nasdaq, T‑47/06, nav publicēts, EU:T:2007:131, 53. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 11. decembris, Master, T‑480/12, EU:T:2014:1062, 26. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi, ciktāl apstrīdētā lēmuma 37. punktā Apelācijas padome ir secinājusi, ka viena no kaitējuma veidiem, kas ir minēti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā, pastāvēšanas priekšnosacījums, tas ir, saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamība, nav izpildīts, tai vairs nebija jāpārbauda, vai šajā lietā ir pierādīta netaisnīga labuma gūšana no agrāko preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitējums minēto preču zīmju reputācijai vai atšķirtspējai. Vienīgi pilnības labad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 37. un 40. punktā ir norādījusi, ka prasītāja nav iesniegusi prima facie pierādījumus un saskanīgu argumentāciju, kas pierādītu, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi tiktu netaisnīgi gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiktu nodarīts kaitējums.

Turklāt no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Apelācijas padome, veicot pārbaudi par vienu no kaitējuma veidiem saistībā ar Regulas Nr. 207/2009. 8. panta 5. punktu, nebūtu ņēmusi vērā atbilstošo konkrēto sabiedrības daļu.

Tādējādi prasītājas iebildums ir jānoraida.

Otrkārt, prasītāja izvirza iebildumu, ka Apelācijas padome esot secinājusi, ka sabiedrības daļas, kurām ir attiecīgi paredzētas ar katru no konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces, ir atšķirīgas, lai gan prasītāja uzskata, ka tās pārklājoties. Tā uzskata, ka ikviens sabiedrības veids, pat ja tie ir profesionāļi, sastāv no preču, kuras tiek apzīmētas ar agrākajām preču zīmēm, attiecīgajiem patērētājiem.

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, gluži pretēji, uzskata, ka konkrētās sabiedrības daļas nepārklājoties.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka sabiedrības daļu, uz ko ir vērsta konkrēta preču zīme, veido preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta vai attiecīgajā gadījumā – pieteikta reģistrācijai šī preču zīme, samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, IntelCorporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 34. punkts).

Apstrīdētā lēmuma 33. punktā Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka, ievērojot to raksturu, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces ir paredzētas profesionāļu sabiedrībai, tas ir, īpašai patērētāju kategorijai, kas saskaras ar šīm precēm savas profesionālās darbības kontekstā. Turklāt apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, ir uzskatījusi, ka preces, kuras tiek apzīmētas ar agrākajām preču zīmēm, ir paredzētas plašai sabiedrībai. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 32. punktā tā ir pamatoti secinājusi, ka būtībā preču, kuras aptver katra no konfliktējošajām preču zīmēm, attiecīgās sabiedrības daļas ir atšķirīgas (skat. pēc analoģijas spriedumus, 2015. gada 19. maijs, Swatch/ITSB – Panavision Europe (SWATCHBALL), T‑71/14, nav publicēts, EU:T:2015:293, 31. punkts, un 2015. gada 29. oktobris, Éditions Quo Vadis/ITSB – Gómez Hernández (QUO VADIS), T‑517/13, nav publicēts, EU:T:2015:816, 32. punkts).

Tāpat ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 35. punktā Apelācijas padome ir precizējusi, ka tas, ka profesionāļu sabiedrība, kurai ir paredzētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, varētu ietvert arī personas, kuras interesējas par apģērbu un sportu, nekādi negroza konstatējumu, ka šādai sabiedrības daļai, savā profesionālajā darbībā izmantojot ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, neradīsies saikne ar viņu pašu sporta aktivitātēm un vaļaspriekiem un šo preču zīmi.

Ņemot vērā šādu norādi un pretēji tam, ko uzskata prasītāja, no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka, veicot analīzi, Apelācijas padome nebūtu ņēmusi vērā pieņēmumu par konkrēto sabiedrības daļu iespējamo pārklāšanos. Turklāt, lai gan nevar izslēgt, ka zināmos apstākļos sabiedrības daļas, kurām ir paredzētas ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces, varētu pārklāties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, You‑Q/ITSB – Apple Corps (BEATLE), T‑369/10, nav publicēts, EU:T:2012:177, 53. punkts) un ka specializējusies sabiedrība varētu zināt agrāko preču zīmi, kura aptver preces vai pakalpojumus, kas ir paredzēti plašai sabiedrībai, tas nav pietiekams, lai pierādītu, ka šī specializējusies sabiedrības daļa izveidos saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 19. maijs, SWATCHBALL, T‑71/14, nav publicēts, EU:T:2015:293, 32. punkts).

Tādējādi prasītājas iebildums ir jānoraida.

Treškārt, ir jānoraida arguments, ko prasītāja ir izvirzījusi tiesas sēdē un saskaņā ar kuru, no vienas puses, “”vājināšanas” gadījumā konkrēto sabiedrības daļu veido[jot] preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vidusmēra patērētāji” un, no otras puses, ““parazītisma” gadījumā konkrēto sabiedrības daļu veido[jot] preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem agrākajai preču zīmei ir reputācija, vidusmēra patērētāji”.

Proti, ar iepriekš minēto apgalvojumu netiek ievērota iepriekš 32. punktā atgādinātā judikatūra, saskaņā ar kuru, no vienas puses, konkrēto sabiedrības daļu, saistībā ar kuru ir jāveic iespējama netaisnīgi gūta labuma no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas esamības vērtējums, veido ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču vidusmēra patērētāji un, no otras puses, konkrēto sabiedrības daļu, saistībā ar kuru ir jāveic kaitējuma agrākās preču zīmes reputācijai vai atšķirtspējai esamības vērtējums, veido preču, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, vidusmēra patērētāji.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida visi prasītāja iebildumi un ir jāapstiprina iepriekš 33. punktā atgādinātā konkrēto sabiedrības daļu, kurām ir attiecīgi paredzētas preces, kas ir aptvertas ar katru no konfliktējošajām preču zīmēm, definīcija, kurā nav pieļautas kļūdas.

Par konfliktējošo preču zīmju līdzību

Apstrīdētā lēmuma 26. un 42. punktā Apelācijas padome būtībā ir secinājusi, ka konfliktējošās preču zīmes ir ļoti līdzīgas.

Prasītāja šo vērtējumu neapstrīd.

Persona, kas iestājusies lietā, lai gan tā atzīst zināmas līdzības starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību, uzskata, ka to attiecīgie rakstzīmju fonti esot skaidri atšķirīgi.

Šajā ziņā ir pietiekami konstatēt, ka Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka visas konfliktējošās preču zīmes veido vārdisks elements “puma”, kas ir atveidots ar līdzīgiem rakstzīmju fontiem, un ka tās visas ir ļoti līdzīgas (skat. apstrīdētā lēmuma 26., 42. un 43. punktu).

Turklāt Apelācijas padome būtībā ir pamatoti uzskatījusi, ka konfliktējošo preču zīmju līdzību neapšauba tas, ka agrākajā starptautiskajā grafiskajā preču zīmē Nr. 582886 ir iekļauts grafisks elements, kas attēlo kaķu dzimtas dzīvnieku un kas var attēlot pumu, kura lec no labās puses uz kreiso virs vārda “puma” pēdējās daļas (skat. apstrīdētā lēmuma 26. punktu).

Tādējādi ir jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju ļoti līdzīgo raksturu.

Par agrāko preču zīmju reputāciju

Preču zīmes reputācija ir jāvērtē, ņemot vērā to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā nav definēts reputācijas jēdziens. Tomēr no pastāvīgās judikatūras par to, kā interpretēt 5. panta 2. punktu Padomes Pirmajā direktīvā 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu likumdošanu par preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), kura normatīvais saturs būtībā ir identisks Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta normatīvajam saturam, izriet, ka, lai izpildītu nosacījumu attiecībā uz reputāciju, agrākai preču zīmei jābūt pazīstamai nozīmīgā konkrētās sabiedrības daļā, kuru skar šīs preču zīmes aptvertās preces vai pakalpojumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 6. februāris, Aktieselskabet af 21. november 2001/ITSB – TDK Kabushiki Kaisha (TDK), T‑477/04, EU:T:2007:35, 48. punkts, un 2016. gada 28. oktobris, Unicorn/EUIPO – Mercilink Equipment Leasing (UNICORN‑čerpací stanice), T‑123/15, nav publicēts, EU:T:2016:642, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

Izskatāmajā lietā ir jāatgādina, ka Iebildumu nodaļa ir noraidījusi iebildumus, ciktāl tie ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, uzskatot, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi nepierādot, ka agrākās preču zīmes ir ieguvušas reputāciju.

Apelācijas padome savukārt nav vērtējusi šos pierādījumus un ir pamatojusies uz pieņēmumu, ka prasītājas apgalvotā reputācija pastāv. Tā būtībā ir uzskatījusi, ka iebildumi, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, katrā ziņā ir jānoraida, pamatojoties uz to, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverē starp konfliktējošajām preču zīmēm neesot saiknes.

Prasītāja izvirza iebildumu, norādot, ka Apelācijas padome esot “izvairījusies no jebkāda skaidra un nepārprotama secinājuma” saistībā ar agrāko preču zīmju reputāciju. Konkrētāk, tā būtībā ir uzskatījusi, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā tās apgalvojumu attiecībā uz agrāko preču zīmju ārkārtīgi augsto reputāciju.

Tiesas sēdē prasītāja ir atgādinājusi, ka tā uzskata, ka Apelācijas padome neesot pienācīgi ņēmusi vērā agrāko preču zīmju reputācijas pakāpi, atgādinot, ka neesot iespējams aplūkot sporta pasākumu, nesaskaroties ar minētajām preču zīmēm, kuras sponsorē tostarp lielākās Eiropas futbola komandas un ir saistītas ar vislabāk zināmajiem sportistiem.

EUIPO apstrīd prasītājas izklāstītos argumentus. Tas norāda, ka Apelācijas padome esot ņēmusi vērā norādīto reputāciju. Turklāt, atbildot uz jautājumu, kuru Vispārējā tiesa ir uzdevusi tiesas sēdē, EUIPO, pirmkārt, ir norādījis, ka Apelācijas padome esot galīgi secinājusi par agrāko preču zīmju reputācijas esamību, un, otrkārt, ir atsaucies uz to, ko tas šajā ziņā ir norādījis sava saistībā ar šo prasību sniegtā atbildes raksta 33. un 34. punktā.

Vispirms ir jānorāda, ka EUIPO atbildes raksta 34. punktā ir norādīts, ka saistībā ar analīzi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta vajadzībām “Apelācijas padome ir pieņēmusi, ka apgalvotā reputācija pastāv, un tātad ir veikusi šo analīzi, pamatojoties uz principu, ka agrākajām preču zīmēm ir ievērojama reputācija, citiem vārdiem sakot – ļoti augsta reputācija”.

Persona, kas iestājusies lietā, būtībā norāda, ka Apelācijas padome neesot izdarījusi secinājumu saistībā ar agrāko preču zīmju reputāciju. Turklāt tiesas sēdē tā ir norādījusi, ka neesot droša, ka Apelācijas padome šajā ziņā būtu izteikusi galīgu nostāju.

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, tā kā reputācija ir viens no kumulatīvajiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumiem, agrākas preču zīmes vai agrāku preču zīmju reputācija, it īpaši tās intensitāte, ir viens no faktoriem, kurš ir jāņem vērā, gan novērtējot asociatīvas saiknes esamību starp agrākām preču zīmēm un reģistrācijai pieteiktu preču zīmi sabiedrības apziņā, gan risku, ka tiks nodarīts viens no trim šajā pašā tiesību normā paredzētajiem kaitējuma veidiem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 42. punkts, un 2013. gada 18. jūlijs, Specsavers International Healthcare u.c., C‑252/12, EU:C:2013:497, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

Agrākas preču zīmes vai agrāku preču zīmju reputācijas esamības vērtējums tātad ir nepieciešams posms Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērojamības pārbaudē. Līdz ar to minētā panta piemērošana noteikti prasa galīgu secinājumu par šādas reputācijas esamību vai neesamību, kas principā izslēdz to, ka analīze saistībā ar šī panta iespējamo piemērošanu tiek veikta, pamatojoties uz nepārliecinošu pieņēmumu, proti, pieņēmumu, kurš nav balstīts uz konkrētas intensitātes reputācijas atzinumu (spriedums, 2015. gada 2. oktobris, The Tea Board/ITSB – Delta Lingerie (Darjeeling collection de lingerie), T‑625/13, nav publicēts, EU:T:2015:742, 82. punkts).

Šajā lietā Apelācijas padome nav pamatojusies uz šādu nepārliecinošu pieņēmumu. No apstrīdētā lēmuma 27. un 32. punkta izriet, ka savai analīzei tā ir balstījusies uz pieņēmumu par agrāko preču zīmju reputācijas augsto pakāpi.

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, izvēloties balstīties uz šādu pieņēmumu, Apelācijas padome nav konkrēti pārbaudījusi, vai prasītāja ir pietiekami pierādījusi agrāko preču zīmju reputāciju, kā arī šādas reputācijas intensitātes pakāpi. Turklāt tā ir tieši atzinusi šādas pārbaudes neesamību, apstrīdētā lēmuma 27. punktā norādot, ka tā nav veikusi pierādījumu pārbaudi šajā jautājumā un ir vienīgi pamatojusies uz pieņēmumu, ka apgalvotā reputācija pastāv. Šajā kontekstā EUIPO nevar iebilst, ka Apelācijas padomē prasītāja nebūtu pierādījusi tādas reputācijas esamību, kas sniedzas ārpus konkrētās sabiedrības daļas, uz kuru ir vērstas agrākās preču zīmes.

Otrkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo EUIPO, lai gan Apelācijas padome ir norādījusi, ka tā ir izvēlējusies balstīt savu analīzi uz pieņēmumu par prasītājas apgalvotās reputācijas esamību, tā nav pienācīgi ņēmusi vērā šādas reputācijas intensitāti. Proti, no lietas materiāliem izriet, ka EUIPO instancēs prasītāja it īpaši savu 2014. gada 7. marta apsvērumu, kas ir sniegti tās iebildumu atbalstam, 2. un nākamajos punktos ir norādījusi, kas pastāvot prestiža preču zīme ar ievērojamu reputāciju. Pretēji tam, ko ir norādījusi Apelācijas padome, tā nav tikai atsaukusies uz augstu reputācijas līmeni. Prasītāja ir norādījusi, ka agrāko preču zīmju reputācija pārsniedzot sabiedrības daļu, kurai ir paredzētas ar minētajām preču zīmēm apzīmētās preces, un tātad, būtībā, ka tā var paplašināties attiecībā uz profesionāļu sabiedrību, uz kuru ir vērsta reģistrācijai pieteiktā preču zīme (skat. it īpaši prasītājas 2014. gada 7. marta apsvērumu, kas ir sniegti tās iebildumu atbalstam, 2.3. punktu).

Tādējādi sākotnējais pieņēmums, uz kuru Apelācijas padome ir izvēlējusies balstīt savu vērtējumu par iespējamā kaitējuma atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktam esamību, ir kļūdains.

Par agrāko preču zīmju atšķirtspēju

Apstrīdētā lēmuma 36. punktā Apelācijas padome būtībā ir konstatējusi, ka agrākajām preču zīmēm esot vāja raksturīgā atšķirtspēja.

Prasītāja savukārt uzskata, ka agrākajām preču zīmēm esot ļoti augsta gan izmantošanas rezultātā iegūtā, gan arī raksturīgā atšķirtspēja.

Vispirms no judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, ņemot vērā to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

Pirmkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmju raksturīgo atšķirtspēju ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru preču zīmes atšķirtspējas pakāpe ir jānovērtē tikai saistībā ar precēm, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, EU:C:1999:323, 22. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 34. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt no judikatūras izriet, ka, lai novērtētu preču zīmes atšķirtspēju saistībā ar precēm, kuras ar to tiek apzīmētas, nav nozīmes tam, ka tā pati preču zīme attiecībā uz citām precēm varētu tikt uztverta kā aprakstoša (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 77. punkts).

No tā izriet, ka jebkāda norāde uz preču zīmes aprakstošo raksturu saistībā ar citām precēm vai pakalpojumiem, nevis tiem, kas tiek apzīmēti ar šo preču zīmi, nevar pamatot tās atšķirtspējas vājināšanos.

Šajā lietā ir jākonstatē, ka Apelācijas padome nav pierādījusi, ka ar precēm, kas tiek apzīmētas ar agrākajām preču zīmēm, kuru izmantošanu prasītāja ir pierādījusi, varētu tikt saistītas spēka un spēcīguma īpašības, un tātad – ka ar vārdu “puma” tiktu netieši norādīts uz minēto preču īpašībām. Apstrīdētā lēmuma 36. punkta tā ir vienīgi norādījusi, ka vārdiskais elements “puma” apzīmē lielu kaķu dzimtas dzīvnieku, kas ir pazīstams ar savu spēku un spēcīgumu, tātad netieši norāda uz visiem preču veidiem, kas ir saistītas ar šīm īpašībām (skat. apstrīdētā lēmuma 36. punktu).

Piemērojot iepriekš 75. punktā atgādināto judikatūru, ir jākonstatē, ka Apelācijas padomes vērtējums attiecībā uz agrāko preču zīmju atšķirtspējas vājo pakāpi ir kļūdains.

Pilnības labad ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru agrāko preču zīmju ļoti augstā atšķirtspēja izrietot no to vārdiskā elementa “puma” vienreizējā rakstzīmju fonta, kur šis vārdiskais elements sastāv no trim lielajiem burtiem un viena mazā burta.

Agrāko preču zīmju grafiskie elementi, tādi kā rakstzīmju fonts un mazais burts “m”, ir maz saskatāmi un tādējādi nevar paši par sevi piešķirt šīm preču zīmēm augstu atšķirtspēju (šajā nozīme un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 15. marts, Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia/ITSB – Ferrero (FERRÓ), T‑35/04, EU:T:2006:82, 56. punkts, un 2016. gada 27. oktobris, Caffè Nero Group/EUIPO (CAFFÈ NERO), T‑37/16, nav publicēts, EU:T:2016:634, 42. punkts).

Otrkārt, Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē prasītāja ir balstījusies uz atšķirtspēju, ko agrākās preču zīmes esot ieguvušas to izmantošanas rezultātā.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts neviens vērtējums par iespējamo atšķirtspēju, ko agrākās preču zīmes būtu ieguvušas to izmantošanas rezultātā.

Tomēr Apelācijas padomēm nav pienākuma lēmumu, kas tām ir jāpieņem, pamatojumā paust nostāju par visiem argumentiem, ko tām ir norādījušas ieinteresētās personas. Ir pietiekami ar to, ka tās izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 3. marts, Ugly/ITSB – Group Lottuss (COYOTE UGLY), T‑778/14, nav publicēts, EU:T:2016:122, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

Ciktāl Apelācijas padome ir secinājusi, ka agrākajām preču zīmēm ir raksturīgā atšķirtspēja, pat ja tā ir vāja, tai nevar iebilst, ka tā nav ieņēmusi nostāju par iespējamo atšķirtspēju, ko minētās preču zīmes ir ieguvušas izmantošanas rezultātā. Lai novērtētu, vai starp konfliktējošām preču zīmēm pastāv saikne, judikatūrā tiek prasīts ņemt vērā nevis agrākas preču zīmes raksturīgās atšķirtspējas pakāpi un izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpi, bet tikai vienu no tām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655 42. punkts; rīkojumu, 2009. gada 30. aprīlis, Japan Tobacco/ITSB, C‑136/08 P, nav publicēts. EU:C:2009:282, 26. punkts, un spriedumu, 2012. gada 6. jūlijs, ROYAL SHAKESPEARE, T‑60/10, nav publicēts, EU:T:2012:348, 21. punkts).

No iepriekš 68.–71., 77. un 78. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome, veicot savu pārbaudi par saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību konkrētās sabiedrības daļas uztverē, pirmkārt, nav pareizi ņēmusi vērā prasītājas norādīto reputācijas pakāpi un, otrkārt, nav pareizi novērtējusi agrāko preču zīmju raksturīgās atšķirtspējas pakāpi.

Ir jāatgādina, ka agrāko preču zīmju reputācijas intensitātei un raksturīgās vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpei var būt būtiska ietekme uz saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamības vērtējumu.

Saskaņā ar judikatūru atsevišķas preču zīmes var iegūt tādu reputāciju, kas sniedzas plašāk par sabiedrības daļu, kura ir saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrētas šīs preču zīmes. Tādā gadījumā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta vēlāka preču zīme, saistītā sabiedrības daļa varētu sasaistīt konfliktējošās preču zīmes, lai arī šī sabiedrības daļa pilnībā atšķirtos no sabiedrības daļas, kas ir saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrāka preču zīme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 51. un 52. punkts).

Tātad, ja sabiedrības daļa, kas ir saistīta ar precēm, kuras tiek apzīmētas ar agrāku preču zīmi, un sabiedrības daļa, kas ir saistīta ar precēm, kuras tiek apzīmētas ar reģistrācijai pieteiktu preču zīmi, ir atšķirīgas, var būt nepieciešams ņemt vērā, cik intensīva ir agrākas preču zīmes reputācija, lai noteiktu, vai šī reputācija sniedzas plašāk par sabiedrības daļu, kas ir saistīta ar šo preču zīmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 51.–53. punkts).

Tādējādi šajā lietā, pat ja nav tiešas saiknes starp precēm, kuras tiek apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm un kuras ir atšķirīgas, kā Apelācijas padome ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 32. punktā, konstatējums par asociāciju ar agrākajām preču zīmēm tomēr varētu būt bijis iespējams, ja Apelācijas padome būtu pareizi ņēmusi vērā prasītājas norādīto reputācijas pakāpi. Tādējādi, pat ja sabiedrības daļas, kurām attiecīgi ir paredzētas preces, kas tiek apzīmētas ar katru no konfliktējošajām preču zīmēm, nepārklājas, jo attiecīgās preces ir atšķirīgas, nevar izslēgt, ka, ņemot vērā arī konfliktējošo preču zīmju lielo līdzību, starp tām varētu tikt noteikta sasaiste (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 51.–53. punkts).

Turklāt saskaņā ar judikatūru, jo augstāka ir agrākas preču zīmes atšķirtspēja, vai nu tā būtu raksturīgā atšķirtspēja, vai tā būtu iegūta šīs preču zīmes izmantošanas rezultātā, jo lielāka ir iespēja, ka, sastopoties ar vēlāku identisku vai līdzīgu preču zīmi, konkrētā sabiedrības daļa atsauks atmiņā minēto agrāko preču zīmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 54. punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Apelācijas padomes secinājums attiecībā uz saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm konkrētās sabiedrības daļas uztverē neesamību, kas neizriet no visu šajā lietā nozīmīgo faktoru pareizas izvērtēšanas, ir kļūdains.

Ar EUIPO izteiktajiem argumentiem minēto konstatējumu nevar apstrīdēt.

Pirmkārt, EUIPO, tāpat kā Apelācijas padome (skat. apstrīdētā lēmuma 35. punktu), norāda, ka attiecīgās preces esot savstarpēji tik attālinātas, ka profesionāļiem, uz kuriem ir vērsta reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ja viņi, savas profesionālās darbības kontekstā izmantojot ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces, saskartos ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nerastos saikne ar viņu pašu sporta aktivitātēm un vaļaspriekiem.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ja rodas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētie kaitējuma veidi, tie ir sekas zināmai agrākas preču zīmes un vēlākas preču zīmes līdzības pakāpei, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa sasaista šīs abas šīs preču zīmes, proti, nodibina starp tām saikni, pat ja šī sabiedrības daļa tās nejauc (skat. spriedumu, 2012. gada 14. decembris, GRUPO BIMBO, T‑357/11, nav publicēts, EU:T:2012:696, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

Tādējādi saikne, kas sabiedrības daļai, uz kuru ir vērsta reģistrācijai pieteiktā preču zīme, varētu rasties starp, no vienas puses, minēto preču zīmi un, no otras puses, viņu pašu sporta aktivitātēm un vaļaspriekiem, neattiecas uz lietu, novērtējot, vai konkrētās sabiedrības daļas uztverē reģistrācijai pieteiktā preču zīme atsauc atmiņā agrāko preču zīmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, EU:C:2008:655, 60. punkts).

Tādējādi EUIPO arguments ir jānoraida.

Otrkārt, EUIPO norāda, ka 2015. gada 17. septembra rīkojumā Arnoldo Mondadori Editore/ITSB (C‑548/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:624) Tiesa esot nospriedusi, ka, ja nav nekādas iespējamas sasaistes starp precēm un pakalpojumiem, kuri ir piederīgi ļoti atšķirīgām ekonomikas nozarēm, saikne starp divām preču zīmēm ir izslēgta. EUIPO uzskata, ka tādu pašu argumentāciju Vispārējā tiesa esot izmantojusi 2015. gada 19. maija spriedumā SWATCHBALL (T‑71/14, nav publicēts, EU:T:2015:293) un 2015. gada 29. oktobra spriedumā Éditions Quo Vadis/ITSB – Gómez Hernández (QUO VADIS) (T‑517/13, nav publicēts, EU:T:2015:816).

No vienas puses, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā ir tieši paredzēts gadījums, kad iebildumi ir celti pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, kuri tiek apzīmēti ar agrāku preču zīmi.

Tādējādi Tiesa ir norādījusi, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts tieši attiecas uz situāciju, kurā preces vai pakalpojumi nav līdzīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 7. maijs, Waterford Wedgwood/Assembled Investments (Proprietary), C‑398/07 P, nav publicēts, EU:C:2009:288, 34. punkts).

100

Tātad preču, kas tiek attiecīgi apzīmētas ar konfliktējošām preču zīmēm, atšķirīgais raksturs nav pietiekams faktors, lai izslēgtu saiknes starp minētajām preču zīmēm esamību, un turklāt ir jāatgādina, ka tā ir jāvērtē visaptveroši, tas ir, ņemot vērā visus attiecīgajā lietā nozīmīgus faktorus (skat. iepriekš 24. punktu).

101

No otras puses, faktiskie apstākļi šajā lietā atšķiras no tiem, kas ir tikuši izskatīti EUIPO minētajā rīkojumā un spriedumos. Lietā, kurā tika pieņemts 2015. gada 17. septembra rīkojums Arnoldo Mondadori Editore/ITSB (C‑548/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:624), agrākās preču zīmes reputācija nav bijusi augsta, savukārt pašreiz izskatāmajā lietā ir ticis uzskatīts, ka agrākajām preču zīmēm ir vismaz ļoti augsta reputācija. Līdzīgi lietā, kurā tika pieņemts 2015. gada 29. oktobra spriedums QUO VADIS (T‑517/13, nav publicēts, EU:T:2015:816), agrākās preču zīmes reputācija ir bijusi parasta. Turklāt 2015. gada 19. maija spriedumā SWATCHBALL (T‑71/14, nav publicēts, EU:T:2015:293) Vispārējā tiesa, neraugoties uz īpašas intensitātes reputāciju, ir izslēgusi saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm, pamatojoties uz to, ka ir ļoti maz ticams, ka konkrētā sabiedrības daļa sastaptos ar precēm, kas tiek apzīmētas ar katru no šīm preču zīmēm, tajos pašos veikalos un ka tā varētu iedomāties par vienām precēm, saskaroties ar otrajām (spriedums, 2015. gada 19. maijs, SWATCHBALL, T‑71/14, nav publicēts, EU:T:2015:293, 32. punkts). Tomēr šis apsvērums, kas patiesībā ir vērsts uz to, lai izslēgtu netaisnīgas labuma gūšanas esamību no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, nevar ietekmēt pārbaudi attiecībā uz saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību konkrētās sabiedrības daļas uztverē.

102

Tādējādi EUIPO arguments ir jānoraida.

103

Visbeidzot ir jāatgādina, ka saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa ir būtisks nosacījums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanai (skat. spriedumus, 2007. gada 10. maijs, nasdaq, T‑47/06, nav publicēts, EU:T:2007:131, 53. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 11. decembris, Master, T‑480/12, EU:T:2014:1062, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

104

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš 85. punktā atgādinātās Apelācijas padomes pieļautās kļūdas, novērtējot saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nepastāvot vajadzībai izvērtēt pārējos prasītājas izvirzītos iebildumus.

105

Apelācijas padomei būs atkārtoti jāizvērtē argumenti, kurus prasītāja savā apelācijas sūdzībā par Iebildumu nodaļas lēmumu izsecina no saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm esamības. Šim nolūkam tai pirmām kārtām būs jāizdara galīgais secinājums, no vienas puses, par agrāko preču zīmju reputācijas esamību un attiecīgajā gadījumā – par tās intensitāti un, no otras puses, par agrāko preču zīmju atšķirtspējas pakāpi.

106

Ja Apelācijas padome izdara galīgo secinājumu, ka šajā lietā ir saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm, tai būs jāpārbauda, vai prasītāja ir pietiekami pierādījusi, ka pastāv viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā minētajiem kaitējuma veidiem. Šim nolūkam tai būs jāņem vērā agrāko preču zīmju reputācijas pakāpe un atšķirtspēja. Jo lielāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja un reputācija, jo vieglāk var pieļaut kaitējuma agrākajai preču zīmei esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē (skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, BEATLE, T‑369/10, nav publicēts, EU:T:2012:177, 65. punkts un tajā minēta judikatūra). Turklāt tai būtu jāpatur prātā, ka gadījumā, ja iebildumi ir balstīti uz preču zīmi, kurai ir ārkārtīgi augsta reputācija, ir iespējams, ka varbūtība, ka nākotnē iestāsies ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi nodarītā kaitējuma vai netaisnīgas labuma gūšanas risks, kas nav hipotētisks, ir tik acīmredzama, ka iebildumu iesniedzējam šajā ziņā nav jāatsaucas vai jāsniedz pierādījumi par kādu citu faktisku apstākli (skat. spriedumus, 2007. gada 22. marts, VIPS, T‑215/03, EU:T:2007:93, 48. punkts, un 2016. gada 27. oktobris, Spa Monopole/EUIPO – YTL Hotels & Properties (SPA VILLAGE), T‑625/15, nav publicēts, EU:T:2016:631, 63. punkts).

107

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums tātad ir jāatceļ.

Par tiesāšanās izdevumiem

108

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

109

Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. Šajā gadījumā persona, kas iestājusies lietā EUIPO atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež:

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1052/2015‑4.

EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Puma SE tiesāšanās izdevumus.

Doosan Machine Tools Co. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kanninen

Schwarcz

Iliopoulos

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 26. septembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs