29.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 78/34
Prasība, kas celta 2016. gada 18. janvārī – De Masi/Komisija
(Lieta T-11/16)
(2016/C 078/47)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Fabio De Masi (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Fischer-Lescano)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 9. decembra lēmumu par pieteikumu piekļūt Rīcības kodeksa grupas dokumentiem;
—
atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 9. novembra lēmumu par ierobežotu piekļuvi Rīcības kodeksa grupas dokumentiem;
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu un segt iespējamos personu, kas iestājušās lietā prasītāja prasījumu atbalstam, tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus, no kuriem divi attiecas uz atbildētājas 2015. gada 9. decembra lēmumu un divi – uz tās 2015. gada 9. novembra lēmumu.
—
Par atbildētājas 2015. gada 9. decembra lēmumu
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 1. punkta pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka ar 2015. gada 9. decembra lēmumu ir pārkāptas iepriekš minētajā normā paredzētās tiesības atkārtotā pieteikuma pienācīgu izskatīšanu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 15. panta 3. punkts, skatot to kopā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu.
Turklāt prasītājs apgalvo, ka, atsakoties viņam piešķirt pilnīgu piekļuvi dokumentiem, kurus atbildētāja ir sagatavojusi attiecībā uz Rīcības kodeksa grupu (uzņēmējdarbības nodokļi), kuru bija izveidojusi Padome, Komisija esot pārkāpusi viņa iepriekš minētajā normā paredzētās tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem.
—
Par Komisijas 2015. gada 9. novembra lēmumu
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 230. panta 2. punkts, skatot to kopā ar LES 10. panta 2. punktu, un abus skatot kopā ar pienākumiem sniegt informāciju.
Prasītājs apgalvo, ka primārās tiesības viņam kā Eiropas Parlamenta deputātam piešķir subjektīvas tiesības pilnībā piekļūt dokumentiem, ciktāl šie dokumenti ir nepieciešami parlamentārās kontroles veikšanai.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts iestāžu pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām.
Prasītājs visbeidzot apgalvo, ka ar 2015. gada 9. novembra lēmumsu turklāt esot pārkāpts minēto iestāžu pamatnolīgums, kura piemērošanā ir jāievēro LESD 230. panta mērķis par iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy