4.4.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 118/41
Prasība, kas celta 2016. gada 19. februārī – Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u.c./Komisija
(Lieta T-79/16)
(2016/C 118/48)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters (Hūnderlū, Nīderlande) un 21 cits prasītājs (pārstāvji – H. Viaene, D. Gillet un T. Ruys, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;
—
atcelt Komisijas 2015. gada 2. septembra lēmumu par iespējami nelikumīgo valsts atbalstu saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegūšanu vai bezatlīdzības piešķiršanu (Valsts atbalsts SA.27301 (2015/NN) – Nīderlande), kā arī netieši izteikto Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters sūdzības noraidījumu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības atbalstam prasītāji izvirza četrus pamatus.
1.
Pirmais pamats izriet no LESD 108. panta 2. punktā noteikto procesuālo tiesību pārkāpuma. Komisija iepriekšējās izmeklēšanas noslēgumā neesot varējusi pietiekami droši izdarīt secinājumus par valsts atbalsta saderību šādu iemeslu dēļ:
—
iepriekšējās izmeklēšanas pārmērīgais ilgums;
—
apjomīgā sarakste dažādu iesaistīto personu starpā iepriekšējās izmeklēšanas laikā;
—
apstāklis, ka ar lēmumu apstiprinātais valsts atbalsts iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika aizstāts ar citu valsts atbalstu;
—
Komisijas apstiprinātā jaunā valsts atbalsta saturs.
2.
Otrais pamats, kas izriet no atpakaļejoša spēka aizlieguma un tiesiskās noteiktības principu pārkāpuma.
Komisija ar Nostādnēm par valsts atbalstu (1) kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 31. janvārī, esot pārkāpusi atpakaļejoša spēka aizlieguma un tiesiskās noteiktības principus, tās piemērojot valsts atbalsta shēmai, kura kopš 2011. gada vairs netiek īstenota un jau ir aizstāta ar citu, arī Komisijas apstiprinātu atbalsta shēmu.
3.
Trešais pamats, kas izriet no kļūdas tiesību piemērošanā un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes, piemērojot Nostādnes.
—
Komisija esot izdarījusi acīmredzami nepareizus secinājumus attiecībā uz nosacījuma par lēmumu, ar ko uztic veikt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piemērošanu, īpaši attiecībā uz uzticēšanas laikposma ilgumu. Turklāt tā esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas kompensācijas summas analīzē un neesot ņēmusi vērā nosacījumu par atsevišķu grāmatvedību.
—
Pārbaudot, vai pastāv nepieciešamais lēmums, ar ko uztic veikt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, neesot pārbaudīts, vai dabas teritoriju piešķiršanas bez atlīdzības gadījumā runa ir par šādu uzticēšanas lēmumu. Turklāt Komisija neesot analizējusi garantijas pārmērīgu kompensāciju novēršanai, piešķirot teritorijas bez atlīdzības.
4.
Ceturtais pamats, kas izriet no LESD 106. panta 2. punkta pārkāpuma.
—
Piešķiršana bez atlīdzības un iegādes subsīdijas esot acīmredzami nevajadzīgas un nepiemērotas nospraustā dabas aizsardzības mērķa sasniegšanai.
—
Apstāklis, ka atbalsts bija pieejams 13 teritoriju apsaimniekošanas organizācijām, nekādā ziņā nav nepieciešams vai piemērots, lai izpildītu pienākumus sabiedrības labā dabas aizsardzības jomā.
(1) Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 3. lpp.), un Komisijas Paziņojums “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu” (2011. gads) (OV 2012 C 8, 15. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy