18.4.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 136/42
Prasība, kas celta 2016. gada 29. februārī – Itālija/Komisija
(Lieta T-91/16)
(2016/C 136/58)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri un P. Gentili, avvocato dello Stato)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atbilstoši LESD 264. pantam atcelt Komisijas 2015. gada 17. decembra Lēmumu C(2015) 9413, kas paziņots 2015. gada 18. decembrī un kas attiecas uz Eiropas Sociāla Fonda atbalsta samazinājumu Sicīlijas operatīvajai programmai, kas ietilpst Kopienas atbalsta sistēmā Kopienas struktūrpalīdzības sniegšanai Itālijas reģionos, uz kuriem attiecas mērķis Nr. 1 (POR Sicilia 2000-2006); un tādējādi lemt, ka Komisijai ir pilnībā jāapmierina Itālijas iestāžu iesniegtais galīgais maksāšanas lūgums. Turklāt tiek lūgts Komisijai piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1.
Lēmums esot pieņemts, prettiesiski veicot dubultas pārbaudes, kuras ir paredzētas Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.), 30. pantā, kuras tika atkārtoti uzsāktas un atkārtoti veiktas ar 2008. gada revīziju pēc tam, kad vismaz attiecībā uz visiem izdevumiem, kas bija apstiprināti 2006. gada 31. decembrī, tās bija veiktas un pabeigtas ar 2005. un 2006. gada revīzijām.
2.
Apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts labas pārvaldības princips, jo 2008. gada revīzijas rezultātus Komisija esot paziņojusi ar astoņpadsmit mēnešu nokavēšanos pēc uzdevuma izpildes.
3.
Apstrīdētajā lēmumā esot sagrozīti fakti, jo neesot ņemts vērā apstāklis, ka laikposmā pēc revīzijas 2005. un 2006. gadā kļūdu īpatsvars burtiski esot samazinājies no 53,13 % uz 3,05 % 2007. gadā un uz 1,45 % – 2008. un 2009. gadā.
4.
Apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts samērīguma princips, jo tajā neesot ņemts vērā, ka apstiprinātie izdevumi attiecībā uz trim gadiem no 2007. līdz 2009. gadam, kuros kļūdu īpatsvars bija minimāls, bija apmēram puse no visas programmas summas attiecībā uz ESF daļu.
5.
Apstrīdētais lēmums esot faktiski un juridiski nepamatots, jo sistemātiskie trūkumi, kas bija radušies un tika novērsti laikposmā līdz 2006. gada 31. decembrim, tajā ir attiecināti arī uz trim nākamajiem gadiem, attiecībā uz tiem neveicot nekādu īpašu pāraudi.
6.
Apstrīdētajā lēmumā neesot arī norādīts pamatojums. Prasītāja uzskata, ka šajā lēmumā ir izmantota ekstrapolācijas tehnika, kura izpaužas kā kļūdas īpatsvara, kāds ir konstatēts attiecībā uz pārbaudītajiem izdevumiem, attiecināšana arī uz nepārbaudītajiem izdevumiem, kaut gan šāda tehnika ir atļauta tikai ar regulām, kas attiecas uz programmām saistībā ar 2007.–2013. gadu; tomēr attiecībā uz 2007.–2009. gadu tiek uzskatīts, ka kļūdas īpatsvars ir 8,39 %, lai gan Itālijas iestādes esot paskaidrojušas, ka Komisijas 2001. gada 2. marta Regulas (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 63, 21. lpp.), 10. pantā paredzētais paraugs nebija līdzsvarots, jo bija izveidots nevis nejauši, kā īsts statistikas paraugs, bet gan apzināti koncentrējot to uz projektiem, kam bija raksturīgi riska faktori.
Full & Egal Universal Law Academy