17.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 175/28
Prasība, kas celta 2016. gada 23. martā – Léon Van Parys/Komisija
(Lieta T-125/16)
(2016/C 175/32)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Firma Léon Van Parys NV (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – P. Vlaemminck, B. Van Vooren un R. Verbeke, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 20. janvāra Lēmumu C(2016) 95 final lietā REC 07/07(REV), ar ko tā atzīst, ka ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa ir pamatota un ka šī nodokļa atlaišana ir pamatota attiecībā uz vienu parādnieku un šajā gadījumā ir daļēji pamatota attiecībā uz otru parādnieku, bet citā daļā nav pamatota attiecībā uz šo konkrēto parādnieku; kā arī grozīt Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmumu C(2010)2858;
—
atzīt, ka Regulas Nr. 2454/93 (1) 909. pants bija pilnībā jāpiemēro par labu pašreizējai prasītājai pēc tam, kad tika pasludināts Vispārējās tiesas spriedums T-324/10, kurā tā par labu (pašreizējai un toreizējai) prasītājai atcēla sākotnējā Lēmuma C(2010)2858 1. panta 3. punktu, un tādējādi pašreizējai prasītājai saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 909. pantu ir piemērojama pilnīga muitas parāda atlaišana, kā arī tā ir atbrīvojama no visām ar to tieši un netieši saistītajām izmaksām un procentiem;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības atbalstam prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Pirmais pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 2454/93 907. un 909. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu
Prasītāja norāda, ka tai labvēlīgās 2013. gada 19. marta sprieduma Firma Van Parys/Komisija (T-324/10, EU:T:2013:136) tiesiskās sekas pašas par sevi tai esot pietiekamas. Līdz ar to nav nepieciešams jauns Komisijas lēmums, lai izlabotu Vispārējās tiesas konstatēto pārkāpumu un prasītājai ir jāpiemēro Regulas Nr. 2454/93 909. pants.
2.
Otrais pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 2454/93 907. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu
Prasītāja norāda, ka Komisija esot nepareizi izmantojusi tai Regulas Nr. 2454/93 907. pantā paredzētās pilnvaras pieprasīt papildu ziņas, lai apietu Regulas Nr. 2454/93 909. panta piemērošanu. Prasītāja konkrēti norāda, ka pieprasītā informācija jau bija Komisijas rīcībā.
3.
Trešais, pakārtoti izvirzītais pamats, kas saistīts ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo 2013. gada 19. marta sprieduma Firma Van Parys/Komisija (T-324/10, EU:T:2013:136) izpilde saprātīgā termiņā nedrīkstēja būt ilgāka par Regulas Nr. 2454/93 907. pantā noteikto sākotnējo 9 mēnešu termiņu.
4.
Ceturtais, sekundāri pakārtotais pamats, kas saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo Komisija ir uzsākusi pilnīgi jaunu izmeklēšanu un tās noslēgumā tā var nonākt pie secinājumiem, kas ir pretrunā Vispārējās tiesas atzītajam 2013. gada 19. marta spriedumā Firma Van Parys/Komisija (T-324/10, EU:T:2013:136).
5.
Piektais, arī sekundāri izvirzītais pamats, kas saistīts ar banānu tirgus organizācijas pamatregulējuma nepareizu interpretāciju un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
—
apstāklis, ka prasītāja izmantoja līzingu, lai iegādātos ievešanas atļaujas, tāsprāt, bija likumīgs līdzeklis saskaņā ar Regulu Nr. 2362/98 (2) un ierasto komercpraksi, ko atzinusi PTO.
—
to nevar izolēti uzskatīt par importētāja rūpības trūkumu, ja tas nav attiecināms uz muitas aģentu vai citu importētāju, kurš izlieto tālāk nenododamas atļaujas.
(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).
(2) Komisijas 1998. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2362/98, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 404/93 attiecībā uz banānu ievešanu Kopienā (OV L 293, 32. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy