30.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 191/37
Prasība, kas celta 2016. gada 5. aprīlī – Le Pen/Parlaments
(Lieta T-140/16)
(2016/C 191/50)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Jean-Marie Le Pen (La Trinité-sur-Mer, Francija) (pārstāvji – M. Ceccaldi un J.-P. Le Moigne, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, kas paziņots ar 2016. gada 5. februāra vēstuli Nr. D 302191 un kas pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 8. jūlija lēmuma 2009/C 159/01 “attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem” 68. pantu, ar grozījumiem, un kurā konstatēts prasītāja parāds EUR 320 026,23 apmērā kā nepamatoti parlamentārās palīdzības maksājumi un norādīts pamatojums šī parāda atgūšanai;
—
atcelt 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu Nr. 2016-195, ar kuru prasītājs tiek informēts, ka, pamatojoties uz ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds, kā arī atcelt parlamentārās palīdzības ietvaros veikto nepamatoto maksājumu atgūšanu, deputātu nolikuma īstenošanas pasākumu 68. panta un Finanšu regulas 78., 79. un 80. pantu piemērošanu;
—
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē;
—
piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt Jean-Marie Le Pen EUR 50 000,00 kā atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots apstrīdēto aktu ārējais tiesiskums. Šim pamatam ir divas daļas.
—
Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka kompetence pieņemt lēmumus politiskās partijas un līdz ar to deputātus interesējošajos finanšu jautājumos esot Eiropas Parlamenta Prezidijam nevis ģenerālsekretāram.
—
Otrajā daļā tiek apgalvots, ka Eiropas Parlamenta Prezidijs nevarot grozīt savas kompetences būtību un apjomu. Taču ģenerālsekretārs neesot norādījis nekādu pamatojumu attiecībā uz Parlamenta Prezidija priekšsēdētāja likumīgu deleģējumu, kas tam dotu pilnvaras pieņemt un paziņot apstrīdētos aktus par finanšu jautājumu atrisināšanu attiecībā uz deputātu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvoti trūkumi, kas ietekmē apstrīdēto aktu iekšējo tiesiskumu. Šim pamatam ir četras daļas.
—
Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.
—
Otrajā daļā tiek apgalvots, ka Parlamenta Prezidijs neesot sniedzis nevienu pierādījumu, lai pamatotu apstrīdētos aktus.
—
Trešajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos esot pieļauta pilnvaru un procedūras nepareiza izmantošana.
—
Ceturtajā daļa tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti pēc rakstura esot diskriminējoši.
Full & Egal Universal Law Academy