11.7.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 251/43
Prasība, kas celta 2016. gada 19. maijā – NM/Eiropadome
(Lieta T-257/16)
(2016/C 251/49)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: NM (Lezbas sala, Grieķija) (pārstāvji – B. Burns, Solicitor, un P. O’Shea, BL)
Atbildētāja: Eiropadome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt 2016. gada 18. marta Eiropadomes un Turcijas vienošanos “2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojums”;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka 2016. gada 18. marta Eiropadomes un Turcijas vienošanās “2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojums” nav saderīga ar ES pamattiesībām, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 18. un 19. pantu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Turcija nav droša trešā valsts Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV 2005, L 326, 13. lpp.), 36. panta izpratnē.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot vajadzējis ieviest Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvu 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV 2001, L 212, 12. lpp.).
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka strīdīgā vienošanās faktiski esot saistošs līgums vai “akts”, kas prasītājam rada tiesiskas sekas, un ka, tā kā nav ievērots LESD 218. pants un/vai 78. panta 3. punkts, kopsakarā vai atsevišķi, strīdīgā vienošanās neesot spēkā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts kolektīvas izraidīšanas aizliegums Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 1. punkta izpratnē.