8.8.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 287/25
Prasība, kas celta 2016. gada 27. maijā – Tarmac Trading/Komisija
(Lieta T-267/16)
(2016/C 287/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Tarmac Trading Ltd. (Birmingema, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – D. Anderson un P. Halford, Solicitors un K. Beal, QC)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2015. gada 17. marta Lēmumu (ES) 2016/288 lietā SA.34775 (13/C) (ex 12/NN) – Minerālo materiālu nodoklis – un it īpaši tā 625., 626., 629. un 630 apsvērumu, kā arī šī apstrīdētā lēmuma 5. un 7. pantu, ciktāl:
—
apstrīdētajā lēmumā par vienīgajiem nelikumīgā atbalsta saņēmējiem ir atzīti uzņēmumi, kas no 2002. gada 1. aprīļa līdz lēmuma pieņemšanai ražoja degslānekli un produktus, kuri galvenokārt sastāv no degslānekļa (turpmāk tekstā –“degslānekļa ražotāji”);
—
apstrīdētajā lēmumā ir noteikta atbalsta summa, kas jāatgūst vienīgi no degslānekļa ražotājiem, un ir noteikta prasība atgūt no visiem, kam tika piemēroti nelikumīgie atbrīvojumi, minerālo materiālu nodokļa summu pilnā apmērā, kā arī nav pieprasīts Apvienotās Karalistes valdībai samazināt atgūstamo summu tādā apmērā, kādā degslānekļa ražotāji labumu no šiem atbrīvojumiem nodeva tālāk saviem patērētājiem;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā, identificējot atbalsta saņēmējus un aprēķinot atgūstamo atbalsta summu.
Pēc prasītāja domām, ciktāl apstrīdētajā lēmumā kā vienīgie nelikumīgā atbalsta saņēmēji ir identificēti degslānekļa ražotāji un Apvienotajai Karalistei nav pieprasīts samazināt no tiem atgūstamo summu tādā apmērā, kādā tie labumu no degslāneklim piemērojamā atbrīvojuma no nodokļa nodevuši tālāk saviem patērētājiem, Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
—
Prasītājs atgādina, ka Vispārējās tiesas judikatūrā, kas izriet no sprieduma Salzgitter/Komisija (T-308/00 RENV, EU:T:2013:30), ir apstiprināts, ka atbalsta atgūšanai ir jāattiecas uz finansiālajām priekšrocībām, kas faktiski izriet no atbalsta nodošanas atbalsta saņēmēju rīcībā, un tai ir jābūt samērīgai ar šīm priekšrocībām. Turklāt prasītājs norāda, ka spriedumos Aer Lingus/Komisija (T-473/12, EU:T:2015:78) un Ryanair/Komisija (T-500/12, EU:T:2015:73) ir noteikts, ka gadījumos, kad atbalsts sastāv no netieša nodokļa, kas tiek uzlikts konkrētas preces patēriņam vai pakalpojumam, samazinājuma, kuru uzņēmējiem ir paredzēts nodot patērētājiem, un ja ekonomisko priekšrocību, kas izriet no samazinātas nodokļa likmes piemērošanas, arī var attiecināt uz patērētajiem, no uzņēmējiem ir atgūstama tikai atbalsta summa, kāda atbilst uzņēmēju faktiski saņemtajai un paturētajai priekšrocībai.
—
Prasītājs apgalvo, ka minerālo materiālu nodoklis ir netiešs nodoklis, ar ko tiek aplikts minerālo materiālu patēriņš un attiecībā uz kuru (kā uzskata Apvienotās Karalistes valdība) ir paredzēts, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar minerālo materiālu ieguvi un tirdzniecību, to ietur no saviem klientiem. Ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no degslāneklim piemērojamā atbrīvojuma no nodokļa, kā apgalvo prasītājs, būtu varējuši izmantot degslānekļa ražotāji (tostarp prasītājs) samazinātu cenu veidā un tas patiesi tā esot bijis.
—
Prasītājs turklāt apgalvo, ka šī paša iemesla dēļ minerālo materiālu nodokļa, kas netika samaksāts, summas atgūšana pilnā apmērā nevarētu garantēt status quo ante atgūšanu un tas radītu papildu konkurences izkropļojumus, jo no tā izrietētu situācija, ka no degslānekļa ražotājiem (tostarp prasītāja) tiktu atgūta lielāka summa, nekā priekšrocības, ko tie faktiski ir saņēmuši.
—
Līdz ar to, kā norāda prasītājs, saskaņā ar spriedumiem Aer Lingus/Komisija (T-473/12, ECLI:EU:T:2015:78) un Ryanair/Komisija (T-500/12, ECLI:EU:T:2015:73) vienīgais atbalsts, kas atgūstams no degslānekļa ražotājiem ir priekšrocības, ko tie ir faktiski saņēmuši un paturējuši.
—
Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka tiktāl, ciktāl apstrīdētajā lēmumā ir noteikta prasība pilnā apmērā atgūt no degslānekļa ražotājiem minerālo materiālu nodokli, no kura tie bija atbrīvoti saskaņā ar degslāneklim piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa, bez jebkādām atlaidēm, ņemot vērā priekšrocības, ko tie nodevuši tālāk saviem klientiem, Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un tā esot nepareizi piemērojusi LESD 108. pantu un/vai Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 14. pantu, un/vai esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots ES samērīguma principa pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka minerālo materiālu nodokļa, ko tas nebija maksājis attiecībā uz izmantoto degslānekli, atgūšana pilnā apmēra nebūtu samērīga ar finansiālo priekšrocību, kas izriet no atbalsta piešķiršanas, kas esot pretrunā Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punktam. Prasītājs visas priekšrocības, ko tas guva no atbrīvojuma no minerālo materiālu nodokļa, esot nodevis saviem klientiem un praksē būtu neiespējami ar atpakaļejošu spēku atgūt no saviem klientiem nesamaksāto minerālo materiālu nodokli.