5.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 326/32
Prasība, kas celta 2016. gada 19. jūlijā – Ayuntamiento de Madrid/Komisija
(Lieta T-391/16)
(2016/C 326/55)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (pārstāvis – F. Zunzunegui Pastor, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
pieņemt prasību un atzīt prasības pieteikumā izklāstītos atcelšanas pamatus;
—
atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulu (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”), par kuru ir šī prasība;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula neesot spēkā kompetences trūkuma dēļ, jo Eiropas Komisija esot neatbilstoši izmantojusi regulatīvo kontroles procedūru.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.) 5. panta 3. punktu.
Tiek apgalvots arī, ka tā kā ar apstrīdēto regulu – ar kuru Eiropā tiek radīta tāda sistēma, kurā jaunās NOx emisiju robežvērtības ir augstākas – tiek grozīts būtisks pamatakta aspekts, tādējādi Komisija neesot ievērojusi šīs regulas pieņemšanai paredzētās formas prasības, pārkāpdama būtisku procedūras noteikumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas gan Eiropas Savienības primāro un atvasināto tiesību normas, gan šo tiesību vispārējie principi.
Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā regulā neesot ievērots LESD 3. un 11. pantā, 114. panta 3. punktā un 191. pantā, ka arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. un 37. pantā noteiktais.
Prasītāja apgalvo arī, ka ar apstrīdēto regulu:
—
jautājumā par dīzeļdzinēja transportlīdzekļu slāpekļa emisiju maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem esot pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV 2008, L 152, 1. lpp.);
—
esot pārkāpts iepriekš minētās Regulas Nr. 715/2007 4. pants;
—
esot pārkāpta arī Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2008, L 199, 1. lpp.).
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi izmantotas pilnvaras:
—
tāpēc, ka esot objektīvi, atbilstīgi un saskanīgi pierādījumi, kas liecina par to, ka mērķis, ko Komisija vēlas sasniegt ar apstrīdēto regulu, tajā paaugstinot robežvērtības NOx emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem, neatbilst nedz Eiropas Savienības tiesībās noteiktajam, nedz pašas Komisijas apgalvotajam mērķim;
—
tāpēc, ka neesot ievērota LESD noteiktā procesuālā kārtība, kā rīkoties šādos apstākļos. Tā kā Komisija izmantoja regulatīvo kontroles procedūru, nevis parasto likumdošanas procedūru, tā apstrīdētās regulas pieņemšanas gaitā esot pārkāpusi būtiskas formas prasības, un tādēļ šī regula neesot spēkā kompetences trūkuma dēļ;
—
visbeidzot tāpēc, ka minētā regula neatbilstot arīdzan Kopienu interesēm.