26.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 350/23
Prasība, kas celta 2016. gada 29. jūlijā – SJM Coordination Center/Komisija
(Lieta T-420/16)
(2016/C 350/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: St. Jude Medical Coordination Center (SJM Coordination Center) (Zaventem, Beļģija) (pārstāvji – F. Louis un J. Ylinen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu C(2015) 9837 final par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem (SA.37667 (2015/C)), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste;
—
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl prasītājs tajā ir iekļauts kā viens no apgalvotā atbalsta saņēmējiem;
—
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir uzdots no prasītāja atgūt jebkādas apgalvotā atbalsta summas;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza [desmit] pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kompetences neesamība.
—
Prasītājs apgalvo, ka Komisijas kompetencē nav pieņemt apstrīdēto lēmumu un ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts kompetenču piešķiršanas princips, ar kuru tiek ierobežotas Savienības kompetences.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka Komisijas pretrunīgo nostāju lēmumā par procedūras uzsākšanu un apstrīdētajā lēmumā dēļ tika pārkāptas prasītāja tiesības tikt uzklausītam.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pasākums esot kļūdaini raksturots kā atbalsta shēma.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini secināts, ka pastāv shēma, ka ar Komisijas pieeju tiekot pārkāpts pienākums veikt visaptverošu, rūpīgu un objektīvu izmeklējamo faktu vērtējumu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis norādīts pietiekams pamatojums.
—
Prasītājs apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi norādījusi pamatojumu, uz ko ir ticis balstīts apstrīdētais lēmums.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot kļūdaini tikusi konstatēta selektivitāte atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā vairākos veidos ir tikusi pieļauta kļūda, veicot visus trīs soļus selektivitātes konstatēšanai: i) Beļģijas Ienākumu nodokļa kodekss (“Code des impôts sur les revenus 1992” jeb “CIR”) 185. panta 2. punkta b) apakšpunkts un virspeļņas atbrīvošanas no nodokļiem noteikums nevar tikt izslēgts no atsauces sistēmas; ii) prasītājam adresētais lēmums nav atkāpe ne no a) godīgas konkurences principa, ne no b) Beļģijas Ienākumu nodokļa kodeksa sistēmas; un iii) apgalvotā atkāpe būtu attaisnota ar vajadzību novērst nodokļu dubultu uzlikšanu.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvota priekšrocības neesamība.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā netiek analizēta priekšrocības esamība. Prasītājs uzskata, ka tas nav saņēmis priekšrocību un ka jebkāds tam sniegts labums atbilst godīgas konkurences principam, kas iekļauts ESAO nodokļu paraugkonvencijas 9. pantā, kas Beļģijas tiesībās ieviests ar CIR 185. panta 2. punktu.
7.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo: i) tajā ir pagalvots, ka atbilstoši godīgas konkurences principam nodokļu administrācija ir tiesīga paaugstināt nodokļa bāzi daudznacionāliem uzņēmumiem (“DNU”), un vienlaikus ir pieprasīts konkrēts dubultas nodokļu uzlikšanas risks, lai varētu to noapaļot uz leju, un ii) priekšrocības analīze ir veikta tikai Beļģijas DNU vienības līmenī.
8.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības un tiesiskuma principa pārkāpums.
—
Apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts tiesiskās noteiktības princips tādēļ, ka: i) esot tikusi pārkāpta judikatūra un pašas Komisijas agrākā prakse un ka ii) neesot tikusi identificēta apgalvotā priekšrocība.
9.
Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka atgūšanas dēļ rodas nodokļu dubulta uzlikšana.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā kļūdaini ir pieņemts, ka nepastāv nodokļu dubultas uzlikšanas problēma, kas palielinātos ja prasītājam atgūšanas procesā tiktu uzdots atmaksāt jebkādu summu. Prasītājs uzskata, ka tādēļ apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ, ciktāl tajā Beļģijai ir uzdots atgūt jebkādas summas no prasītāja.
10.
Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka atgūšana nevar tikt pakļauta Komisijas diskrecionārajai varai.
—
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisijai, šķiet, tiek piešķirta diskrecionāra vara noraidīt nodokļu maksātāju nodokļu bāzes korekcijas, kas balstītas uz attiecīgajiem faktiskajiem apstākļiem lēmuma pieņemšanas laikā.