10.10.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 371/19
Prasība, kas celta 2016. gada 3. augustā – AEIM un Kazenas/Komisija
(Lieta T-436/16)
(2016/C 371/21)
Tiesvedības valoda – franču.
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Application électronique industrielle moderne (AEIM) (Algrange, Francija), Philippe Kazenas (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji – B. Wizel, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 536 912, ko veido finanšu zaudējumi kā zaudēti ieguldījumi saistībā ar apmeklējumiem pirms publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas, jo šī piešķiršana ir notikusi krāpnieciski;
—
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 2 092 650 kā atrauto peļņu saistībā ar publiskajiem līgumiem, kurus prasītāja būtu ieguvusi, ja to slēgšanas tiesības būtu tikušas piešķirtas taisnīgi un bez korupcijas;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam EUR 85 000 kā advokāta izdevumus un honorāru, kas prasītājai bija jāsamaksā savas aizstāvības nodrošināšanai saistībā ar Eiropas ierēdņa korupciju;
—
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 150 000 kā kompensāciju par morālo kaitējumu;
—
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai kompensācijas procentus par visām šīm summām no 2005. gada, kas bija pārkāpuma beigu posms;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt EUR 75 000 kā advokāta izdevumus un honorāru saistībā ar tiesvedību šajā instancē;
—
piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus no sprieduma pasludināšanas datuma;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji apgalvo, ka Eiropas Komisijas ierēdņa nelikumīga rīcība publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā esot tiem radījusi būtiskus zaudējumus tiešā saistībā ar šādu attieksmi, un tie lūdz atlīdzināt šos zaudējumus.
Tie arī uzskata, ka ir izpildīti trīs nosacījumi Eiropas Savienības ārpuslīgumiskās atbildības piemērošanai, proti, iestādes vai kāda tās darbinieka nelikumīga rīcība, faktiski zaudējumi un cēloņsakarība starp šī darbinieka rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem.
Šajā lietā tie apgalvo, ka Eiropas ierēdņa korupcija publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā veido pietiekami būtisku tādu vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu pārkāpumu, kas līgumslēdzējai iestādei publiskā iepirkuma procedūrās ir jāievēro attiecībā uz visiem pretendentiem.
Prasītāji uzskata, ka attiecīgo publisko līgumu slēgšanas tiesību krāpnieciskā piešķiršana ir radījusi faktiskus zaudējumus sabiedrībai AEIM, kas tikai saistībā ar t.s. nedrošajām valstīm ir ieguvusi līgumus, kurus nevēlējās pārējie divi korumpētie pretendenti, bet, ja visu līgumu slēgšanas tiesības būtu tikušas piešķirtas bez korupcijas, minētā sabiedrība, kura vienīgā iepirkumā ir piedalījusies godprātīgi, būtu varējusi iegūt šos līgumus.
Prasītāji vēlas atsaukties uz Komisijas labas pārvaldības principu, attiecībā uz kuru šajā gadījumā esot norādes par būtiskiem šī principa ievērošanas trūkumiem, kā arī uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kurš attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, attiecībā uz kuriem iestāde ir radījusi pamatotas cerības.
Prasītāji vēl uzskata, ka tie ir cietuši ne tikai finansiālus zaudējumus, bet tiem esot nodarīts arī morālais kaitējums, kura iemesls it īpaši esot viņu reputācijas aizskārums un nepieciešamība aizstāvēties pret apsūdzībām, kas ir izrādījušās nepatiesas un izdomātas.
Full & Egal Universal Law Academy