24.10.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 392/46
Prasība, kas celta 2016. gada 29. augustā – České dráhy/Eiropas Komisija
(Lieta T-621/16)
(2016/C 392/60)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: České dráhy a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvji – K. Muzikář, J. Kindl, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 22. jūnija Lēmumu C(2016) 3993 final lietā AT.4041 – Twins, ar kuru tika noteikta pārbaude atbilstoši Padomes 2002. gada 16. gada decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 20. panta 4. punktam, un
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts, pamatojoties uz dokumentiem, kas tika iegūti iepriekš uz prettiesiska lēmuma pamata veiktas pārbaudes laikā České dráhy komerctelpās. Eiropas Komisija faktiski neesot drīkstējusi izmantot šādi iegūtus dokumentus, – arī pēc tam, kad bija pieņemts ar šo prasību apstrīdētais lēmums.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka dokumentus, uz kuriem pamatojoties ir ticis pieņemts apstrīdētais lēmums, Eiropas Komisija ieguva iepriekš veiktas pārbaudes laikā, un tas notika ārpus ar pārbaudes priekšmetu noteiktā konteksta, t.i. prettiesiski.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu un ar to saistīto Eiropas Komisijas pārbaudi ir īstenota nesamērīga iejaukšanās prasītājas privātajā sfērā. Faktiski Eiropas Komisija apstrīdēto lēmumu esot pieņēmusi, lai gan neesot juridiski pieņemamu dokumentu, un esot definējusi pārbaudes priekšmetu nepieņemami plaši un pārsniegusi savas pārbaudes pilnvaras.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot nepietiekami definēts pārbaudes priekšmets un mērķis, ņemot vērā, ka ar to tostarp esot nepieņemami plaši definēts laikposms, uz kuru attiecas pārbaude, un ka lēmums neesot pienācīgi pamatots.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu un pēc tā veikto pārbaudi ir īstenota nepieņemama iejaukšanās prasītājas pamattiesībās un pamatbrīvībās, kas ir garantētas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu un (vai ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu), un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantu (vai ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu).
Full & Egal Universal Law Academy