31.10.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 402/51
Prasība, kas celta 2016. gada 2. septembrī – Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej/ECHA
(Lieta T-625/16)
(2016/C 402/61)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej sp. z o.o. (Grajewo, Polija) (pārstāvis – T. Dobrzyński, radca prawny)
Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt ECHA2016. gada 23. jūnija Lēmumu Nr. SME (2016) 2851, ar kuru tika konstatēts, ka prasītāja neatbilst nosacījumiem nodevu samazināšanai vidējiem uzņēmumiem, un ar kuru tai tika noteikts administratīvs maksājums;
—
atzīt par spēkā neesošu ECHA2016. gada 23. jūnija Rēķinu Nr. 10058238 par starpību starp prasītājas samaksātu nodevu un nodevu, kas atbilstoši ECHA Lēmumam Nr. SME (2016) 2851 ir jāmaksā lielam uzņēmumam;
—
atzīt par spēkā neesošu ECHA2016. gada 23. jūnija Rēķinu Nr. 10058239, ar kuru ir noteikts administratīvā maksājuma apmērs atbilstoši ECHA Lēmumam Nr. SME (2016) 2851,
—
atcelt ECHA valdes 2015. gada 4. jūnija Lēmumu (MB/43/2014) ME (2016) 2851;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots kompetences piešķiršanas principa pārkāpums.
—
Administratīvā maksājuma apmērs, kas esot paredzēts ECHA valdes Lēmumā MB/43/2014, kas ir apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un rēķinu izrakstīšanas pamatā, salīdzinājumā ar funkcijām, kas ir jāpilda administratīvajam maksājumam, esot nesamērīgi liels un tādējādi esot pielīdzināms sodam. Tas pārkāpjot LES 5. pantā nostiprināto kompetences piešķiršanas principu, to lasot kopā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 340/2008 preambulas 11. apsvērumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības principa un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums.
—
Prasītāja savu paziņojumu par uzņēmuma lielumu esot balstījusi uz informāciju, kas tostarp ir iegūta no ECHA, un uz valsts informāciju. Uzņēmuma lielums esot jānosaka atbilstoši 2004. gada 2. jūlija Likumam par saimnieciskās darbības brīvību. Atbilstoši šim likumam uzņēmumi netiekot iedalīti atkarībā no līdzdalības struktūras. ECHA neesot ieguvusi pietiekamu informāciju par reģistrācijas noteikumiem un iekasējusi nodevas, nesniedzot iespēju novērst kļūdu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.
—
Atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1907/206 un Regulas (EK) Nr. 340/2008 noteikumiem administratīvie maksājumi esot jāpieskaņo ECHA faktiskajiem kontroles izdevumiem. Par nepieļaujamu ir uzskatāma ECHA prakse uzņēmumiem, kas ir neprecīzi deklarējuši lielumu, uzlikt maksājumus par visu uzņēmumu kontroli.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums.
—
ECHA, iekasēdama administratīvos maksājumus un noteikdama šo maksājumu apmēru atbilstoši uzņēmuma lielumam, esot pārkāpusi vienlīdzības principu. Ar vienlīdzības principu nesaderīgi esot uzņēmumam, kurš tikai, pamatojoties uz valsts iestādes dalību kapitālā, jākvalificē par lielu, noteikt tādu pašu administratīvu maksājumu kā uzņēmumam, kas ir jākvalificē par lielu, pamatojoties uz savu gada apgrozījumu un savu darbinieku skaitu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvota uz apstrīdēto lēmumu pamata izdoto rēķinu spēkā neesamība.
—
ECHA Lēmuma Nr. SME (2016) 2851 atcelšanas dēļ esot jāatzīst par spēkā neesošiem rēķini, kas bija pamatā ECHA maksājuma prasījumiem. Iekasētās nodevas arī neesot bijis jāmaksā, jo ECHA Lēmuma Nr. SME (2016) 2851 pieņemšanas brīdī un rēķinu izdošanas brīdī prasītājai neesot bijis pienākuma reģistrēties REACH sistēmā.