28.11.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 441/22
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 20. jūlija spriedumu lietā F-112/15 HL/Komisija 2016. gada 19. septembrī iesniedza HL
(Lieta T-668/16 P)
(2016/C 441/26)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: HL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – R. Rata, lawyer)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 20. jūlija spriedumu lietā F-112/15;
—
atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas 2014. gada 14. novembra lēmumu, kurš ir paziņots ar Administratīvo paziņojumu Nr. 41-2014 un ar kuru tiek izveidots to ierēdņu saraksts, kuri 2014. gadā tiek paaugstināti amatā, tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēja uzvārds nav tajā iekļauts;
—
piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmo pamatu kā nepamatotu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi četrus galvenos pārkāpumus attiecībā uz viņa pirmo pamatu:
—
pirmkārt, Civildienesta tiesa, pretēji piemērojamai judikatūrai, konstatēja, ka tai nav jāpārbauda iecēlējinstitūcijas rīcības tiesiskums, ja iecēlējinstitūcija atzīst, ka tā ir izpildījusi savus juridiskos pienākumus;
—
otrkārt, Civildienesta tiesa esot kļūdaini noraidījusi apvienotās novērtējuma komitejas atzinumu kā pierādījumu un neesot efektīvi izskatījusi norādīto neatbilstību, kas ir konstatēta iecēlējinstitūcijas izmantotajos informācijas avotos;
—
treškārt, Civildienesta tiesa esot kļūdaini un nepamatoti ignorējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir norādījis argumentus un pierādījumus saistībā ar iecēlējinstitūcijas gramatiskās novērtējuma metodes matemātisko novērtējumu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmā pamata otro daļu;
—
ceturtkārt, Civildienesta tiesa esot kļūdījusies savā pieņēmumā, ka nopelnu salīdzinošā faktiskā novērtējuma trūkums nevar pamatot amatā paaugstināšanas lēmuma atcelšanu.
2.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz viņa otro pamatu:
—
pirmkārt, patvaļīgi ierobežojot Civildienesta noteikumu 25. panta piemērošanas jomu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām veidā, kas nav saderīgs ar Savienības likumdevēja gribu; un
—
otrkārt, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja otro pamatu kā nepamatotu ar acīmredzami kļūdainu pamatojumu.
3.
Ar trešo pamatu apgalvojot, ka nav veikta neatkarīga un efektīva pārbaude tiesā, kas izraisījis apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka:
—
pirmkārt, tiesnesis referents esot sniedzis pirmstiesas paziņojumus, parādot savu subjektivitāti sagatavojošajā ziņojumā, kas preventīvi noteica iznākumu; attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatiem
—
otrkārt, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs neesot atsaucis tiesnesi un nenodeva lietu citai palātai, lai gan vienlaikus piekrita, ka apstrīdētie pirmstiesas paziņojumi tika nokopēti un ievietoti no citas lietas ar citiem prasītājiem;
—
treškārt, Civildienesta tiesa esot selektīvi ignorējusi un noraidījusi būtiskus argumentus un pierādījumus, tos neņemot vērā vai nepārbaudot. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Civildienesta tiesa esot pārkāpusi viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo tā nav veikusi neatkarīgu un efektīvu pārbaudi tiesā.