21.11.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 428/20
Prasība, kas celta 2016. gada 7. oktobrī – Fair deal for expats u.c./Komisija
(Lieta T-713/16)
(2016/C 428/23)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Fair deal for expats (Lauzun, Francija) un 8 citas personas (pārstāvji – R. Croft, L. Nelson, E. Hazzan, Solicitors, P. Green, H. Warwick, M. Gregoire, barristers)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atbilstoši LESD 264. panta 1. punktam atzīt par spēkā neesošu Eiropas Savienības Komisijas instrukciju, kura elektronisku paziņota ar 2016. gada 28. jūnija vēstuli ES Komisāru kolēģijas locekļiem un uz kuru atsaucies priekšsēdētājs Ž.K. Junkers savā uzrunā Eiropas Parlamenta plenārsēdē Briselē, 2016. gada 28. jūnijā (SPEECH/16/2356), ar ko Komisijai tiek aizliegts veikt formālas vai neformālas pārrunas ar Apvienotās Karalistes valdību pirms tās paziņojuma par izstāšanos no ES saskaņā ar LES 50. pantu, no vienas puses, un Eiropas Savienības Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu, ka iepriekš minēto instrukciju viņš sniedzis ES Komisāru kolēģijas locekļiem “Priekšsēdētāja rīkojuma” veidā, kā viņš to skaidri norādīja uzrunā Eiropas Parlamenta plenārsēdē Briselē, 2016. gada 28. jūnijā, un kas ir ierakstīta angļu un franču valodā Komisijas šīs uzrunas paziņojumos presei (SPEECH/16/2353), no otras puses; un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētiem pasākumiem neesot vispār, vai neesot pienācīga, juridiska pamata.
Prasītāji apgalvo, ka:
—
nepastāvot juridisks pamats, pamatojoties uz kuru Komisija varētu atteikties uzsākt pārrunas ar Apvienotās Karalistes valdību un citiem pēc nesaistoša referenduma rezultāta, kamēr nav sniegts nekāds paziņojums atbilstoši LESD 50. pantam;
—
apstrīdēto pasākumu pamats neesot balstīts uz objektīviem rādītājiem un – saprātīgi secinot – tas balstās uz to autoru pārliecību;
—
apstrīdētie pasākumi esot pieņemti, ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, jo to paziņošana uzrunā “Priekšsēdētāja rīkojuma” veidā esot bijusi maldinoša Eiropas Parlamentam, Komisijas un citu ES iestāžu darbiniekiem un ierēdņiem, dalībvalstu valdībām un ES pilsoņiem.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi diskriminējot Apvienotās Karalistes pilsoņus to pilsonības dēļ pretēji LESD 18. pantam.
Prasītāji apgalvo, ka:
—
ar apstrīdētiem pasākumiem būtībā Komisijai tiekot aizliegts veikt pārrunas ar Apvienotās Karalistes valdību;
—
Apvienotā Karaliste un tās pilsoņi, un it īpaši prasītāji, ar to tiekot nostādīti būtiski nelabvēlīgākā situācijā;
—
ar apstrīdētajiem pasākumiem prasītāji tiekot nostādīti vēl jo nelabvēlīgākā situācijā no viņu pamattiesību, ieskaitot brīvu pārvietošanos, izmantošanas viedokļa.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi esot pretrunā prasītāju pamattiesībām, kas noteiktas ES tiesībās.
Prasītāji apgalvo, ka:
—
apstrīdētie pasākumi esot pretrunā prasītāju tiesībām, kas izriet no LESD 20. panta 1. punkta, ieskaitot tiesībām uz brīvu pārvietošanos, ko garantē tostarp LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 21. panta 1. punkts, 45. un 49. pants un Pilsoņu tiesību direktīva 2004/38/EK (1);
—
apstrīdētie pasākumi esot pretrunā prasītāju tiesībām, kas garantētas Pamattiesību hartā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi esot pieņemti pretrunā LESD 4. panta 3. punktā noteiktajam lojālas sadarbības principam.
Prasītāji apgalvo, ka ar apstrīdētiem pasākumiem tieši Komisijai un tās darbiniekiem tiekot tieši aizliegts ievērot lojālas sadarbības principu, sniedzot Apvienotai Karalistei un citām ES iestādēm palīdzību to uzdevumu izpildē, kas izriet no Līgumiem.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, tā kā apstrīdētie pasākumi tika pieņemti, lai pilnībā vai daļēji atturētu vai neieteiktu citu ES dalībvalstu pilsoņiem brīvi izteikt savu viedokli (par ES dalību), ko aizsargā Pamattiesību hartas 11. pants, tie esot nelikumīgi.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 158, 77. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy