19.12.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 475/21
Prasība, kas celta 2016. gada 20. oktobrī – Amira u.c./Komisija un ECB
(Lieta T-736/16)
(2016/C 475/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Maria Amira (Atēnas, Grieķija) un 15 citi prasītāji (pārstāvji – S. Pappas un I. Ioannidis, advokāti)
Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Centrālajai banku sistēmai (ECBS) atlīdzināt prasības pieteikumā minētās summas, kas atbilst zaudējumiem, ko prasītāji cietuši no nelikumīgas dalības Grieķijas valsts parāda, kas radies kopējās rīcības klauzulu pielāgošanas dēļ, restrukturizācijā;
—
pakārtoti, piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atlīdzināt prasītājiem prasības pieteikumā minētās summas, kas atbilst zaudējumiem, ko prasītāji cietuši nelikumīgas Grieķijas valsts sektora kreditoru izslēgšanas no Grieķijas valsts parāda restrukturizācijas dēļ;
—
katrā ziņā piespriest ECB atlīdzināt katram prasītājam prasības pieteikumā minētos zaudējumus, kas radušies nelikumīgi izslēdzot ECBS no Grieķijas valsts parāda restrukturizācijas;
—
piespriest ECB un/vai Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Savienība un/vai ECB un ECBS esot rīkojušās ultra vires un pretēji LESD 120.–126., 127. pantam un 352. panta 1. punktam.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar ECB un ECBS rīcību, it īpaši attiecībā uz ECBS izslēgšanu no restrukturizācijas, ir pārkāpts LESD 123. pants.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar Savienības un/vai ECB un ECBS rīcību ir pārkāptas prasītāju tiesības uz īpašumu, kas aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar Savienības un/vai ECB un ECBS rīcību ir pārkāpta kapitāla brīva aprite, kas aizsargāta LESD 63. pantā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar Savienības un/vai ECB un ECBS rīcību ir pārkāptas prasītāju tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, kas aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pantā.