9.1.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 6/42
Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Confédération Nationale du Crédit Mutuel/ECB
(Lieta T-751/16)
(2017/C 006/53)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Confédération Nationale du Crédit Mutuel (Parīze, Francija) (pārstāvis – M. Grégoire, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītājas prasījumi:
—
pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu, atcelt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 24. augusta Lēmumu, kas pieņemts saistībā ar lūgumu, kuru Crédit Mutuel ir iesniegusi, lai saņemtu atļauju no sviras rādītāja aprēķināšanas izslēgt publiskā sektora riska darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu, attiecībā uz Crédit Mutuel un visām šīs grupas struktūrām, uz kurām attiecas sviras rādītājs (ECB/SSM/2016 – 9695000CG7B84NLR5984/92);
—
piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmuma esot pārsniegtas pilnvaras. Pēc prasītājas uzskatiem, Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai nodrošinātu to konkrētu piemērošanu, ir tikai pilnvaras, tos nedz pastiprinot, nedz izvērtējot to atbilstību, pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, kas ir izvirzīti, lai iestādei tiktu piemērota atkāpe no normām par sviras rādītāja aprēķināšanu, kurus Komisija galīgi un precīzi ir noteikusi, pamatodamās uz ekskluzīvu kompetenci, ar deleģēto regulu, kas ir paredzēta, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības banku un finanšu vides īpatnības.
2.
Ar otro pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti attiecībā pret pirmo pamatu, tiek apgalvots, ka ECB apstrīdētajā lēmumā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Pēc prasītājas uzskatiem, tā kā riska darījumi attiecībā uz publiskā sektora struktūrām tiek pielīdzināti riska darījumiem attiecībā uz galveno vadību, pirmie minētie ir jāuzskata par nulles riska darījumiem, ja tie ir denominēti tās vietējā valūtā.
3.
Ar trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti attiecībā pret pirmajiem diviem pamatiem, tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Pēc prasītājas uzskatiem, apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepiemērots attiecībā pret mērķiem, kas ir izvirzīti ar prudenciālajām prasībām, ņemot vērā reglamentēto ietaupījumu īpašības, kā arī acīmredzami nesamērīgs attiecībā uz negatīvajām sekām, kādas šis lēmums izraisa attiecīgajai iestādei.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir pārkāpts labas pārvaldības princips, jo ECB neesot nedz izskatījusi, nedz ņēmusi vērā visus apstākļus, kam ir nozīme šajā gadījumā.