16.1.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 14/42
Prasība, kas celta 2016. gada 3. novembrī – Paulini/ECB
(Lieta T-764/16)
(2017/C 014/51)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Jörn Paulini (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt 2015. gada 15. decembra lēmumu, kas grozīts 2016. gada 10. februārī un ar ko prasītājs ir ticis informēts par viņa ikgadējās algas un prēmiju pārskatīšanas (Annual Salary and Bonus Review, ASBR) rezultātu attiecībā uz 2015. gadu;
—
piespriest prasītājam kompensāciju par pieteikuma 99.–103. punktā aprakstīto materiālo kaitējumu;
—
piespriest prasītājam kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kas ir aplēsts EUR 10 000 apmērā;
—
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka 2015. gada ASBR pamatnostādnes ir prettiesiskas, jo tās ir pretrunā nediskriminācijas principam, Nodarbināšanas kārtības 51. pantam un ES Pamattiesību hartas 12. un 21. pantam. Pakārtoti tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo ar to ir pārkāptas 2015. gada ASBR pamatnostādnes un tajā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
Prasītājs uzskata, ka 2015. gada ASBR pamatnostādnes ir prettiesiskas, ciktāl tajās tie darbinieki, kuru iespēja veikt darbu viņu dienesta labā ir ierobežota tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus viņu kontroles, piemēram, slimības atvaļinājums, nepilna darba laika darbs invaliditātes dēļ vai laika veltīšana darbībai Personāla komitejā (vai šo iemeslu kombinācija), ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kuri dienesta vajadzībām var strādāt pilnu darba laiku. Apstrīdētais lēmums, kas ir ticis pieņemts, pamatojoties uz prettiesiskām ASBR pamatnostādnēm, rezultātā arī ir prettiesisks.
Pakārtoti, ja ASBR pamatnostādnes tiktu atzītas par tiesiskām, prasītājs tomēr uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā šīs pamatnostādnes ir pārkāptas, jo viņa prombūtnes periodi viņa lietā tika izmantoti kā diskriminējošs faktors un turklāt tie būtu bijuši jāuzskata par pozitīvas attieksmes un rīcības rādītāju, kas pozitīvi ietekmē ASBR rezultātu. Visiem atbilstoši 2015. gada ASBR pamatnostādnēm novērtējamajiem faktoriem būtu acīmredzami jārada lielāks ASBR rezultāts.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks attiecībā uz tās formulas piemērošanu, kas attiecas uz personāla pārstāvības darbībām, kuru dēļ tiek samazināta darbinieku slodze, jo šajā lēmumā netika neitralizēta prombūtne slimības atvaļinājuma dēļ un tādējādi tas ir pretrunā 2008. gada 18. decembra lēmumam, nediskriminācijas principam, ES Pamattiesību hartas 12. un 21. pantam un Nodarbinātības nosacījumu 51. pantam. Pakārtoti, ja 2008. gada 18. decembra lēmumā nebūtu pieļauta iespēja neitralizēt slimības atvaļinājumu, tiek izvirzīta iebilde par 2008. gada 18. decembra lēmuma prettiesiskumu šajā ziņā.
Prasītājs šajā ziņā uzskata, ka ECB, aprēķinot viņa ASBR rezultātu par viņa darbību Personāla komitejas locekļa statusā, būtu vajadzējis neitralizēt viņa prombūtni slimības dēļ, kas ir atspoguļota viņa 2015. gada janvāra un februāra atbrīvojumā no darba slodzes, izmantojot 2008. gada 18. decembra lēmumā par ASBR formulu darbiniekiem saistībā ar viņu darbību Personāla komitejā iekļauto formulu.
Ja 2008. gada 18. decembra lēmumā šāda iespēja nebūtu pieļauta, prasītājs pakārtoti apstrīd šā lēmuma tiesiskumu šajā ziņā, jo Personāla komitejas locekļi, kuru darba slodze bija jākoriģē ar veselības stāvokli saistītas prombūtnes dēļ, ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kas strādā pilnu darba laiku, kaut arī sniegums vai rezultāts ir līdzīgs, un tie ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā to dalības Personāla komitejā dēļ.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar noapaļošanas praksi ir pārkāpts ECB 2008. gada 18. decembra lēmums, jo 2008. gada 18. decembra lēmumā nav atļauta noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem. Pakārtoti, ja 2008. gada 18. decembra lēmumā ir atļauta noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem, tas šajā ziņā būtu acīmredzami neattaisnots un neatbilstošs.
Otrā pamata ietvaros prasītājs apstrīdēja 2008. gada 18. decembra lēmuma tiesiskumu, ja šis lēmums būtu jāinterpretē tādējādi, ka tajā ECB nav atļauts neitralizēt prasītāja slimības atvaļinājumu, piemērojot ASBR rezultāta aprēķināšanai noteikto formulu. Minētajā pamatā viņš apstrīdēja minētā lēmuma tiesiskumu tikai šajā aspektā. Papildus tam ECB izmanto praksi, saskaņā ar kuru formulas rezultāts tiek noapaļots, lai tas tiktu pārveidots pakāpēs, un pēc tam šīs noapaļotās pakāpes tiek pārveidotas par procentiem, lai noteiktu darbiniekam piemērojamo algas palielinājumu.
Prasītājs apstrīd šo praksi, kurai nav tiesiska pamata piemērojamajos noteikumos, it īpaši 2008. gada 18. gada decembra lēmumā. Pakārtoti, ja tiktu konstatēts, ka 2008. gada 18. decembra lēmumā ir atļauta šāda ASBR rezultātu noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem, šis lēmums būtu jāatzīst par prettiesisku šajā ziņā, jo tas būtu acīmredzami neattaisnots un neatbilstošs.
Full & Egal Universal Law Academy