Lieta C-2/17: Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 28. jūnija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto Nacional de la Seguridad Social/Jesús Crespo Rey (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – XI pielikuma sadaļas “Spānija” 2. punkts – Vecuma pensija – Aprēķināšanas veids – Teorētiskais apmērs – Atbilstošā apdrošināšanas iemaksas alga – Īpašais līgums – Apdrošināšanas iemaksu algas izvēle – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic no minimālās iemaksas algas)
C2942018LV720120180628LV00097282
Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 28. jūnija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto Nacional de la Seguridad Social/Jesús Crespo Rey
(Lieta C-2/17) ( 1 )
“(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos — Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Regula (EK) Nr. 883/2004 — XI pielikuma sadaļas “Spānija” 2. punkts — Vecuma pensija — Aprēķināšanas veids — Teorētiskais apmērs — Atbilstošā apdrošināšanas iemaksas alga — Īpašais līgums — Apdrošināšanas iemaksu algas izvēle — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic no minimālās iemaksas algas)”2018/C 294/09Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Galicia
Pamatlietas puses
Prasītājs: Instituto Nacional de la Seguridad Social
Atbildētājs: Jesús Crespo Rey
piedaloties: Tesorería General de la Seguridad Social
Rezolutīvā daļa
1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, atbilstoši kuram migrējošam darba ņēmējam, kurš ir noslēdzis šīs dalībvalsts sociālās nodrošināšanas īpašo līgumu, ir pienākums veikt iemaksas no minimālās iemaksas algas, kā rezultātā – aprēķinot šī darba ņēmēja vecuma pensijas teorētisko apmēru – minētās dalībvalsts kompetentā iestāde šo periodu, uz kuru attiecas minētais līgums, pielīdzina nodarbinātības periodam tajā pašā dalībvalstī un, veicot šo aprēķinu, ņem vērā vienīgi tās iemaksas, kuras darba ņēmējs ir veicis saskaņā ar šo līgumu, lai gan pirms tam, kad attiecīgais darba ņēmējs tika izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties, viņš ir veicis iemaksas šajā dalībvalstī no iemaksu algām, kuras ir augstākas par minimālo iemaksas algu, un ka neemigrējošam darba ņēmējam, kurš arī ir noslēdzis šādu līgumu, bet nav izmantojis tiesības brīvi pārvietoties, ir tiesības izvēlēties veikt iemaksas no iemaksu algām, kuras ir augstākas par minimālo iemaksas algu.
( 1 ) OV C 104, 3.4.2017.
Full & Egal Universal Law Academy