10.9.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 319/5
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 11. jūlija spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bosphorus Queen Shipping Ltd Corp./Rajavartiolaitos
(Lieta C-15/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Montegobejas konvencija - 220. panta 6. punkts - Piekrastes valsts pilnvaras - Tiesas kompetence interpretēt starptautisko tiesību normas - Direktīva 2005/35/EK - Kuģu radītais piesārņojums - 7. panta 2. punkts - Marpol 73/78 konvencija - Naftas noplūde no ārvalstu kuģa, kas ir tranzītā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā - Apstākļi, kuros piekrastes valsts var vērsties pret ārvalstu kuģi - Kuģošanas brīvība - Jūras vides aizsardzība - Būtisks kaitējums vai būtiska kaitējuma risks, kas radīts piekrastei, saistītajām interesēm vai jebkuriem teritoriālās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas resursiem - Skaidrs pierādījums))
(2018/C 319/06)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Korkein oikeus
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bosphorus Queen Shipping Ltd Corp.
Atbildētāja: Rajavartiolaitos
Rezolutīvā daļa
1)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, kas parakstīta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī, 220. panta 6. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu, redakcijā ar grozījumiem, kuri ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/123/EK (2009. gada 21. oktobris), 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vārdi “skaidrs pierādījums” šo noteikumu izpratnē attiecas ne vien uz pārkāpuma izdarīšanu, bet arī uz pierādījumu par šā pārkāpuma sekām.
2)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā un Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 7. panta 2. punktā “piekrastei vai saistītam interešu objektam” ir jāinterpretē tādējādi, ka principā tiem ir tāda pati nozīme kā “piekrastei vai [..] saistītām [..] interesēm” 1969. gada Konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā, kas noslēgta Briselē 1969. gada 29. novembrī, I panta 1. punktā un II panta 4. punktā, ņemot vērā to, ka 220. panta 6. punkts ir piemērojams arī piekrastes valsts teritoriālās jūras nedzīvajiem resursiem un visiem resursiem tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
3)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punkts un Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka piekrastes valsts teritoriālās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas resursi šo noteikumu izpratnē attiecas ne tikai uz nozvejojamām sugām, bet arī uz dzīvajām sugām, kas saistītas ar nozvejojamām sugām vai no tām atkarīgajām sugām, piemēram, dzīvnieku un augu sugām, no kurām barojas nozvejojamās sugas.
4)
Principā nav jāņem vērā jēdziens “būtisks piesārņojums” Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 220. panta 5. punktā, piemērojot šīs konvencijas 220. panta 6. punktu un Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 7. panta 2. punktu un, konkrētāk, novērtējot pārkāpuma sekas, kā tās definētas šajos noteikumos.
5)
Lai novērtētu pārkāpuma sekas, kā tās ir definētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā un Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 7. panta 2. punktā, ir jāņem vērā visas norādes, kas ļauj konstatēt, ka ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums piekrastes valsts īpašumam un saistītajām interesēm, kā arī novērtēt šim īpašumam vai šīm interesēm radītā kaitējuma vai kaitējuma, kas var tikt radīts, būtiskumu, tostarp ņemot vērā:
—
aizskāruma vairākiem, pat visiem šiem īpašumiem un visām saistītajām interesēm kumulatīvo raksturu, kā arī piekrastes valsts ievainojamības atšķirības, kas attiecas uz dažādiem īpašumiem un saistītām interesēm;
—
paredzamo noplūdes kaitīgo ietekmi uz šiem īpašumiem un saistītajām interesēm, papildus pieejamajiem zinātniskajiem datiem pamatojoties uz attiecīgajā noplūdē esošās kaitīgās vielas vai kaitīgo vielu raksturu, kā arī šīs noplūdes izplatīšanās apjomu, virzienu, ātrumu un ilgumu.
6)
Baltijas jūras zonas īpašās ģeogrāfiskās un ekoloģiskās īpašības un tās ievainojamība ietekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punkta un Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 7. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumus, kas attiecas uz pārkāpuma identificēšanu un kvalificēšanu un, lai arī ne automātiski, kaitējuma, ko šis pārkāpums ir nodarījis piekrastes valsts īpašumam un saistītajām interesēm, apmēra novērtējumu.
7)
Direktīvas 2005/35, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2009/123, 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj dalībvalstīm piemērot stingrākus pasākumus atbilstoši starptautiskajām tiesībām, nekā ir tie, kas ir uzskaitīti šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, kad tas ir piemērojams, ņemot vērā to, ka piekrastes valstis ir pilnvarotas noteikt citus ekvivalenta tvēruma pasākumus tiem pasākumiem, kas ir paredzēti minētā 220. panta 6. punktā.
(1) OV C 86, 20.3.2017.
Full & Egal Universal Law Academy