8.7.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 230/2
Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 8. maija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft Öffentlicher Dienst/Republik Österreich
(Lieta C-24/17) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Pilnīgs aizliegums diskriminēt vecuma dēļ - Direktīva 2000/78/EK - Profesionālās pieredzes, kas iegūta līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, izslēgšana - Jauna atalgojuma un virzības sistēma - Atšķirīgas attieksmes saglabāšana - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 45. pants - Regula (ES) Nr. 492/2011 - 7. panta 1. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta daļēja iepriekšējo nodarbinātības laikposmu ņemšana vērā)
(2019/C 230/02)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberster Gerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītājas: Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft Öffentlicher Dienst
Atbildētāja: Republik Österreich
Rezolutīvā daļa
1)
Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1., 2. un 6. pants, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, kas stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu un ar ko, lai izbeigtu diskrimināciju vecuma dēļ, ir paredzēta dienestā esošo līgumdarbinieku pārcelšana uz jaunu atalgojuma un virzības sistēmu, kuras ietvaros šo ierēdņu sākotnējai klasifikācijai noteicošais ir pēdējais atalgojums, ko viņi ir saņēmuši saskaņā ar agrāko sistēmu.
2)
Gadījumā, ja valsts tiesību normas nevar interpretēt tā, lai tās atbilstu Direktīvai 2000/78, valsts tiesai savas kompetences ietvaros ir pienākums nodrošināt tiesību aizsardzību, kas indivīdiem izriet no šīs direktīvas, un garantēt tās pilnīgu iedarbību, vajadzības gadījumā atstājot nepiemērotu ikvienu tai pretrunā esošu valsts tiesību normu. Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi — ja ir konstatēta Savienības tiesībām pretrunā esoša diskriminācija un kamēr nav veikti pasākumi vienlīdzīgas attieksmes atjaunošanai, vienlīdzīgas attieksmes atjaunošana tādā gadījumā kā pamatlietā aplūkotais nozīmē, ka līgumdarbiniekiem, kas agrākajā atalgojuma un virzības sistēmā bija nelabvēlīgā situācijā, ir jāpiešķir tādas pašas priekšrocības kā tās, kuras ir varējuši izmantot līgumdarbinieki, kas šajā sistēmā bija labvēlīgā situācijā, gan attiecībā uz nodarbinātības laikposmu, kas ir pabeigti pirms 18 gadu vecuma, vērā ņemšanu, gan attiecībā uz virzību atalgojuma skalā, un līdz ar to — ka diskriminētajiem līgumdarbiniekiem ir jāpiešķir finansiāla kompensācija, kas atbilst starpībai starp atalgojuma summu, kuru attiecīgajam līgumdarbiniekam būtu bijis jāsaņem, ja viņam nebūtu piemērota diskriminējoša attieksme, un atalgojuma summu, ko viņš ir faktiski saņēmis.
3)
LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, nosakot līgumdarbinieka atalgojumu noteicošo izdienas stāžu, iepriekšējie nodarbinātības laikposmi darba attiecībās ar kādas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, Turcijas Republikas vai Šveices Konfederācijas pašvaldību vai pašvaldību apvienību, vai arī ar Savienības struktūrvienību vai starpvalstu organizāciju, kuras dalībniece ir Austrijas Republika, vai ar līdzīgām struktūrām tiek ņemti pilnā apmērā, bet jebkurš cits iepriekšējais nodarbinātības laikposms tiek ņemts vērā tikai maksimāli desmit gadu apmērā un tad, ja šī nodarbinātība ir atbilstīga.
(1) OV C 112, 10.4.2017.
Full & Egal Universal Law Academy