12.11.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 408/13
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 11. septembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IR/JQ
(Lieta C-68/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme - Baznīcu un citu organizāciju, kuru ētoss ir balstīts uz reliģiju vai pārliecību, profesionālā darbība - Profesionālās prasības - Godprātīga un lojāla izturēšanās pret baznīcas vai organizācijas ētosu - Jēdziens - Atšķirīga attieksme reliģijas vai pārliecības dēļ - Vadošā amatā strādājoša katoļticīga darba ņēmēja atlaišana no darba tā iemesla dēļ, ka pēc šķiršanās viņš ir noslēdzis civiltiesisku laulību))
(2018/C 408/14)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesarbeitsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: IR
Atbildētājs: JQ
Rezolutīvā daļa
1)
Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 4. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē:
—
pirmkārt, tādējādi, ka baznīca vai kāda cita organizācija, kuras ētoss balstās uz reliģiju vai pārliecību un kuras pārvaldībā ir slimnīca, kas ir dibināta privāttiesiskas kapitālsabiedrības formā, nedrīkst nolemt noteikt saviem vadošos amatos strādājošajiem darbiniekiem atšķirīgas prasības par godprātīgu un lojālu izturēšanos pret šo ētosu atkarībā no šo darbinieku piederības kādai konkrētai konfesijai vai nepiederības nevienai konfesijai, ja šo lēmumu nav iespējams vajadzības gadījumā efektīvi pārbaudīt tiesā, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti minētās direktīvas 4. panta 2. punktā noteiktie kritēriji, un
—
otrkārt, tādējādi, ka atšķirīga attieksme – prasības godprātīgi un lojāli izturēties pret minēto ētosu ziņā – pret vadošos amatos strādājošajiem darbiniekiem atkarībā no viņu piederības kādai konkrētai konfesijai vai nepiederības nevienai konfesijai ir atbilstīga minētajai direktīvai tikai tad, ja, ņemot vērā attiecīgās profesionālās darbības raksturu vai veikšanas kontekstu, reliģija vai pārliecība ir tāda prasība attiecībā uz profesiju, kas ir patiesa, likumīga un attaisnota, ņemot vērā attiecīgās baznīcas vai organizācijas ētosu, un atbilstoša samērīguma principam; to pārbaudīt ir valsts tiesas ziņā.
2)
Strīdu starp divām privātpersonām izskatošajai valsts tiesai – gadījumā, ja piemērojamās valsts tiesības tai nav iespējams interpretēt Direktīvas 2000/78 4. panta 2. punktam atbilstīgi, – ir pienākums savas kompetences ietvaros nodrošināt juridisko aizsardzību, kas personām izriet no tādiem Savienības tiesību vispārējiem principiem kā tagad Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā nostiprinātais princips par nediskrimināciju reliģijas vai uzskatu dēļ, un garantēt no tiem izrietošo tiesību pilnīgu iedarbību, vajadzības gadījumā atstājot bez piemērošanas jebkuru tiem pretrunā esošu valsts tiesību normu.
(1) OV C 144, 8.5.2017.
Full & Egal Universal Law Academy