5.11.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 399/8
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 4. septembra spriedums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Fundo de Garantia Automóvel/Alina Antónia Destapado Pão Mole Juliana, Cristiana Micaela Caetano Juliana
(Lieta C-80/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu - Direktīva 72/166/EEK - 3. panta 1. punkts - Otrā direktīva 84/5/EEK - 1. panta 4. punkts - Pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu - Privātā teritorijā novietots transportlīdzeklis - Par kompensāciju atbildīgās iestādes tiesības celt regresa prasību pret neapdrošināta transportlīdzekļa īpašnieku))
(2018/C 399/09)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Iesniedzējtiesa
Supremo Tribunal de Justiça
Pamatlietas puses
Prasītājs: Fundo de Garantia Automóvel
Atbildētājas: Alina Antónia Destapado Pão Mole Juliana, Cristiana Micaela Caetano Juliana
Rezolutīvā daļa
1)
Padomes Direktīvas 72/166/EEK (1972. gada 24. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (2005. gada 11. maijs), 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā.
2)
Padomes Otrās direktīvas 84/5/EEK (1983. gada 30. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (2005. gada 11. maijs), 1. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka šajā noteikumā minētajai iestādei ir tiesības celt regresa prasību ne tikai pret personu vai personām, kas ir atbildīgas par negadījumu, bet arī pret personu, kurai bija pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar tāda transportlīdzekļa lietošanu, kas ir izraisījis kaitējumu, ko šī iestāde ir atlīdzinājusi, bet kura šajā nolūkā nebija noslēgusi līgumu, kaut arī šī persona nav civiltiesiski atbildīga par negadījumu, kura rezultātā ir nodarīts šis kaitējums.
(1) OV C 144,8.5.2017.
Full & Egal Universal Law Academy