12.11.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 408/17
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 26. septembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Van Gennip BVBA, Antonius Johannes Maria ten Velde, Original BVBA, Antonius Cornelius Ignatius Maria van der Schoot
(Lieta C-137/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 2006/123/EK, 2007/23/EK un 2013/29/ES - Pirotehnisko izstrādājumu laišana tirgū - Šo direktīvu prasībām atbilstošu pirotehnisko izstrādājumu brīva aprite - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēti minēto izstrādājumu uzkrāšanas un pārdošanas ierobežojumi - Kriminālsods - Dubultas atļaujas sistēma - Direktīva 98/34/EK - Jēdziens “tehniskie noteikumi”))
(2018/C 408/20)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen
Lietas dalībnieki kriminālprocesā pamatlietā
Van Gennip BVBA,
Antonius Johannes Maria ten Velde,
Original BVBA,
Antonius Cornelius Ignatius Maria van der Schoot
Rezolutīvā daļa
1)
Pirotehnisko izstrādājumu brīvas aprites princips, kas ir paredzēts it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū 6. panta 2. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kas aizliedz patērētājiem turēt vai izmantot un pārdot tiem uguņošanas ierīces, kuru pirotehniskais saturs pārsniedz 1 kilogramu, ja šis tiesiskais regulējums var garantēt sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību un nepārsniedz šo pamatinterešu aizsardzībai nepieciešamo, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā Direktīvai 2007/23 atbilstošu, mazumtirdzniecībai paredzētu pirotehnisko izstrādājumu glabāšanai ir jāsaņem divas atļaujas, proti, federālā atļauja attiecībā uz sprāgstvielām un reģionālā vides atļauja, ja ir izpildīti visi šīs direktīvas 10. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
3)
Direktīvas 2007/23 20. pants un Direktīvas 2006/123 1. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var paredzēt kriminālsodus, ja vien – saistībā ar Direktīvu 2007/23 – šie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi un – saistībā ar Direktīvu 2006/123 – ar valsts krimināltiesību normām netiek apietas šīs pašas direktīvas normas.
(1) OV C 178, 6.6.2017.
Full & Egal Universal Law Academy