3.6.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 187/16
Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 21. marta spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Falck Rettungsdienste GmbH, Falck A/S/Stadt Solingen
(Lieta C-465/17) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskais iepirkums - Direktīva 2014/24/ES - 10. panta h) punkts - Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem - Civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi - Bezpeļņas organizācijas vai apvienības - Pacientu transportēšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā pakalpojumi - Transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā)
(2019/C 187/18)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Düsseldorf
Pamatlietas puses
Prasītājas: Falck Rettungsdienste GmbH, Falck A/S
Atbildētāja: Stadt Solingen
Rezolutīvā daļa
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais izņēmums no publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas jomas attiecas uz pacientu aprūpi neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas transportlīdzeklī, ko veic glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, uz ko attiecas CPV (Common Procurement Vocabulary (Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca)) kods 75252000-7 (glābšanas pakalpojumi), kā arī uz transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, kas papildus transportēšanai ietver pacientu aprūpi neatliekamas medicīniskās palīdzības automašīnā, kad palīdzību sniedz glābšanas dienesta feldšeris, kuram palīdz glābšanas dienesta feldšera palīgs, uz ko attiecas CPV kods 85143000-3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi), ja runa ir par transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, ko faktiski nodrošina atbilstoši apmācīti sniegt pirmo palīdzību darbinieki, un ja pastāv risks, ka pacienta veselības stāvoklis transportēšanas laikā var pasliktināties.
2)
Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, pirmkārt, ka tam ir pretrunā, ka sabiedriskā labuma organizācijas, kas atbilstoši valsts tiesībām ir atzītas par civilās drošības un aizsardzības organizācijām, tiek uzskatītas par “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām” šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl sabiedriskā labuma organizācijas statusa atzīšana valsts tiesībās nav pakļauta nosacījumam, ka tā ir bezpeļņas organizācija, un, otrkārt, ka organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir veikt sociālas funkcijas un kam nav komerciāla mērķa, un kuras pārinvestē iespējamo peļņu, lai sasniegtu organizācijas vai apvienības mērķi, ir “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” minētās tiesību normas izpratnē.
(1) OV C 330, 2.10.2017.
Full & Egal Universal Law Academy