6.5.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 155/8
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 13. marta spriedums (Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — E./Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
(Lieta C-635/17) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Imigrācijas politika - Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos - Direktīva 2003/86/EK - Izslēgšana no direktīvas piemērošanas jomas - 3. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Personu, kas saņem alternatīvu aizsardzību, izslēgšana - Tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos attiecināšana uz šīm personām ar valsts tiesību aktiem - Tiesas kompetence - 11. panta 2. punkts - Oficiālu dokumentāru pierādījumu, ar kuriem tiek pierādītas ģimenes saites, neesamība - Paskaidrojumi, kas uzskatāmi par nepietiekami ticamiem - Dalībvalstu iestāžu pienākumi veikt papildu pasākumus - Robežas)
(2019/C 155/10)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem
Pamatlietas puses
Prasītājs: E.
Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
Rezolutīvā daļa
1)
Tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kurā iesniedzējtiesai ir jālemj par personas, kurai ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, Eiropas Savienības Tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 267. pantu ir interpretēt Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 11. panta 2. punktu, ja šī tiesību norma valsts tiesībās ir padarīta par tieši un bez nosacījumiem piemērojamu šādai situācijai.
2)
Direktīvas 2003/86 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, kuros pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos ir iesniegusi apgādniece, kurai ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, par labu nepilngadīgajam, kuram tā ir tante un, iespējams, aizbildne, un kurš dzīvo kā bēglis un bez ģimenes saitēm trešajā valstī, tam neatbilst tas, ka šis pieteikums tiek noraidīts vienīgi tādēļ, ka apgādniece nav sniegusi oficiālus dokumentārus pierādījumus, kas apliecina nepilngadīgā bioloģisko vecāku nāvi un līdz ar to ģimenes saišu ar viņu faktisko raksturu, un ka paskaidrojumu, kuru apgādniece ir sniegusi, lai pamatotu savu nespēju iesniegt šādus pierādījumus, kompetentās iestādes ir uzskatījušas par neticamu, pamatojoties vienīgi uz vispārīgu informāciju, kas ir pieejama saistībā ar situāciju izcelsmes valstī, neņemot vērā apgādnieces un nepilngadīgā konkrēto situāciju, kā arī īpašās grūtības, ar kurām viņi atbilstoši viņu teiktajam ir sastapušies pirms un pēc bēgšanas no viņu izcelsmes valsts.
(1) OV C 63, 19.2.2018.
Full & Egal Universal Law Academy