ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS
[M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA] SECINĀJUMI,
sniegti 2018. gada 14. novembrī ( 1 )
Lieta C‑465/17
Falck Rettungsdienste GmbH,
Falck A/S
pret
Stadt Solingen,
citi lietas dalībnieki:
Arbeiter‑Samariter‑Bund Regionalverband Bergisch Land e.V.,
Malteser Hilfsdienst e.V.,
Deutsches Rotes Kreuz, Kreisverband Solingen
(Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Publiskie līgumi – Direktīva 2014/24/ES – Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem – Civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi – Bezpeļņas organizācijas vai apvienības – Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi
1.
Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES ( 2 ) 10. panta h) punktu to nepiemēro tādiem publiskajiem līgumiem, kuru priekšmets ir noteikti pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības.
2.
Šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mērķis ir noskaidrot, vai šis izņēmums ietver “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus” un kā ir interpretējami jēdzieni “bezpeļņas organizācijas vai apvienības”. Runājot par pēdējiem minētajiem jēdzieniem, domstarpības pastāv attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktu iespējamu ietekmi uz šo jēdzienu tvēruma noteikšanu.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
Direktīva 2014/24/ES
3.
Šīs direktīvas 28. un 118. apsvērumā ir paredzēts:
“(28)
Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo. Būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV [“kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca”] 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000‑3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība.
[..]
(118)
Nolūkā nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.”
4.
Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 10. pantu tā nav piemērojama publiskiem pakalpojumu līgumiem:
“[..]
h)
par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas ( 3 ) jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000‑3, 75251000‑0, 75251100‑1, 75251110‑4, 75251120‑7, 75252000‑7, 75222000‑8; 98113100‑9 un 85143000‑3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;
[..]”
5.
76. pantā ir noteikts:
“1. Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas iestādes ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējām iestādēm ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu īpatnības.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju, tostarp nelabvēlīgā situācijā nonākušu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas pēc tā piedāvājuma, kas paredz vislabāko cenas un kvalitātes attiecību, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.”
6.
77. pantā ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var paturēt tiesības ļaut organizācijai [var rezervēt kādām organizācijām tiesības] piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 74. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000‑0, 75122000‑7, 75123000‑4, 79622000‑0, 79624000‑4, 79625000‑1, 80110000‑8, 80300000‑7, 80420000‑4, 80430000‑7, 80511000‑9, 80520000‑5, 80590000‑6, no 85000000‑9 līdz 85323000‑9, 92500000‑6, 92600000‑7, 98133000‑4, 98133110‑8.
2. Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a)
tās mērķis ir īstenot kādu publiskā pakalpojuma uzdevumu, kas ir saistīts ar 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;
b)
peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi. Ja peļņa tiek sadalīta vai pārdalīta, balstās uz līdzdalības apsvērumiem;
c)
līgumu izpildošās organizācijas vadības vai īpašumtiesību struktūras balstās uz darbinieku īpašumtiesību vai līdzdalības principiem vai prasa darbinieku, lietotāju vai ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību; un
d)
pēdējo trīs gadu laikā konkrētā līgumslēdzēja iestāde šai organizācijai nav piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par konkrētajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo pantu.
[..]”
B. Valsts tiesības
7.
Saskaņā ar Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen ( 4 ) 107. panta 1. punkta 4) apakšpunkta pirmo daļu šis likums nav piemērojams tādu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kuru priekšmets ir pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000‑3, 75251000‑0, 75251100‑1, 75251110‑4, 75251120‑7, 75252000‑7, 75222000‑8; 98113100‑9 un 85143000‑3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus.
8.
Ar šo tiesību normu Vācijas likumdevējs savās valsts tiesībās ir transponējis Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktu, taču pievienojis tai otru teikuma daļu, kas izteikta šādā redakcijā:
“[Š]ā apakšpunkta izpratnē par bezpeļņas organizācijām vai apvienībām ir uzskatāmas it īpaši palīdzības organizācijas, kas saskaņā ar valsts vai federālo zemju tiesībām ir atzītas par civilās drošības un civilās aizsardzības organizācijām.”
9.
Saskaņā ar Gesetz über den Rettungsdienst sowie die Notfallrettung und den Krankentransport durch Unternehmer ( 5 ) 2. panta 1. punktu glābšanas pakalpojumā ietilpst neatliekamās palīdzības sniegšana, neatliekamās palīdzības transports un lielāka skaita ievainoto personu vai slimnieku aprūpe ārkārtēju notikumu, kas rada kaitējumu, gadījumā.
10.
RettG NRW 2. panta 2. punkta pirmajā teikumā ir apgalvots, ka neatliekamās palīdzības sniegšanas uzdevums ir pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama palīdzība, veikt dzīvības glābšanas pasākumus negadījuma vietā, nodrošināt, ka minētie pacienti var tikt pārvadāti, un pārvest pacientus, saglabājot to spēju tikt pārvadātiem un novēršot citus ievainojumus, tostarp ar transportlīdzekli, kurā atrodas neatliekamās palīdzības ārsts, vai glābšanas transportlīdzekli uz slimnīcu, kas var sniegt turpmāku piemērotu aprūpi.
11.
Saskaņā ar RettG NRW 2. panta 3. punktu neatliekamās palīdzības transporta uzdevums ir sniegt slimniekiem vai ievainotām personām, vai citām personām, kurām ir nepieciešama palīdzība un kuras neietilpst šo noteikumu 2. punktā minēto personu lokā, profesionālu palīdzību un tās, kvalificētam personālam sniedzot aprūpi, tostarp pārvadāt neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā.
12.
Zivilschutz- und Katastrophenhilfegesetz ( 6 ) 26. panta 1. punkta otrajā teikumā ir norādīts, ka [organizācijas, kas ir] īpaši piemērotas, lai piedalītos šajā likumā paredzēto uzdevumu izpildē, ir Arbeiter‑Samariter‑Bund [Strādnieku‑Samariešu apvienība], Deutsche Lebensrettungsgesellschaft [Vācijas Glābēju apvienība], Deutsche Rote Kreuz (Vācijas Sarkanais krusts), Johanniter‑Unfall‑Hilfe [Svētā Jāņa brīvprātīgie palīdzībai negadījumos] un Malteser‑Hilfsdienst [Maltas ordeņa Palīdzības dienests].
13.
Gesetz über den Brandschutz, die Hilfeleistung und den Katastrophenschutz ( 7 ) 18. panta 1. punkta pirmajā teikumā un 2. punktā ir noteikts:
“1. Privātas palīdzības organizācijas sniedz palīdzību nelaimes gadījumos un ārkārtas stāvokļos situācijās, kad ir nepieciešama apjomīga palīdzība, un katastrofās, ja tās augstākajai uzraudzības iestādei ir paziņojušas par gatavību līdzdarboties un uzraudzības iestāde ir konstatējusi vispārēju piemērotību līdzdarboties un līdzdarbības nepieciešamību (atzītas palīdzības organizācijas). [..]
2. [..] [ZSKG] 26. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajām organizācijām [..] nav jāpaziņo par gatavību līdzdarboties, un nav jākonstatē to vispārēja piemērotība.”
II. Fakti un prejudiciālais jautājums
14.
2016. gada martā Zolingenes pilsēta (Solingen; Vācija) nolēma rīkot jaunu publisko iepirkumu par pašvaldības glābšanas pakalpojumu sniegšanu uz pieciem gadiem ( 8 ). Tā vietā, lai publicētu paziņojumu par līgumu, pilsētas dome uzaicināja četras palīdzības organizācijas iesniegt savus piedāvājumus. Visbeidzot, tā piešķīra tiesības slēgt līgumu divām no tām (Arbeiter‑Samariter‑Bund un Malteser Hilfdienst), katrai par vienu no divām daļām, kurās bija sadalīts iepirkuma priekšmets.
15.
Falck Rettungsdienste un Falck, kas ir uzņēmumi, kuri sniedz neatliekamās palīdzības un slimnieku aprūpes pakalpojumus, iebilda Vergabekammer Rheinland (Reinzemes Publisko iepirkumu palāta, Vācija), apgalvojot, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai bija jāpiemēro Savienības tiesībās noteiktās publiskā iepirkuma procedūras.
16.
Minētā palāta 2016. gada 19. augustā noraidīja pārskatīšanas lūgumu, uzskatot par piemērojamu GWB 107. panta 1. punkta 4) apakšpunktu.
17.
Šis lēmums tika pārsūdzēts Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācijā), kas Tiesai ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdod šādus jautājumus:
“1)
Vai, glābējam/glābšanas dienesta feldšerim aprūpējot un sniedzot palīdzību pacientiem, kam nepieciešama neatliekama palīdzība, glābšanas transportlīdzeklī [Rettungswagen] un glābšanas dienesta feldšerim/glābšanas dienesta palīgam aprūpējot sniedzot palīdzību pacientiem neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī [..], ir runa par “pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā [..]” Direktīvas 2014/24/ES 10. panta h) punkta izpratnē, uz kuriem attiecas CPV kodi Nr. [75252000‑7] (Glābšanas pakalpojumi) un Nr. 85143000‑3 (Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)?
2)
Vai Direktīvas 2014/24[..] 10. panta h) punkts var tikt saprasts tādējādi, ka “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” it īpaši ir palīdzības organizācijas, kas saskaņā ar valsts tiesībām ir atzītas par civilās drošības un civilās aizsardzības organizācijām?
3)
Vai “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” Direktīvas 2014/24[..] 10. panta h) punkta izpratnē ir organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir īstenot sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kas nedarbojas peļņas gūšanas nolūkos un kas iespējamo peļņu iegulda atkal, lai sasniegtu organizācijas mērķi?
4)
Vai pacienta transportēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī, glābšanas dienesta feldšerim/glābšanas dienesta palīgam sniedzot aprūpi (“kvalificētais sanitārais transports”), ir “ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi” Direktīvas 2014/24/ES 10. panta h) punkta izpratnē, uz kuru neattiecas piemērošanas jomas izņēmums un kurai ir piemērojama Direktīva 2014/24?”
III. Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku nostājas
18.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā 2017. gada 2. augustā. Rakstveida apsvērumus iesniedza Arbeiter‑Samariter‑Bund, Falck Rettungsdienste, Malteser Hilfsdienst, Vācijas Sarkanais krusts, Zolingenes pilsēta (Stadt Solingen), Vācijas, Norvēģijas un Rumānijas valdības, kā arī Komisija. Visi, izņemot Norvēģijas un Rumānijas valdības, piedalījās tiesas sēdē, kas notika 2018. gada 5. septembrī.
19.
Falck Rettungsdienste visupirms apgalvo, ka Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir pretrunā primārajām tiesībām, jo nosaka izņēmumu, pamatojoties uz personiskiem, nevis materiāliem kritērijiem. Tādējādi esot jāsniedz tāda šīs tiesību normas interpretācija, kas padarītu to atbilstošu Savienības tiesību normām, izskaidrojot nosacījumus, kuri atbilstoši primārajām tiesībām, būtu attiecināmi uz līgumu slēgšanas tiesību tiešo piešķiršanu bezpeļņas apvienībām.
20.
Falck Rettungsdienste nostāja ir šāda:
–
Uz pirmo jautājumu esot jāsniedz noraidoša atbilde. Tā aizstāv šauro izņēmuma interpretāciju, saskaņā ar kuru katastrofu novēršana attiektos tikai uz liela mēroga un smaguma ārkārtas situācijām.
–
Tāpat atbildei uz otro jautājumu esot jābūt noraidošai, jo saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem civilās aizsardzības un civilās drošības organizāciju statusa atzīšana neesot pakļauta nosacījumam, ka tām nav bezpeļņas [organizācijas] statusa.
–
Tāpat arī uz trešo jautājumu esot jāsniedz noraidoša atbilde, jo valsts tiesību aktos paredzētās prasības, lai noteiktu bezpeļņas organizācijas, neatbilstot Tiesas judikatūrai.
–
Uz ceturto jautājumu esot jāsniedz apstiprinoša atbilde, jo tas izrietot no Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta un preambulas 28. apsvēruma teksta.
21.
Zolingenes pilsētas nostāja ir šāda:
–
Attiecībā uz pirmo jautājumu tā atbalsta tādu “katastrofu novēršanas” interpretāciju, kas tajā iekļauj jebkuru rīcību, kuras mērķis ir novērst kādu tiesisko interešu pakļaušanu riskam un/vai kaitējumam, ieskaitot pārvadāšanu specializētajā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī.
–
Saistībā ar otro jautājumu tā apgalvo, ka Vācijas likumdevēja atsauce uz sabiedriskā labuma apvienībām nav nekas vairāk kā tikai “piemērs”, kas neliedz citiem subjektiem atsaukties uz savu “bezpeļņas organizācijas” statusu Direktīvas 2014/24 izpratnē.
–
Atbildot uz trešo jautājumu, tajā minētais jēdziens esot interpretējams tādējādi, ka ir nepieciešama vienīgi sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu veikšana bez peļņas gūšanas mērķa.
–
Tā ierosina atbildēt uz ceturto jautājumu tādējādi, ka Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētais izņēmums no izņēmuma neietver pārvadāšanu specializētajā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī. It īpaši tā norāda, ka neatliekamās palīdzības pasākumi un pārvadāšana specializētajā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī veido organizatorisku vienību, kam nepieciešama vienota pieeja.
22.
Arbeiter‑Samariter‑Bund nostāja attiecībā uz pirmo, trešo un ceturto jautājumu būtībā ir tāda pati kā Zolingenes pilsētai. Attiecībā uz otro jautājumu tā uzskata, ka valsts likumdevējs ir izmantojis savu rīcības brīvību, transponējot bezpeļņas organizācijas jēdzienu. Šos pašus apgalvojumus atbalsta arī Malteser Hilfdienst.
23.
Vācijas Sarkanais krusts, kas vispirms norāda, ka tas nepiekrīt Falck Rettungsdienste sākotnējiem apsvērumiem, aizstāv Zolingenes pilsētas nostājai līdzīgu viedokli attiecībā uz pirmo un trešo jautājumu. Attiecībā uz otro jautājumu, tāpat kā Arbeiter‑Samariter‑Bund, tas uzsver, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība, lai definētu bezpeļņas organizācijas. Attiecībā uz ceturto jautājumu tas apgalvo, ka pacientu pārvadāšana specializētajā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī ir būtisks elements gan civilajā aizsardzībā un civilajā drošībā, gan katastrofu novēršanā. Tas uzskata, ka šī pārvadāšana ietilpst strīdīgā izņēmuma materiālās piemērošanas jomā.
24.
Vācijas valdības nostāja ir šāda:
–
Attiecībā uz pirmo jautājumu katastrofu novēršana esot jāinterpretē plaši, proti, tādējādi, ka tā ietver palīdzības sniegšanu pacientiem individuālā neatliekamās palīdzības un nelaimes gadījuma situācijā – atšķirībā no situācijām, kas ir saistītas ar liela mēroga kaitējumu, kuras drīzāk atbilst civilajai aizsardzībai un civilajai drošībai.
–
Attiecībā uz otro jautājumu tai ir tāds pats viedoklis kā Zolingenes pilsētai, uzsverot, ka bezpeļņas organizācijas jēdziens ir jāsaprot, ņemot vērā Direktīvas 2014/24 28. apsvērumu. To “specifika” varot tikt noteikta vienīgi tās dalībvalsts tiesiskajā un faktiskajā ietvarā, kurā šīs organizācijas veic savu darbību.
–
Attiecībā uz trešo jautājumu tā apgalvo, ka valsts likumdevējs ir paredzējis, ka organizāciju bezpeļņas raksturs izriet, pirmkārt, no tā, ka tās iesaistās pilsoņu drošības labā ar policiju nesaistītā katastrofu novēršanā un civilajā aizsardzībā un drošībā, un, otrkārt, no tā, ka liela daļa to uzdevumu paredz brīvprātīgo personālu; no šiem apstākļiem izrietošas sekas neesot atšķirīgas no tām, kādas rastos, ja tiktu piemēroti atšķirīgi vai papildu kritēriji.
–
Atbildei uz ceturto jautājumu esot jābūt noraidošai, pamatojoties uz atšķirību starp vienkāršu pacientu pārvadāšanu un specializētu pārvadāšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī.
25.
Norvēģijas valdība:
–
Uzskata, ka katastrofu novēršanas pakalpojumi neaprobežojas ar tiem, kurus sniedz liela mēroga katastrofu gadījumā, bet gan ietver tādas situācijas, kādu apraksta iesniedzējtiesa pirmajā jautājumā, kas, pēc tās domām un atbildot uz ceturto jautājumu, nav “ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības [pakalpojumi]”.
–
Attiecībā uz otro un trešo jautājumu tā norāda, ka bezpeļņas organizācijas jēdziena interpretācijai ir jābūt autonomai un tā var ietvert organizāciju, ko par tādu ir atzinušas valsts tiesības, ciktāl tā atbilst šai interpretācijai. Tomēr organizācijas bezpeļņas statusa izvērtēšana atšķiras atkarībā no dalībvalstu atšķirīgajām tradīcijām, uz kurām principā ir jāpaļaujas, nenosakot tām definīciju, kas pārsniegtu to, kas būtu Direktīvas “dabiska interpretācija”. Saskaņā ar šo dabisko interpretāciju bezpeļņas organizācijas uzņemas sabiedriska pakalpojuma uzdevumus, nedarbojas peļņas gūšanas nolūkos un iespējamo peļņu iegulda atkal, lai sasniegtu organizācijas mērķi.
26.
Rumānijas valdība ir paudusi viedokli vienīgi par pirmo un ceturto jautājumu, apskatot tos kopā. Tā uzskata, ka civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi aptver gan kopēju palīdzības sniegšanu ekstremālās situācijās, gan palīdzības sniegšanu atsevišķiem indivīdiem, kad to dzīvību vai veselību apdraud parastie riska faktori. Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta interpretācijā saistībā ar tās preambulas 28. apsvērumu uzsvars būtu jāliek uz pakalpojumu, kas izpaužas ka tikai transportēšana, jēdzienu, nevis uz glābšanas personāla vai transportēšanas laikā saņemtās palīdzības veidu.
27.
Raugoties no šīs perspektīvas, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi ietver gan medicīniska rakstura darbības ārkārtas situācijās, gan darbības, ko veido sanitārā transportēšana, kuras laikā netiek sniegta medicīniskā palīdzība, un kam nav ārkārtas rakstura. Pirmajā kategorijā nav atšķirības starp pārvadāšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī ar mediķi vai glābēju un pārvadāšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī ar glābēju un glābšanas dienesta palīgu, jo abi pakalpojumi ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas elementus un kalpo galvenajam mērķim, kas ir katastrofu novēršana. Turpretim otrajā variantā tiek sniegti pakalpojumi, izmantojot medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, kas nav aprīkoti ārkārtas medicīniskās palīdzības sniegšana mērķiem un ko apkalpo vienīgi transporta vadītājs, un tādēļ tas neietilpst civilās aizsardzības un civilās drošības vai katastrofu novēršanas jomā.
28.
Komisijas nostāja ir šāda:
–
Runājot par pirmo jautājumu, katastrofu novēršana neaprobežojas vien ar ārkārtas izņēmuma situācijām vai ar riskiem, kas apdraud lielas personu grupas.
–
Otrais un trešais jautājums ir jāapskata kopā, un tiem attiecīgi izriet noraidoša un apstiprinoša atbilde. Bezpeļņas organizācijas ne vienmēr būtu tās, kuras valsts tiesības atzīst par sabiedriska labuma organizācijām, bet gan tās, kas atbilst nosacījumiem, kuri ir uzskaitīti iesniedzējtiesas trešajā jautājumā.
–
Ceturtajā jautājumā Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izņēmums un izņēmums no izņēmuma atšķiras atbilstoši tam, vai līgums paredz vienīgi pacientu pārvadīšanu, vai arī tādus pakalpojumus kā medicīniskās palīdzības sniegšana pārvadāšanas laikā. Nodalīšanai ir jānotiek brīdī, kad tiek izvēlēta publiskā iepirkuma procedūra, nevis ārkārtas situācijā vai pacienta pārvadāšanas laikā.
IV. Vērtējums
29.
Ar iesniedzējtiesas jautājumiem ir paredzēts noskaidrot, kādiem nosacījumiem ir jāizpildās, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums tiktu ietverts Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomā vai izslēgts no tās. Šie nosacījumi attiecas uz: a) pašu šā pakalpojuma raksturu, izvērtējot objektīvi; un b) specifisku individuālu vai subjektīvu tā sniedzēja iezīmi, kuram ir jābūt bezpeļņas organizācijai vai apvienībai.
30.
Iesniedzējtiesas pirmais un ceturtais jautājums attiecas uz objektīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma darbību. Principā šis pakalpojums būs izslēgts no Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomas tikai tad, ja tas var atbilst kategorijai “pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā”, bet tajā pašā laikā neveido tikai “ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus”. Šis pēdējais gadījums ir izņēmums no izņēmuma un tādējādi ir pakļauts parastajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā.
31.
Otrais un trešais jautājums attiecas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma sniedzēja subjektīvo statusu, kam ir jābūt “bezpeļņas organizācijai vai apvienībai”. It īpaši tiek apspriests, vai tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens.
A. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu Direktīvas 2014/24 kontekstā (pirmais un ceturtais prejudiciālais jautājums)
32.
Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai “pakalpojumu civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā” kategorijā ietilpst šie divi konkrētie pakalpojumi:
–
neatliekamās palīdzības sniegšana un aprūpe pacientiem, kas ir cietuši negadījumā vai līdzīgā atgadījumā (“Notfallpatienten”), ko veic “glābējs/glābšanas dienesta feldšeris” glābšanas transportlīdzeklī (“Rettungswagen”);
–
palīdzības sniegšana un pacientu aprūpe, ko veic “glābšanas dienesta feldšeris/glābšanas dienesta palīgs” transportlīdzeklī, kas paredzēts slimnieku pārvadāšanai (“Krankentransportwagen”).
33.
Lai gan abi pakalpojumi ietver pacientu “aprūpi un palīdzības sniegšanu”, tie atšķiras ar piezīmi “neatliekamā palīdzība”, kas vienīgi attiecas uz pirmo gan palīdzības sniegšanā izmantotā transportlīdzekļa veida, gan situācijas ziņā. Pirmajā gadījumā tādējādi runa ir par “glābšanas transportlīdzekli”, kamēr otrajā – vienkārši par “transportlīdzekli”.
34.
Iesniedzējtiesai ir skaidrs, ka minētie pakalpojumi “nav [..] civilās aizsardzības un civilās drošības” pakalpojumi ( 9 ). Pēc tās domām, kas sakrīt ar [citu] lietas dalībnieku uzskatiem, “labākajā gadījumā” ( 10 ) tos var uzskatīt par “katastrofu novēršanu”.
35.
Direktīva 2014/24 nedefinē “katastrofu novēršanu”, un tajā nav skaidras atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu to nozīmi. Tādējādi saskaņā ar Tiesas judikatūru ir jāuzskata, ka šis jēdziens visā Savienībā ir interpretējams autonomi un vienveidīgi ( 11 ).
36.
Meklējot katastrofu novēršanas jēdziena autonomu nozīmi, jāsāk ar Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta burtisko nozīmi. Šajā ziņā gandrīz neizbēgami ir jāatzīmē LESD 196. pants, kurā, kā norāda Falck Rettungsdienste, tiek izmantots izteiciens “risku novēršana”“civilās aizsardzības” jomā, lai to attiecinātu uz “dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām” ( 12 ). Tādējādi priekšplānā izvirzās doma, ka šajā izteicienā nevar ietilpt palīdzības sniegšanas pakalpojumi individuāla riska situācijās.
37.
Tomēr uzskatu, ka, tāpat kā LESD 196. pantā risku novēršana tiek saistīta ar civilo aizsardzību ( 13 ), Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts to attiecina uz darbību ar savu specifiku, kam nav obligāti jābūt civilajai aizsardzībai.
38.
Patiešām, Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā katastrofu novēršana ir nodalīta no civilās aizsardzības un civilās drošības, un tāpēc tā ir jāinterpretē kā autonoma rīcība. Citādāk, kā norāda iesniedzējtiesa, novēršanas pakalpojumi vienmēr būtu civilās aizsardzības vai civilās drošības pakalpojumi ( 14 ).
39.
Katastrofu novēršanas jēdziena autonomija tieši rodas, to pretstatot civilajai aizsardzībai un civilajai drošībai kā rīcībai, kas ir vērsta uz tādu katastrofu pārvaldību, kuru mērogs ietekmē nozīmīgu cilvēku skaitu. Pretstatā šīm kopēja rakstura situācijām, katastrofu novēršana, uz kuru atsaucas Direktīva 2014/24, attiecas uz atsevišķām personām, kas atrodas individuāla apdraudējuma situācijā.
40.
Tomēr šī interpretācija, kuru aizstāv iesniedzējtiesa, saskaras ar grūtībām. Termins “novēršana” tā parastajā izpratnē, kā uzsver Falck Rettungsdienste ( 15 ), nozīmē riska vai draudu paredzēšanu. Tādējādi tas nozīmē preventīvu aizsardzību, nevis reaģējošu uz notikušu risku un drauda īstenošanas rezultātā nodarīto kaitējumu.
41.
Ja šīs semantiskās grūtības netiktu pārvarētas, šajā lietā apstrīdētais neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums tiktu izslēgts no “katastrofu novēršanas” jomas – gandrīz principa pēc. Tikai ar lielām grūtībām varētu tikt pieņemta interpretācija, ka ievainoto vai slimo pārvietošana ar neatliekamo medicīnisko palīdzības transportlīdzekli nav nekas vairāk kā riska novēršana, jo, neveicot šo pārvietošanu, pasliktinātos šo personu veselības stāvoklis.
42.
Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta sistēmiska interpretācija tomēr ļauj pārvarēt gramatiskās interpretācijas radītās grūtības. Šī tiesību norma no Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomas neizslēdz pilnībā un galīgi visus “civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumus”, bet gan izslēdz vienīgi tos, kuri ir ietverti konkrētajos CPV kodos.
43.
Šo kodu starpā ir daži, kas atbilst novēršanas jēdzienam tiešā vai šaurā nozīmē ( 16 ), un citi, kas, būdami pamatā drīzāk reaģējoši, nekā preventīvi (piemēram, “glābšanas pakalpojumi”) ( 17 ), var tikt sniegti gan katastrofu, gan indivīdiem radītā kaitējuma un apdraudējuma situācijās.
44.
Ja, kā apgalvo Falck Rettungsdienste ( 18 ), jēdzieni “civilā aizsardzība, civilā drošība un katastrofu novēršana” veidotu “materiālos kritērijus”, lai citu starpā Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā citētajos CPV [kodos] iekļautajos pasākumos nodalītu tos, kurus veic katastrofu situācijās, tad rezultātā vienīgie “glābšanas pakalpojumi” ar [kodu] CPV 75252000‑7, kas būtu izslēgti no Direktīvas piemērošanas jomas, būtu tie, kas ietekmē lielu skaitu cilvēku, nevis tie, kuri tiek veikti, sniedzot glābšanu vienas personas labā.
45.
Tomēr Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā uzskaitīto CPV kodu starpā ietverts tieši kods 85143000‑3, kas atbilst “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem”. Šajā gadījumā nebūtu loģiski nepiemērot “materiālo kritēriju”, kuru aizstāv Falck Rettungsdienste, un secināt, ka šajā tiesību normā paredzētais izņēmums attiecas vienīgi uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem katastrofu situācijās.
46.
Tomēr Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts definē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus tādējādi, ka tas ne tikai neatbilst minētajam “materiālajam kritērijam”, bet drīzāk ir tam pretrunā.
47.
Nosakot, ka “pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, [..] uz kuriem attiecas [CPV kods 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)], izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus” ( 19 ), atrodas ārpus Direktīvas 2014/14 piemērošanas jomas, šīs direktīvas 10. panta h) punkts nepārprotami nosaka izņēmumu, kas, ja tiktu pieņemts kritērijs, ka šī tiesību norma attiecas vienīgi uz katastrofu situācijām, nebūtu nepieciešams, kā norāda Vācijas valdība ( 20 ).
48.
Ja likumdevējs ir uzskatījis par nepieciešamu atsaukties uz “ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem”, tas ir tādēļ, ka citādi šie pakalpojumi būtu jāuzskata par ietvertiem Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētajā izņēmumā (CPV 85143000‑3). Turklāt ir skaidrs, ka vienkārša pacientu transportēšana neatbilst katastrofu situācijai, kurā drīzāk pacientu vietā būtu jārunā par ievainotajiem vai cietušajiem, kuri steidzami jāpārvieto labākajos medicīniskajos apstākļos un ne tikai jātransportē.
49.
Šo secinājumu apstiprina šīs tiesību normas teleoloģiskā interpretācija. Atbilstoši šai pieejai īpaši būtisks ir Direktīvas 2014/24 28. apsvērums, saskaņā ar kuru to “nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku”.
50.
Divus šīs atziņas faktorus uzskatu par nozīmīgiem. Pirmkārt, tas ir apstāklis, ka likumdevējs atsaucas uz “konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem”. Otrkārt, tas ir apstāklis, ka šo pakalpojumu identificēšana notiek, izmantojot atsauci “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām”, kuru “specifiku” vēlas saglabāt. Lai noteiktu izņēmumu, tātad vairāk uzmanības tiek pievērsts pakalpojuma sniedzējam nekā attiecīgās situācijas mērogam.
51.
Citiem vārdiem, neatkarīgi no tā, vai runa ir par situāciju, kad ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība atsevišķai personai, vai arī par liela mēroga kaitējuma situāciju, būtiski ir tas, ka ir radusies ārkārtas situācija, kurā parasti iesaistās bezpeļņas organizācijas vai apvienības. Šīs Direktīvas 2014/24 normas mērķis ir saglabāt šīs organizācijas, kuru pastāvēšana varētu tikt apdraudēta, ja uz tām tiktu attiecinātas Direktīvā noteiktās iepirkuma procedūras.
52.
Apkopojot iepriekš minēto, drīzāk svarīgi ir noteikt nevis to, vai ārkārtas situācijas izriet no katastrofas vai individuāla apdraudējuma (satiksmes negadījums, mājokļa ugunsgrēks), bet gan noteikt situācijas, uz kurām galvenokārt orientētas bezpeļņas organizācijas, kuras tradicionāli darbojas veselības aprūpes un pat humānās palīdzības jomā.
53.
Šajā sakarā, kā uzsver iesniedzējtiesa, “bezpeļņas organizācijas un apvienības nesniedz tikai pakalpojumus civilās aizsardzības un civilās drošības jomā, [bet gan arī], un galvenokārt, darbojas ikdienas glābšanas pakalpojumu jomā privātpersonu jomā” ( 21 ).
54.
Ciktāl preambulas 28. apsvērumā izteiktā nodoma normatīvā izpausme ir atrodama Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā, uzskatu, ka jēdzieni “civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi”, kuri ir izmantoti šajā pantā, ir jāuzskata par līdzvērtīgiem “neatliekamās palīdzības pakalpojumiem”, kuri minēti šajā apsvērumā, un tādējādi, lai tos noteiktu, ir jāizmanto atsauce uz “bezpeļņas organizācijām un apvienībām”.
55.
Proti, preambulas 28. apsvērums paredz izņēmumu, kurš saistībā ar diskusijas priekšmetu ir nostiprināts Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas parasti veido to darbības priekšmetu.
56.
Šajā apsvērumā ir paredzēts, ka bezpeļņas organizāciju sniegto neatliekamās palīdzības pakalpojumu izņēmumu “nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo” un ka būtu “skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu”.
57.
Tādējādi jautājums ir, kā noteikt atšķirību starp neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu, lai sniegtu neatliekamo palīdzību, un vienkāršu pacientu transportēšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī. Šis ir ceturtā prejudiciālā jautājuma priekšmets, ar kuru vaicāts, vai “pacienta transportēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī, glābšanas dienesta feldšerim/glābšanas dienesta palīgam sniedzot aprūpi”, kas tiek klasificēts kā “kvalificētais sanitārais transports”, var tikt uzskatīts par “ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības [pakalpojumiem]” Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē.
58.
Likumdevēja nodoms bija attiecināt izņēmumu (t.i., izņēmumu no parastās Direktīvā 2014/24 paredzētās kārtības) tikai uz neatliekamās palīdzības pakalpojumiem ( 22 ). Tāpat, atsaucoties uz “ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem” kā uz izņēmumu no izņēmuma, likumdevējs uz tiem attiecina iepirkumu procedūras (atvieglotas), kad ar tiem plāno nevis sniegt neatliekamo palīdzību, bet gan tikai veikt pacienta pārvietošanu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī.
59.
Saskaņā ar šādu pieeju Direktīva 2014/24 nebūs piemērojama vispārējiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas papildus vienkāršai transportēšanas funkcijai piedāvā atbilstošu medicīnisko vai veselības aprūpi, kas nepieciešama, lai palīdzētu pacientiem ārkārtas situācijās. Citiem vārdiem, runa ir par tādu pakalpojumu sniegšanu, kādus nevar nodrošināt neviens cits alternatīvs transportlīdzekļa veids.
60.
Pēc tam, kad preambulas 28. apsvērumā ir teikts, ka Direktīvas 2014/24 nepiemērojamība nav jāattiecina uz “ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem”, šis apsvērums cenšas precizēt, ka minētajiem pakalpojumiem “vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”)”. Lai varētu izmantot šo atviegloto režīmu, tajā pašā apsvērumā ir precizēts, ka ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi neietilpst grupā, kas atbilst “sauszemes transporta pakalpojumiem” ( 23 ), kuri ir pakļauti Direktīvas vispārējam regulējumam.
61.
Tādējādi vienlaikus pastāv:
–
vispārēji “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi” (uz kuriem attiecas kods 851430000‑3), kam Direktīva 2014/24 nav piemērojama, un
–
“ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi”, uz kuriem attiecas šīs direktīvas īpašā sadaļa, ar atvieglotu režīmu ( 24 ). Ja tas tā nav, tad to specifikas dēļ tos pielīdzina “sauszemes transportam”.
62.
Citiem vārdiem sakot, izslēdzot “transportu” kā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumā ietvertu elementu, kodā CPV 85143000‑3 (t.i., pakalpojums, kurš izslēgts no Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomas) paliek pakalpojums, kuram lielākoties ir veselības aprūpes specifika. Neatkarīgi no tā, vai to sniedz mediķis, veselības aprūpes darbinieks vai glābšanas dienesta feldšeris, manuprāt, būtiski ir tas, ka tiek sniegta nepieciešamā palīdzība, lai pacienta transportēšana notiktu tādējādi, ka viņa pārvietošana (steidzama) uz veselības aprūpes centru tiktu nodrošināta iespējami īsākā laikā, [sniegta] nepieciešamā medicīniskā aprūpe viņa dzīvības, veselības vai integritātes saglabāšanai. Proti, runa ir par to, lai atrisinātu ārkārtas situāciju, jo, atkārtoju, ka Direktīvas 2014/24 izņēmums saskaņā ar tās 28. apsvērumu attiecas vienīgi uz “neatliekamās palīdzības pakalpojumiem”.
63.
Saskaņā ar šīm premisām var tikt izvērtēti iesniedzējtiesas aprakstītie divi atsevišķie pieņēmumi.
64.
Pirmais attiecas uz pārvadāšanu, kuras laikā tiek sniegta neatliekamā palīdzība un aprūpe pacientiem, kuri ir cietuši negadījumā vai līdzīgā atgadījumā (“Notfallpatienten”), ko veic “glābējs/glābšanas dienesta feldšeris” glābšanas transportlīdzeklī (“Rettungswagen”). Nedomāju, ka būtu pārmērīgas grūtības piešķirt šiem pakalpojumiem kodu CPV 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi) un tādējādi atzīt, ka tiem nav piemērojama Direktīva 2014/24, ja vien tos veic bezpeļņas organizācija vai apvienība.
65.
Otrais gadījums (ceturtais prejudiciālais jautājums) attiecas uz palīdzības sniegšanu pacientiem un to aprūpi, ko veic “glābšanas dienesta feldšeris/glābšanas dienesta palīgs” transportlīdzeklī, kas paredzēts slimnieku pārvadāšanai (“Krankentransportwagen”). Tādējādi runa ir par “ar pacientu transportēšanu saistīti[em] neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi[em]”, arī tad, kad pacientus aprūpē šie speciālisti. Manuprāt, šo situāciju nevar tieši attiecināt uz neatliekamo palīdzību: pacienti var pieprasīt, lai kāds viņus pavada transportlīdzeklī transportēšanas laikā, bet tiem nav nepieciešama neatliekama veselības aprūpe ( 25 ). Tādējādi ir jāpiemēro Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta beigās paredzētais izņēmums no izņēmuma.
B. Par bezpeļņas organizācijas jēdzienu Direktīvas 2014/24 kontekstā (otrais un trešais prejudiciālais jautājums)
66.
Tāpat kā ar “katastrofu novēršanu” ( 26 ), lai noteiktu, kas ir uzskatāms par “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām”, uz kurām atsaucas Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts, ir jāizmanto autonoms un vienveidīgs jēdziens visā Savienībā.
67.
Vācijas valdība uzskata, ka noteicošais ir ne tik lielā mērā jēdziens “bezpeļņas organizācija vai apvienība”, cik “specifika”, kas piemīt šiem subjektiem un kuras “saglabāšana”, tās izslēdzot no savas piemērošanas jomas, ir Direktīvas 2014/24 mērķis (preambulas 28. apsvērums).
68.
Šī valdība uzskata, ka, lai noskaidrotu, kas veido šo specifiku, obligāti ir jāpievēršas atbilstošajam tiesiskajam un faktiskajam ietvaram valstī, kurā darbojas šīs organizācijas, jo dalībvalstis var labāk izvērtēt, kuras organizācijas atbilst šim jēdzienam ( 27 ). Šīs valdības ieskatā divi Tiesas spriedumi apstiprina, ka valsts tiesību ievērošana ir būtiska, lai izvērtētu organizācijas bezpeļņas statusu ( 28 ).
69.
Tomēr neviens no abiem spriedumiem neatzīst dalībvalstīm novērtējuma brīvību noteikt bezpeļņas organizāciju definīciju, bet gan vienīgi dod iespēju “izlemt, kādā līmenī tā[s] vēlas nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību un izveidot savu sociālā nodrošinājuma sistēmu”, un, pamatojoties uz šo informāciju, apstiprināt, “ka brīvprātīgo asociāciju piesaistīšana atbilst sanitārā transporta pakalpojumu sociālajam mērķim un var dot ieguldījumu ar šo pakalpojumu saistīto izmaksu pārvaldībā” ( 29 ).
70.
Faktiski jēdziens “bezpeļņas organizācija vai apvienība” ir pietiekami precīzs, lai nepiemērotu nekādu novērtējuma brīvību. Ja organizatoriska struktūra balstās uz brīvprātības principu, tas var norādīt uz tās bezpeļņas statusu, bet ne obligāti. Būtiskais, kas šobrīd ir svarīgs, ir tas, ka subjekti, kas sniedz šos pakalpojumus, nedarbojas šajos peļņas gūšanas nolūkos. Tādēļ pietiek ar pievēršanos jēdziena “bezpeļņas [..]” gramatiskajai interpretācijai.
71.
Iesniedzējtiesa ierosina tādu definīciju, ko uzskatu par saprātīgu ( 30 ). Runa ir par organizācijām, kas veic tādu darbību, kuras “mērķis nav gūt peļņu”, bet kura gan “dod labumu sabiedrībai, taču šādā veidā negūstot peļņu” ( 31 ).
72.
Strikti runājot, izteiciens “dod labumu sabiedrībai” un trešajā prejudiciālajā jautājumā ietvertie vārdi “sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu [īstenošana]” ir lieki jēdzieni: Direktīvas 2014/24 28. apsvērumā runa ir par bezpeļņas organizācijām vai apvienībām, kas sniedz neatliekamās palīdzības pakalpojumus, proti, pakalpojumus, kas pēc savas būtības ir vērsti uz vispārēja sabiedriska labuma mērķa sasniegšanu.
73.
Atkārtoju, ka noteicošais ir tas, ka organizācijas vai apvienības, kas sniedz Direktīvas 2014/24 28. apsvērumā un 10. panta h) punktā minētos pakalpojumus, neplāno gūt labumu, veicot šo palīdzības sniegšanas darbību ( 32 ).
74.
Neuzskatu, ka papildus minētajām pazīmēm šīm organizācijām un apvienībām būtu jāatbilst vēl kādiem Direktīvas 2014/24 77. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
75.
Saskaņā ar minētā panta 1. punktu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes var rezervēt kādām organizācijām tiesības piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par noteiktiem sociālās, kultūras un veselības jomas pakalpojumiem ( 33 ), ja tās atbilst 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.
76.
Neviens no šiem nosacījumiem neietver bezpeļņas statusa esamību, un turklāt viens no tiem ir balstīts uz pretēju pieņēmumu. Tas attiecas uz nosacījumu attiecībā uz peļņas sadali, saskaņā ar kuru tiek pieprasīts, ka 1. punkta organizācijām tā jāsadala saskaņā ar “līdzdalības apsvērumiem” ( 34 ).
77.
Tādējādi uzskatu, ka bezpeļņas organizācijas vai apvienības atšķirīgā iezīme ir tieši tas, ka tā nedarbojas peļņas gūšanas nolūkā un ka gadījumā, ja peļņa tiek gūta nejauši, proti, ja nav bijis nolūka to gūt, tad šī peļņa tiek novirzīta šīs organizācijas vai apvienības sociālās darbības veikšanai. Šajā lietā runa ir par tās novirzīšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai.
78.
Valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka “[Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētā izņēmuma] izpratnē par bezpeļņas organizācijām vai apvienībām ir uzskatāmas it īpaši palīdzības organizācijas, kas saskaņā ar valsts vai federālo zemju tiesībām ir atzītas par civilās drošības un civilās aizsardzības organizācijām” ( 35 ).
79.
Vācijas valdība uzskata, ka šī tiesību norma nenosaka numerus clausus organizācijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētais izņēmums. Atzīšana par “palīdzības organizācijām” tādējādi nav obligāts nosacījums, lai uz bezpeļņas subjektu varētu tikt attiecināts šis izņēmums ( 36 ).
80.
Tomēr šeit nav tik lielā mērā būtiski tas, ka valsts tiesību akti neaizliedz bezpeļņas organizāciju statusa atzīšanu tām, kuras atbilst definīcijai “bezpeļņas organizācija vai apvienība” Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē ( 37 ), bet gan tas, ka tie attiecina šo statusu uz organizācijām, kas neatbilst šim pēdējam minētajam jēdzienam.
81.
Patiešām, saskaņā ar iesniedzējtiesas apgalvoto “likumiska atzīšana par civilās drošības un civilās aizsardzības organizāciju saskaņā ar valsts tiesībām nav noteikti atkarīga no tā, vai organizācija darbojas bez peļņas nolūka” ( 38 ).
82.
Ja tas tā ir – kas jāpārbauda valsts tiesai – apstāklis, ka kāds subjekts saskaņā ar valsts tiesībām ir atzīts par palīdzības organizāciju, nav pietiekams, lai organizācijai vai apvienībai būtu bezpeļņas statuss Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē. Šim statusam nepieciešams apstiprināt, ka organizācija vai apvienība, kas uz to pretendē, nedarbojas peļņas gūšanas nolūkos un ka, ja tā gūst peļņu bez nolūka to gūt, tad šī peļņa tiek novirzīta šīs organizācijas vai apvienības sociālās darbības veikšanai.
V. Secinājumi
83.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ierosinu Tiesai atbildēt Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācijā) šādi:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:
–
Pacientu neatliekama transportēšana glābšanas transportlīdzeklī, kurā pacientiem sniedz palīdzību un tos aprūpē glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, ir jāklasificē kā “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums” (CPV kods 85143000‑3), kura sniegšanas tiesību piešķiršana publiskā līguma ietvaros var nebūt pakļauta Direktīvā 2014/24 paredzētajām procedūrām, ja to veic bezpeļņas organizācija vai apvienība.
–
Ja pacientu transportēšana nav neatliekama un to veic glābšanas dienesta feldšeris/glābšanas dienesta palīgs ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekli, tā jāklasificē kā “ar pacientu transportēšanu saistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības” pakalpojums, uz kuru neattiecas izņēmums, kas vispārīgi piemērojams “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem”.
–
“Bezpeļņas organizācijas un apvienības” ir tās, kuras nedarbojas peļņas gūšanas nolūkos un, ja peļņa nejauši rodas, to novirza savas sociālās darbības veikšanai. Šā nosacījuma izpildei nepietiek ar to, ka valsts tiesībās organizācija ir atzīta par palīdzības organizāciju.
( 1 ) Oriģinālvaloda – spāņu.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).
( 3 ) Šīs tiesību normas redakcijā spāņu valodā neizskaidrojamu iemeslu dēļ ir lietots īpašības vārds “darba” [“laborales”], lai klasificētu “riskus” [“riesgos”], attiecībā uz kuriem nevienā citā valodas versijā netiek izmantots īpašības vārds. Tādējādi es turpmāk atsaukšos vienīgi uz “katastrofu novēršanu” [“prevención de riesgos”].
( 4 ) Likums par konkurences ierobežojumu novēršanu (turpmāk tekstā – “GWB”).
( 5 ) Ziemeļreinas‑Vestfālenes Likums par uzņēmumu sniegtajiem glābšanas, kā arī neatliekamās palīdzības sniegšanas un neatliekamās palīdzības transporta pakalpojumiem (turpmāk tekstā – “RettG NRW”).
( 6 ) Likums par civilo drošību un palīdzību katastrofu gadījumos (turpmāk tekstā – “ZSKG”), kurā jaunākie grozījumi veikti ar 2009. gada 29. jūlija likuma 2. panta 1. punktu.
( 7 ) Likums par aizsardzību no ugunsgrēkiem, palīdzības sniegšanu un civilo aizsardzību (turpmāk tekstā – “BHKG”).
( 8 ) Saskaņā ar lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu (4. punktu) “[p]ubliskā iepirkuma priekšmets bija divās daļās sadalīta personāla sagatavošana vairākiem vietējo pašvaldību glābšanas transportlīdzekļiem [..] un neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem [..], kā arī transportlīdzekļu novietņu [..] sagatavošana. Tas attiecās uz izmantošanu neatliekamajā glābšanā vietējo pašvaldību glābšanas transportlīdzekļos, kuras galvenais uzdevums ir aprūpēt pacientus, kuriem nepieciešama neatliekama palīdzība, palīdzību sniedzot glābējam, kuram palīdz glābšanas dienesta feldšeris, kā arī izmantošana neatliekamās palīdzības transportā, kuras galvenais uzdevums ir aprūpēt pacientus, palīdzību sniedzot glābšanas dienesta feldšerim, kuram palīdz glābšanas dienesta palīgs.”
( 9 ) Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 14. punkts.
( 10 ) Turpat.
( 11 ) Skat. it īpaši spriedumu, 2011. gada 21. decembris, Ziolkowski un Szeja (C‑424/10 un C‑425/10, EU:C:2011:866), 32. punkts.
( 12 ) LESD 196. panta un Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta terminoloģiskā līdzība tomēr ir tikai daļēja, jo pirmajā tiek pieminēta “civilā aizsardzība” (“Katastrophenschutz”, “protection civile”) un “risku novēršana” (“Risikoprävention”, “prévention des risques”), bet ne “civilā drošība”, kas tiek pieminēta otrajā.
( 13 ) 196. panta 1. punkts, kas atrodams LESD III daļas XXIII sadaļā “Civilā aizsardzība”, definē civilās aizsardzības pakalpojumus kā “sistēm[as] [..] dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām”. Šajā jomā Savienības veicināšanas rīcība izpaužas kā atbalsts dalībvalstu pasākumiem “risku novēršanā, civilās aizsardzības personāla sagatavošanā un reaģēšanā uz [..] katastrofām [..]” (196. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Risku novēršana, personāla apmācība un reaģēšana tādējādi veido faktiskas rīcības aktu secību, kuras mērķis ir katastrofu integrēta pārvaldība.
( 14 ) Lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu 14. punkts. Iesniedzējtiesa uzskata, ka būtu “[d]rīzāk pareizāks [..] pieņēmums, ka ar katastrofu novēršanas jēdzienu ir domāts kaut kas tāds, kas neietilpst civilās aizsardzības un civilās drošības jēdzienā, jo kaitējumu tieši nerada tehniska rakstura negadījumi un katastrofas, dabas katastrofas vai terorisma un militāru draudu situācijas, kas saistītas ar būtisku kaitējumu cilvēka dzīvībai”.
( 15 ) Tās rakstveida apsvērumu 55. punkts.
( 16 ) Piemēram, CPV75251110‑4 (“Ugunsgrēka novēršanas pakalpojumi”) vai CPV 98113100‑9 (“Kodoldrošības pakalpojumi”).
( 17 ) CPV 75252000‑7.
( 18 ) Falck Rettungsdienste rakstveida apsvērumu 61. punkts.
( 19 ) Mans izcēlums.
( 20 ) Vācijas valdības rakstveida apsvērumu 24. punkts.
( 21 ) Iesniedzējtiesas nolēmuma 14. punkts. Mans izcēlums. Tādā pašā izpratnē savu viedokli ir paudusi Zolingenes pilsēta savu rakstveida apsvērumu 31. punktā.
( 22 ) Respektīvi, bezpeļņas organizāciju vai apvienību sniegtie neatliekamās palīdzības pakalpojumi.
( 23 ) Minētajā grupā kopā ir piecpadsmit kodi, no 60100000‑9 (“Autotransporta pakalpojumi”) līdz 60183000‑4 (“Furgonu ar šoferi noma”), kuru starpā atrodas “Taksometru pakalpojumi” (60120000‑5), “Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi” (60130000‑8) un “Neregulāri pasažieru pārvadājumi” (60140000‑1).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1251/2011 (2011. gada 30. novembris) (OV 2011, L 319, 43. lpp.) un kura ir tiešā priekštece Direktīvai 2014/24, arī bija nodalīti šie divi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma veidi. Tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma Azienda sanitaria locale n.o 5 Spezzino u.c. (C‑113/13, EU:C:2014:2440) 33. un 34. punktā ir atgādināts, ka Direktīva 2004/18 ir piemērojama pakalpojumu publisko iepirkumu līgumiem, kas tās 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā definēti kā publiskie iepirkumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes publisko iepirkumu līgumi un kuru mērķis ir minētās direktīvas II pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana, kas to iedala divās daļās (A un B). Neatliekamā vai īpaši steidzamā sanitārā transporta pakalpojumi ietilpst I A pielikuma 2. kategorijā attiecībā uz šo pakalpojumu transporta aspektiem un II B pielikuma 25. kategorijā attiecībā uz minēto pakalpojumu medicīniskajiem aspektiem.
Tomēr atbilstoši Direktīvas 2004/18 22. pantam līgumu, kuru priekšmets ir pakalpojumi, kas uzskaitīti abos šajos pielikumos, slēgšanas tiesības piešķir vai nu saskaņā ar vispārējo procedūru (ja II A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā II B pielikumā ietvertajiem pakalpojumiem), vai arī saskaņā ar vienkāršotu procedūru (pārējos gadījumos), savukārt Direktīvas 2014/24 preambulas 28. apsvērumā ir paredzēts, ka “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība”. Kā tūlīt paskaidrošu, šie “citi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi” var būt tikai veselības aprūpes pakalpojumi, kurus sniedz ārpus neatliekamās palīdzības situācijām.
( 25 ) Piemēram, tas var būt gadījums, kad pacientus transportē uz slimnīcu, lai veiktu dialīzi, vairāk vai mazāk periodiskas apskates, diagnostikas pārbaudes, klīniskās analīzes vai cita veida medicīniskās pārbaudes. Tiesas sēdē bija vienprātība, ka šādu pārvietošanu nevar iekļaut izņēmumā un izņēmuma. Zolingenes pilsēta turklāt paziņoja, ka tas netika iekļauts strīdīgajā līgumā.
( 26 ) Skat. šo secinājumu 36. punktu.
( 27 ) Vācijas valdības rakstveida apsvērumu 45. punkts.
( 28 ) Spriedumi, 2014. gada 11. decembris, Azienda sanitaria locale n.o 5 Spezzino u.c. (C‑113/13, EU:C:2014:2440), 61. punkts, un 2016. gada 28. janvāris, CASTA u.c. (C‑50/14, EU:C:2016:56), 64. punkts. Gan viens, gan otrs spriedums apstiprina, ka no Savienības primāro tiesību viedokļa nepastāv pamata iebildumiem pret šāda veida tiešu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pirmā sprieduma rezolutīvajā daļā ir teikts, ka “LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds tiesību akts kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka neatliekamā un īpaši steidzamā sanitārā transporta pakalpojumu sniegšana prioritāri un tieši, bez jebkādas izsludināšanas ir jāuztic atzītām brīvprātīgo organizācijām, ciktāl likumiskie un līgumiskie noteikumi, kuros noteikta šo organizāciju darbība, faktiski ir vērsti uz sociālā mērķa, solidaritātes un budžeta efektivitātes mērķu, uz kuriem ir balstīts šis tiesību akts, sasniegšanu”. Šī atziņa ar nelielām atšķirībām tiek atkārtota otrajā spriedumā.
( 29 ) Spriedums, 2016. gada 28. janvāris, CASTA u.c. (C‑50/14, EU:C:2016:56), 62. punkts.
( 30 ) Viedoklis, ko saskaņā ar tiesas sēdē pausto atbalsta Vācijas valdība.
( 31 ) Iesniedzējtiesas nolēmuma 15. punkts.
( 32 ) Šīs organizācijas vai apvienības var darboties, kā instrumentu izmantojot struktūras, kurām tostarp var būt sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridiskais statuss, ja vien šīm struktūrām tāpat nav uz peļņu vērsta nolūka. Iesniedzējtiesai attiecīgā gadījumā būtu jāpārbauda, vai šajā lietā tas tā ir.
( 33 ) Attiecības starp Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktu un preambulas 28. apsvērumu ir reproducētas šīs direktīvas 77. panta 1. punkta un preambulas 118. apsvēruma gadījumā. Preambulas 28. apsvērums atsaucas uz “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām” kā uz subjektiem, kuru sniegtie neatliekamās palīdzības pakalpojumi ir izslēgti no Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomas, pamatojoties uz tās 10. panta h) punktu, savukārt preambulas 118. apsvērums piemin “organizācijas, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā” un “esošas organizācijas, piemēram, kooperatīv[us], lai tās piedalītos [konkrētu] pakalpojumu [veselības, sociālās vai kultūras jomā] sniegšanā galalietotājiem”; organizācijas, kurām jāatbilst Direktīvas 2014/24 77. panta 2. punktā norādītajiem nosacījumiem, lai dalībvalstis varētu tām rezervēt tiesības piedalīties dažu publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās. Tādējādi nepastāv līdzvērtība starp preambulas 28. apsvērumā un 118. apsvērumā minētajām organizācijām. Līdz ar to tās arī nav starp 10. panta h) punktu (kas izslēdz pirmo organizāciju atsevišķas darbības no Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomas) un 77. pantu (kas ļauj uz otro organizāciju konkrētām darbībām attiecināt īpašo šīs direktīvas piemērošanas veidu).
( 34 ) Direktīvas 2014/24 77. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Lai gan šis nosacījums nosaka, ka “peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi”, tomēr tas nenoraida peļņas esamību, kā arī, it īpaši, neaizliedz tās sadali, kaut arī balstoties uz “līdzdalības apsvērumiem”.
( 35 ) GWB 107. panta 1. punkta 4) apakšpunkta teikuma otrā daļa.
( 36 ) Vācijas valdības rakstveida apsvērumu 40. punkts. Tiesas sēdes laikā tika apspriesta faktiskā šā skaita ierobežojuma esamība, ko tās valsts tiesību akti (lietojot izteicienu “it īpaši”) neietver.
( 37 ) Šādi ir šajā lietā saskaņā ar Zolingenes pilsētas tās rakstveida apsvērumu 37. un 38. punktā pausto viedokli.
( 38 ) Iesniedzējtiesas nolēmuma 15. punkts.
Full & Egal Universal Law Academy