10.4.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 112/20
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft öffentlicher Dienst/Austrijas Republika
(Lieta C-24/17)
(2017/C 112/29)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Obersten Gerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft öffentlicher Dienst
Atbildētāja: Austrijas Republika
Prejudiciālie jautājumi
1.1.
vai Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK (1) 1., 2. un 6. pants, skatot tos kopā ar Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tām nav pieļaujams valsts tiesiskais regulējums, ar kuru (attiecībā uz nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ieskaitīšanu) vecuma dēļ diskriminējoša atalgojuma sistēma tiek aizstāta ar jaunu atalgojuma sistēmu, taču esošo darbinieku pāreja uz jauno atalgojuma sistēmu notiek tādējādi, ka jaunā atalgojuma sistēma ar atpakaļejošu spēku tiek piemērota attiecībā uz sākotnējā likuma spēkā stāšanās brīdi, savukārt pirmreizējā klasificēšana jaunajā atalgojuma sistēmā ir atkarīga no algas, kas saskaņā ar veco atalgojuma sistēmu ir tikusi faktiski izmaksāta noteiktā pārejas mēnesī (2015. gada februāris), un līdz ar to līdzšinējās diskriminācijas vecuma dēļ finansiālās sekas saglabājas?
1.2.
Ja uz pirmā jautājuma 1. punktu tiks sniegta apstiprinoša atbilde:
Vai Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK 17. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka esošajiem darbiniekiem, kuri vecajā atalgojuma sistēmā tika diskriminēti saistībā ar iepriekšējās nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ieskaitīšanu, ir jāsaņem finansiāla kompensācija, ja šīs diskriminācijas vecuma dēļ finansiālās sekas saglabājas arī pēc iekļaušanas jaunajā atalgojuma sistēmā?
1.3.
Ja uz pirmā jautājuma 1. punktu tiks sniegta noliedzoša atbilde:
Vai Savienības tiesību normas, it īpaši Pamattiesību hartas 47. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pašreizējās un turpmākajās procedūrās vairs netiek piemērota vecā, diskriminējošā atalgojuma sistēma un esošo darbinieku atalgojuma pāreja uz jauno atalgojuma režīmu notiek, pamatojoties tikai uz aprēķināmo vai izmaksāto algu par pārejas mēnesi?
2.
Vai Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 45. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (2) 7. panta 1. punkts un Pamattiesību hartas 20. panta f) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru līgumdarbinieku pabeigtie iepriekšējie nodarbinātības laikposmi
—
dienesta attiecībās ar kādas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, Turcijas Republikas vai Šveices Konfederācijas pašvaldību vai pašvaldību apvienību, Eiropas Savienības struktūrvienību vai starpvalstu organizāciju, kuras dalībniece ir Austrija, u.tml., ir ieskaitāmi pilnā apmērā, bet
—
dienesta attiecībās ar citu darba devēju – tikai tad, ja tajos ir veikta atbilstīga profesionālā darbība vai atbilstīga administratīvā prakse, – kopumā ne vairāk kā 10 gadu apmērā?
(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).
(2) OV L 141, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy