6.6.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 178/7
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. martā iesniedza Tribunalul Sibiu (Rumānija) – Liviu Petru Lupean, Oana Andreea Lupean/OTP BAAK NYRT, ko pārstāv OTPBANK SA, kuru pašu pārstāv Sucursala Sibiu, OTP BAAK NYRT, ko pārstāv OTPBANK SA
(Lieta C-119/17)
(2017/C 178/08)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Sibiu
Pamatlietas puses
Prasītāji: Liviu Petru Lupean un Oana Andreea Lupean
Atbildētājas: OTP BAAK NYRT, ko pārstāv OTPBANK SA, kuru pašu pārstāv Sucursala Sibiu, un OTP BAAK NYRT, ko pārstāv OTPBANK SA
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/[1]3/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 4. panta 1. punktu, kas aplūkots kopā ar “in dubio pro consumer” principu, kas izriet no tās pašas direktīvas 5. panta vienīgās daļas otrā teikuma, un kopā ar Savienības judikatūru, var interpretēt tādējādi, ka bankas aizdevuma līguma noteikumi,
—
ar kuriem aizdevuma ņēmējam tiek piešķirta kādā valūtā (ārvalstu valūtā) izteikta naudas summa un viņam tiek noteikts pienākums atmaksāt to tajā pašā valūtā (ārvalstu valūtā), bet no apstākļiem, kuros līgums noslēgts un tiek pildīts, izriet, ka aizdevums aizdevuma ņēmēja rīcībā faktiski tika nodots pilnīgi citā valūtā un ka norēķinu valūta ir izmantota tikai virtuāli un aprēķinu veikšanai,
—
ar kuriem viss ārējās un/vai iekšējās virtuāli izmantotās norēķinu valūtas (ārvalstu valūta) vērtības paaugstināšanās risks tiek pārnests uz aizdevuma ņēmēju (patērētāju), lai gan viņš naudu ir saņēmis atšķirīgā maksājumu valūtā, kas reāli tika patērēta,
—
ar kuriem pārskatāmi netiek izklāstīta virtuāli izmantotās norēķinu valūtas maiņas mehānisma konkrētā darbība, lai patērētājs, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, varētu izvērtēt no līguma parakstīšanas izrietošās ekonomiskās sekas,
—
ar kuriem patērētājam tiek noteikts finansiāls pienākums aizdevuma daļu ietvaros maksāt summas, kuras izriet no starpības starp aizdevuma ņēmējam virtuāli piedāvātajā norēķinu valūtā aprēķinātajām [maksājuma] daļām un [maksājuma] daļām, kuras aprēķinātas reāli patērētajā maksājumu valūtā,
var potenciāli būt negodīgi?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādi kritēriji valsts tiesai ir jāpiemēro, lai saistībā ar pirmajā jautājumā aprakstīto faktisko situāciju izvērtētu šādu iespējami negodīgu raksturu?
3)
Vai pirmajā jautājumā aprakstītos noteikumus var uzskatīt par tādiem, kas neietilpst aizdevuma līguma galvenajā priekšmetā?
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy