31.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 249/18
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bacău (Rumānija) – SC Topaz Development SRL/Constantin Juncu, Raisa Juncu, dzimusi Cernica
(Lieta C-211/17)
(2017/C 249/28)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Bacău
Pamatlietas puses
Prasītāja: SC Topaz Development SRL
Atbildētāji: Constantin Juncu, Raisa Juncu, dzimusi Cernica
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai [Direktīvas 93/13/EEK] (1) 3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā – kā to apgalvo prasītāja–atbildētāja, kura atsaucas uz valsts judikatūru (Înalta Curte de Casație și Justiție, Secția comercială [Augstākās kasācijas tiesas Komerclietu palātas] 2011. gada 18. aprīļa kasācijas spriedums Nr. 1646 un Curtea de Apel Bacău [Bakau Apelācijas tiesas] 2016. gada 6. aprīļa spriedums apelācijas tiesvedībā civillietā Nr. 3364/110/2014), proti, gadījumā, kad pierādījums par pušu noslēgtā pirkuma un pārdevuma priekšlīguma visu noteikumu apspriešanu izriet vienkārši no apstākļa, ka prasītāji–atbildētāji kā patērētāji piekrita šiem noteikumiem, parakstot priekšlīgumu, kuru iepriekš sagatavoja nekustamo īpašumu attīstītājs un pēc tam apliecināja notārs – prezumpciju par noteikumu, kurus iepriekš sagatavojis pārdevējs vai piegādātājs, neapspriešanu principā atspēko pierādījums par pretējo?
2)
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos pielikuma d), e), f) un i) punktu noteikumu piemērošanas jomā principā ietilpst tādi pirkuma un pārdevuma priekšlīgumos ietverti noteikumi, kurus iepriekš sagatavojuši nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri, tāpat kā prasītāja–atbildētāja, ir pārdevēji vai piegādātāji, un, konkrētāk, strīda pušu starpā noslēgtā pirkuma un pārdevuma priekšlīguma 3.2.2. punkta un 7.1. punkta noteikumi, kuros ir paredzēta ceturtās pakāpes konfiskācijas klauzula [pactum commissorium] un soda klauzula, kuras ir izdevīgas vienīgi apsološajam pārdevējam?
3)
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka, gadījumā, ja Tiesas atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, tas neļauj (aizliedz) valsts tiesai grozīt attiecīgos noteikumus, kas ir uzskatāmi par negodīgiem, proti, atzīt, ka ceturtās pakāpes konfiskācijas klauzula [pactum commissorium] var darboties nosacījumos, kuri atšķiras no tiem, kas ir tieši paredzēti priekšlīgumā (piemēram, nevis par jebkādu maksājuma kavējumu vai nemaksāšanu neatkarīgi no summas, bet vienīgi par konkrētas summas maksājumiem, kas ir veikti ar nokavējumu vai nav veikti, kurus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, tiesa atzīs par būtiskiem), un samazināt (ierobežot) soda klauzulas summu līdz summām, kuras apsološais pircējs avansā ir samaksājis līdz konfiskācijas klauzulas iedarbināšanas dienai? Vai tādā gadījumā valsts tiesa var noteikt vienīgi, ka minētie noteikumi nav piemērojami attiecīgajam patērētājam?
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy