3.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 213/21
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Nova Kreditna Banka Maribor d.d./Slovēnijas Republika
(Lieta C-215/17)
(2017/C 213/28)
Tiesvedības valoda – slovēņu
Iesniedzējtiesa
Vrhovno sodišče Republike Slovenije
Pamatlietas puses
Prasītāja: Nova Kreditna Banka Maribor d.d.
Atbildētāja: Slovēnijas Republika
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums, kas grozīts ar Direktīvu 2013/37 (konsolidētā redakcija), – ņemot vērā minimālās saskaņošanas pieeju, – ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskajā regulējumā var tikt atļauta neierobežota (absolūta) piekļuve visai informācijai, kas izriet no autortiesību līgumiem un konsultāciju līgumiem, pat tad, ja tie ir definēti kā komercnoslēpums, un minētajā tiesiskajā regulējumā šī piekļuve ir paredzēta tikai attiecībā uz subjektiem, kuri ir pakļauti valsts dominējošai ietekmei, bet ne attiecībā arī uz pārējiem atbildīgajiem subjektiem, un vai interpretāciju iespaido arī Regula (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz normām par informācijas izpaušanu, un konkrēti tādējādi, ka piekļuve publiska rakstura informācijai saskaņā ar Direktīvu 2003/98 nevar būt plašāka, nekā paredzēts vienotajās normās datu izpaušanas jomā, kas noteiktas minētajā regulā?
2)
Vai Regula Nr. 575/2013, aplūkojot to no tiesību normu, kuras reglamentē informācijas par banku komercdarbību izpaušanu, aspekta, un, precīzāk, 446. pants un 432. panta 2. punkts, kas ietverti minētās regulas Astotajā daļā, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajām tiesību normām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas uzliek pienākumu bankai, kura atrodas vai ir atradusies publisko tiesību subjekta dominējošā ietekmē, izpaust informāciju par līgumiem, kuri noslēgti par konsultāciju pakalpojumu, advokātu pakalpojumu, intelektuālās darbības veicēju (autoru) pakalpojumu un citu intelektuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, un, precīzāk, informāciju par noslēgtā darījuma veidu, līgumpartneri (attiecībā uz juridiskām personām: nosaukumu, juridisko adresi un komercdarbības veikšanas adresi), līguma vērtību, atsevišķu maksājumu summām, līguma noslēgšanas datumu, līgumattiecību ilgumu un analogiem datiem, kuri izriet no līgumu pielikumiem – informāciju, kura visa ir radusies pakļautības dominējošajai ietekmei laikā –, neparedzot nekādus izņēmumus no minētā pienākuma un nedodot iespēju līdzsvarot plašas sabiedrības interesi piekļūt datiem un bankas interesi saglabāt komercnoslēpumu, ja attiecīgajā gadījumā nav starptautisku elementu?
Full & Egal Universal Law Academy