10.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 221/11
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-191/14 Lubrizol France SAS/Eiropas Savienības Padome 2017. gada 26. aprīlī iesniedza Lubrizol France SAS
(Lieta C-223/17 P)
(2017/C 221/15)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lubrizol France SAS (pārstāvji – R. MacLean, Solicitor, A. Bochon, avocat)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu T-191/14, Lubrizol France/Eiropas Savienības Padome, ciktāl tas attiecas uz diviem apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem prasības pieteikumā Vispārējā tiesā;
—
atzīt šos abus pamatus par pamatotiem;
—
izmantot savas pilnvaras, lai pašai lemtu par abiem attiecīgajiem pamatiem un taisīt galīgo spriedumu;
—
pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par abiem apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem saistībā ar tiesību pārkāpumiem un procesuālajiem pārkāpumiem;
—
piespriest Padomei un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus un izmaksas, kā arī tiesāšanās izdevumus un izmaksas pirmajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav izvērtējusi atbilstoši pareizam juridiskajam kritērijam Padomes veiktās pārbaudes piemērošanu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nepiemērojot atbilstošos kritērijus, kas ietverti Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām (Paziņojums 2011/C 363/02 (1)), vērtējumā par to, vai autonomo tarifu atcelšana saistībā ar BPA būtu jāizbeidz, nav pienācīgi izvērtējusi Padomes un Komisijas apgalvojumus atbilstoši attiecīgajai juridiskajai pārbaudei saskaņā ar pareizo juridisko kritēriju, kas piemērojams šādā situācijā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir nepieļaujami aizvietojusi Padomes argumentāciju ar savu argumentāciju un ir acīmredzami sagrozījusi pierādījumus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepieļaujami aizvietojusi Padomes un Komisijas argumentāciju ar savu argumentāciju un, šādi rīkojoties, sniegusi nepieļaujamu pamatojumu no savas puses, lai atbalstītu uzskatu, ka iebildumu iesniedzēja prece var tikt uzskatīta par identisku, ekvivalentu un aizvietojamu materiālu attiecībā pret BPA.
Otrkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz iebildumu iesniedzēja spēju piegādāt pietiekamā apmērā preces, kas esot salīdzināmas ar BPA, acīmredzami nepareizi, tādējādi grozot pierādījumu skaidro nozīmi un to piemērošanu lietas izskatīšanā pirmajā instancē.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas attiecīgo procedūru piemērošanā un ir norādījusi pretrunīgu argumentāciju.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisijas pilnvaras noraidīt iebildumu sakarā ar kavēšanās atbildes sniegšanā periodu, kas būtiski pārsniedz 15 darba dienas, kas paredzētas Komisijas paziņojumā, attiecas vienīgi uz pirmo saskarsmi starp iebilduma iesniedzēju un pieprasījumu iesniegušajām sabiedrībām, nevis uz turpmāko komunikāciju, kas ļāva Vispārējai tiesai šo kavēšanos uzskatīt par nenozīmīgu. Šādi rīkojoties, Vispārēja tiesa ir sniegusi pretrunīgu argumentāciju saistībā ar dažādu procedūras, kas noteikta Komisijas paziņojumā, dalībnieku būtību, funkcijām un lomām.
(1) OV 2011, C 363, 6. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy