24.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 239/29
Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-244/17)
(2017/C 239/36)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Gussetti, P. Aalto un L. Havas)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (ES) 2017/477 par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Sadarbības padomē, kura izveidota saskaņā ar Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Sadarbības padomes, Sadarbības komitejas, specializētu apakškomiteju vai struktūru darba kārtību (1);
—
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija argumentē, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā paredzot papildu procesuālo juridisko pamatu, it īpaši LES 31. pantu, kurā ir prasīta vienprātība, ir pārkāpts Līgums, kā tas ir interpretēts Tiesas judikatūrā.
Šis pamats ir pamatots ar diviem argumentiem.
Pirmkārt, atbilstoši iedibinātajai Tiesas judikatūrai lēmums, kas ir pamatots ar LESD 218. panta 9. punktu, ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pat ja vienā vai vairākos materiālajos juridiskajos pamatos starptautiska nolīguma noslēgšanai citādi būtu prasīta vienprātība. Jebkāda tāda papildu juridiskā pamata paredzēšana, kura mērķis ir citos gadījumos nodrošināt vienprātību, neietekmē procedūru, atbilstoši kurai šis lēmums ir ticis pieņemts Padomē.
Padomes lēmuma, kas ir pieņemts atbilstoši LESD 218. panta 9. punktā izklāstītajai procedūrai, mērķis nav vis papildināt vai grozīt attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu, vai izmainīt tā struktūru, – un tas tādējādi nevar tikt pielīdzināts starptautiska nolīguma noslēgšanai vai grozīšanai, – bet gan nodrošināt šī nolīguma efektīvu īstenošanu. Šāds lēmums saskaņā ar 218. panta 8. punkta pirmo daļu un 218. panta 9. punktu būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Prasīt, lai lēmums tiktu pieņemts vienprātīgi, ir prettiesiski.
Otrkārt, kā ir ticis izskaidrots arī Tiesas judikatūrā, LESD 218. pantā ir paredzēta “vienota un vispārēji piemērojama procedūra, kas attiecas uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem un to slēgšanu, kurus Savienībai ir kompetence noslēgt tās darbības jomās, ieskaitot KĀDP”. KĀDP īpašo raksturu atspoguļo arī fakts, ka priekšlikumu kopīgi izsaka Komisija (ar KĀDP nesaistīto elementu dēļ) un Augstais pārstāvis (ar KĀDP saistīto elementu dēļ). Tas tomēr nevar grozīt secinājumu, ka lēmums atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
Savienojot šos abus judikatūras pavedienus, ir jāizdara secinājums, ka vienotā procedūra, kas ir paredzēta LESD 218. pantā – šajā gadījumā LESD 218. panta 9. punktā, kurā ir paredzēta lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu, – attiecas ne vien uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšanu, bet arī par nostāju ieņemšanu saistībā ar šāda nolīguma īstenošanu. Papildu procedūras noteikumi nevar tikt paredzēti. Arī tad, ja Padome šādus papildu noteikumus paredz, tas nevar izraisīt izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesā.
(1) OV 2017, L 73, 15. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy