7.8.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 256/8
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 16. maijā iesniedza Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) – Zoltán Rózsavölgyi un Zoltánné Rózsavölgyi/Unicredit Leasing Hungary Zrt. un Unicredit Leasing Immo Truck Zrt.
(Lieta C-259/17 P)
(2017/C 256/07)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Budai Központi Kerületi Bíróság
Pamatlietas puses
Prasītāji: Zoltán Rózsavölgyi un Zoltánné Rózsavölgyi
Atbildētājas: Unicredit Leasing Hungary Zrt. un Unicredit Leasing Immo Truck Zrt.
Prejudiciālie jautājumi
1)
Ņemot it īpaši vērā, ka gadījumā, ja līguma galvenā priekšmeta definīcija ir negodīga, no tā izriet visa līguma spēkā neesamība (nevis daļēja spēkā neesamība), vai aizdevuma līguma galveno priekšmetu definējošā noteikuma atzīšana par spēkā neesošu tā negodīguma dēļ (kā rezultātā noteikums nevar būt patērētājam saistošs) var radīt tādas sekas (piemēram, tiesas nolēmuma piemērošanas rezultātā, konkrētu valsts tiesību normā paredzētu juridisku seku, normatīva tiesību noteikuma vai tiesību vienādošanas lēmuma seku dēļ), ka līdz ar to līguma vai tā seku juridiskā kvalifikācija mainās tādējādi, ka it īpaši aizdevuma līgums ārvalsts valūtā (kad no šī aizdevuma līguma izrietošie prasījumi tiek konstatēti un izteikti ārvalsts valūtā, turpmāk tekstā – “kredīta valūta”, un kad šie kredīti ir jāatmaksā valsts valūtā – turpmāk tekstā “maksājuma valūta”), ir jāuzskata par aizdevuma līgumu Ungārijas forintos?
1.1.
Gadījumā, ja no aizdevuma līguma galveno priekšmetu definējošā noteikuma negodīguma izrietošās spēkā neesamības atzīšanas var izrietēt tādas sekas, ka mainās arī līguma vai tā seku juridiskā kvalifikācija, vai no tai sekojošās minētās juridiskās kvalifikācijas mainīšanas var būt tādas sekas (piemēram, tiesas nolēmuma piemērošanas rezultātā, konkrētu valsts tiesību normā paredzētu juridisku seku, normatīva tiesību noteikuma vai tiesību vienādošanas lēmuma seku dēļ), ka noteikti tiesisko attiecību parametri, kuriem ir finansiāla nozīme, arī var mainīties par sliktu patērētājam (piemēram, ar atpakaļejošu spēku tiek piemērota tirgus procentu likme aizdevumiem forintos vai arī tiek piemērota centrālās bankas bāzes likme nevis līgumā paredzēta zemāka procentu likme)?
2)
Vai ar [noteikuma] negodīgumu saistītās juridiskās sekas ir tikai absolūta rakstura tiesību jautājums, vai arī šo seku vērtējumā ir nozīme ir arī:
(1)
līgumslēgšanas praksei saistībā ar cita veida līgumiem, kas nav negodīgi,
(2)
prezumētajai ekonomiskā ziņā konkrēti noteiktu saimnieciskās darbības subjektu ievainojamībai (saistībā ar ārvalstu valūtā izteiktiem aizdevumiem, piemēram, aizņēmēju kopums ārvalstu valūtā un banku sistēma), vai
(3)
noteiktu ekonomiskā ziņā tieši neskarto trešo personu vai grupu interesēm, piemēram, faktam, ka pēc spēkā neesamības atzīšanas ārvalsts valūtas aizņēmēju kopuma locekļi vairumā gadījumu galu galā no aritmētiskā norēķinu viedokļa var atrasties daudz labvēlīgākā situācijā nekā forintu aizņēmēju kopuma locekļi?
3)
Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13/EEK (1) 3. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. pantu un 6. panta 1. punktu (t.i., lai novērtētu negodīgumu un tā juridiskās sekas) noteikums, saskaņā ar kuru patērētājam tiek uzlikts valūtas maiņas kursa risks (proti, līguma noteikums vai noteikumi par riska uzņemšanos), ir noteikumu kopums?
4)
Vai Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punkts (saskaņā ar kuru negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, nav saistoši patērētājam) var tikt interpretēts tādējādi, ka attiecīgais noteikums (nevis kāda noteikta tā daļa, bet gan viss attiecīgais noteikums) var būt negodīgs kopumā vai ka tas daļēji nav negodīgs un daļēji ir negodīgs, kā rezultātā tas paliek daļēji piemērojams (piemēram, atbilstoši tiesas vērtējumam konkrētā gadījumā) un ka tas var būt patērētājam saistošs (t.i., no seku viedokļa tas ir negodīgs tikai noteiktā mērā vienā un otrā gadījumā), piemēram, tiesas nolēmuma piemērošanas rezultātā, konkrētu valsts tiesību normā paredzētu juridisku seku, normatīva tiesību noteikuma vai tiesību vienādošanas lēmuma seku dēļ?
4.1.
Pieņemot, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikts noteikums var būt negodīgs kopumā vai ka tas daļēji nav negodīgs un daļēji ir negodīgs, kā rezultātā tas paliek daļēji piemērojams un ka tas var būt patērētājam saistošs (t.i., no seku viedokļa tas ir negodīgs tikai noteiktā mērā vienā un otrā gadījumā), vai faktam, ka strīdīgais noteikums, kas definē līguma galveno priekšmetu, nozīmē visa aizdevuma līguma spēkā neesamību tā negodīguma dēļ, var būt tādas sekas, ka patērētājs no aritmētiskā norēķinu viedokļa atrodas galu galā mazāk labvēlīgā situācijā un ka pārdevējs vai piegādātājs atrodas vairāk labvēlīgā situācijā nekā tad, ja strīdīgais noteikums, kas definē līguma galveno priekšmetu, tā negodīguma dēļ tikai daļēji padarītu aizdevuma līgumu par negodīgu (kā rezultātā pārējie līguma noteikumi pusēm joprojām būtu saistoši ar nemainīgu saturu)?
5)
5.1.
Vai varētu nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums par faktu, ka atmaksājamo maksājumu apmērs saskaņā ar aizdevuma līgumu var pārsniegt patērētāja ienākumu apmēru, ko piegādātājs vai pārdevējs ir ņēmis vērā maksātspējas vērtējumā; ņemot vērā arī faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt ekonomiskās sekas, kuras var būt potenciāli ievērojamas un kas patērētājam rodas no valūtas maiņas kursa riska uzņemšanās, un līdz ar to novērtēt aizdevuma kopējās izmaksas?
5.2.
Vai varētu nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums par faktu, ka atlikušā jebkurā brīdi atmaksājamā kapitāla apmērs saskaņā ar aizdevuma līgumu var pārsniegt parādnieka īpašumu vērtību, ko piegādātājs vai pārdevējs ir ņēmis vērā maksātspējas vērtējumā; ņemot vērā arī faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt ekonomiskās sekas, kuras var būt potenciāli ievērojamas un kas patērētājam rodas no valūtas maiņas kursa riska uzņemšanās un līdz ar to novērtēt aizdevuma kopējās izmaksas?
5.3.
Vai varētu nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums par faktu, ka (1) valūtas maiņas kursam nav griestu, (2) valūtas maiņas kursa svārstību iespējamība ir reāla, un šādas svārstības var notikt visā atmaksāšanas periodā, (3) atmaksājamo maksājumu apmērs var neierobežoti palielināties šādu svārstību rezultātā, (4) saistībā ar valūtas maiņas kursa svārstībām var neierobežoti palielināties ne tikai atmaksājamo maksājumu apmērs, bet arī atlikušā parāda kapitāla apmērs, (5) radušies zaudējumi ir neierobežoti, (6) nepieciešamo preventīvo pasākumu iedarbība ir ierobežota un tiem ir vajadzīga nepārtraukta uzmanība, (7) ko piegādātājs vai pārdevējs nevar nodrošināt; ņemot vērā arī faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt ekonomiskās sekas, kuras var būt potenciāli ievērojamas un kas patērētājam rodas no valūtas maiņas kursa riska uzņemšanās un līdz ar to novērtēt aizdevuma kopējās izmaksas?
5.4.
Ņemot it īpaši vērā faktu, ka var notikt vai ir jau noticis tā, ka valsts judikatūrā vai tiesību aktos tiek secināts, ka ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu līgumu gadījumā patērētājs uzņemas parādsaistības ārvalsts valūtā labvēlīgākas procentu likmes dēļ aplūkojamajā periodā, nekā aizdevumiem ungāru forintos, atlīdzībā pret to uzņemoties tikai valūtas maiņas kursa svārstību sekas; ņemot vēl vērā to, ka var notikt vai ir jau noticis tā, ka valsts judikatūrā vai tiesību aktos tiek secināts, ka līgumsaistību vienpusējas un neparedzamas pārlikšanas negodīgums pēc aizdevuma līguma noslēgšanas nevar tikt novērtēts, jo spēkā neesamības pamatiem ir jāpastāv līguma noslēgšanas brīdī; ņemot vērā turklāt faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt šo risku, vai var nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums par valūtas maiņas kursa svārstību paredzamo virzienu līguma spēkā esamības periodā (vismaz sākotnējā periodā) un to minimālajiem un/vai maksimālajiem apmēriem (piemēram, pamatojoties uz forward procentu likmju aprēķina metodi un/vai procentu likmju paritātes principu – saskaņā ar kuriem ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu jomā ir iespējams ar visai lielu pārliecību prognozēt, ka priekšrocība procentu ziņā, t.i., fakts, ka LIBOR [London Interbank Offered Rate] likme vai EURIBOR [Euro Interbank Offered Rate] likme būs zemāka par BUBOR [Budapest Interbank Offered Rate] likmi, nozīmē, ka patērētājs cieš no valūtas maiņas kursa, jo maksājuma valūtas kurss pazemināsies salīdzinājumā ar kredīta valūtas kursu)?
5.5.
Vai varētu nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums, precīzi norādot (piemēram, ar datiem vai grafiski kvantificējot kredīta valūtas maiņas kursa un maksājuma valūtas maiņas kursa salīdzinošu evolūciju vismaz tik ilgā periodā, cik ilgs ir patērētāja saistību termiņš) risku, ko faktiski ir uzņēmies parādnieks sakarā ar valūtas maiņas kursa riska uzlikšanu patērētājam; ņemot vērā turklāt faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt ekonomiskās sekas, kuras var būt potenciāli ievērojamas un kas patērētājam rodas no valūtas maiņas kursa riska uzņemšanās un līdz ar to novērtēt aizdevuma kopējās izmaksas?
5.6.
Ņemot it īpaši vērā faktu, ka var notikt tā, ka ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu līgumu gadījumā valsts judikatūras vai tiesību aktu iedarbības dēļ patērētājs var uzņemties parādsaistības ārvalsts valūtā labvēlīgākas procentu likmes dēļ aplūkojamajā periodā, nekā aizdevumiem ungāru forintos, atlīdzībā pret to uzņemoties tikai valūtas maiņas kursa svārstību sekas; ņemot vērā turklāt faktu, ka piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts detalizēts riska izklāsts rakstveidā, nevis tikai vienkārša deklarācija par riska esamību, kā arī tā sadalījums; tā kā turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-26/13 74. punktu piegādātājam vai pārdevējam var tikt prasīts, lai tas ne tikai padara risku identificējamu patērētājam, bet arī lai patērētājs būtu spējīgs novērtēt šo risku, vai varētu nekvalificēt kā negodīgu tādu līguma noteikumu, ciktāl tas, ievērojot tā ekonomiskās sekas, ir uzrakstīts skaidrā un saprotamā valodā, ar kuru valūtas maiņas risks tiek uzlikts patērētājam (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, ja minētajā noteikumā nav skaidri formulēts brīdinājums, precīzi norādot (piemēram, skaidri un kvantificējot ar datiem attiecībā uz vismaz tik ilgu iepriekšēju periodu, cik ilgs ir patērētāja saistību termiņš) paredzamo ienākumu apmēru procentu ziņā gadījumā, ja tiek piemērota BUBOR likme aizdevumiem ungāru forintos un LIBOR vai EURIBOR likme aizdevumiem ārvalstu valūtā?
6)
Vērtējumā par tāda līguma noteikumu negodīgumu, ar kuru patērētājam tiek uzlikts valūtas maiņas kursa risks (piegādātājs vai pārdevējs izmanto šo noteikumu kā vispārēju līguma nosacījumu, un tas nav ticis atsevišķi apspriests) un kas ir uzrakstīs katrā ziņā vispārēja likumiska informēšanas pienākuma dēļ, kā būtu jāsadala pierādīšanas pienākums starp patērētāju un piegādātāju vai pārdevēju, lai novērtētu, vai patērētājam ir bijusi reāla iespēja iepazīties ar strīdīgo noteikumu, kam viņš ir neatgriezeniski piekritis pirms aizdevuma līguma noslēgšanas (Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 3. punkts un pielikuma 1. punkta i) apakšpunkts)?
7)
Vai būtu jāuzskata, ka ārvalstu valūtā izteiktos aizdevuma līgumos, t.i., darījumos saistībā ar pakalpojumiem, kuru cena ir piesaistīta valūtas maiņas kursa svārstībām valūtu tirgos, kredītiestādes, kas noslēdz līgumu ar patērētāju, izmantojot pašas savu maiņas kursu, ir pārdevēji vai piegādātāji, kas nekontrolē kursa svārstības Direktīvas 93/13/EEK pielikuma 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē?
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy