8.1.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 5/53
Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī par lietu C-448/17
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 382, 2017. gada 13. novembris )
(2018/C 005/71)
OV publicētajā paziņojumā par lietu C-448/17 EOS KSI Slovensko s.r.o./Ján Danko, Margita Jalčová teksts ir jāaizstāj šādi:
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. jūlijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) – EOS KSI Slovensko s.r.o./Ján Danko, Margita Danková
(Lieta C-448/17)
(2017/C 382/35)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Krajský súd v Prešove
Pamatlietas puses
Prasītāja: EOS KSI Slovensko s.r.o.
Atbildētāji: Ján Danko, Margita Danková
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai – atsaucoties uz spriedumu lietā C-470/12 Pohotovosť un uz Tiesas apsvērumiem, kas ir izteikti arī tā pamatojuma 46. punktā – Savienības tiesību līdzvērtības principam ir pretrunā tiesiskais regulējums, kas, pastāvot ar likumu aizsargāto interešu un patērētāja tiesību aizsardzības no negodīgiem līguma noteikumiem līdzvērtībai, bez atbildētāja patērētāja piekrišanas liedz juridiskai personai, kuras darbības joma ir patērētāju kolektīva aizsardzība no negodīgiem līguma noteikumiem un kura ir domāta Direktīvas 93/13/EEK (1) 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 3. punktu, paredzētā mērķa sasniegšanai, piedalīties kā vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā) tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantot patērētāja labā tiesiskās darbības un aizsardzības līdzekļus, lai šajā tiesvedībā īstenotu aizsardzību pret negodīgu līguma noteikumu sistemātisku izmantošanu, lai gan citos gadījumos vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā), kas iestājas tiesvedībā, atbalstot atbildētāju un kura interese ir definēt tiesvedības priekšmeta materiālās (īpašuma) tiesības, atšķirībā no patērētāju aizsardzības asociācijas nemaz nav vajadzīga piekrišana no atbildētāja, kura atbalstam notiek iestāšanās lietā, lai piedalītos tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantotu tiesiskās aizsardzības un darbības līdzekļus atbildētāja labā?
2)
Vai Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā ietvertā frāze “vienkāršā, skaidri saprotamā valodā”, arī ņemot vērā Tiesas apsvērumus spriedumos C-26/13 un C-96/14, ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikums ir uzskatāms par neformulētu vienkāršā, skaidri saprotamā valodā – kā juridiskās sekas ir, ka tiesai [pēc savas ierosmes] ir jāveic tā negodīguma pārbaude – arī tad, ja juridiskais jēdziens (instruments), kuru tas reglamentē, pats par sevi ir sarežģīts, tā juridiskās sekas vidusmēra patērētājam ir grūti paredzamas un tā saprašanai parasti ir vajadzīga profesionālā jurista konsultācija, kuras izmaksas nav samērīgas ar pakalpojuma, ko patērētājs saņem saskaņā ar līgumu, vērtību?
3)
Vai – gadījumā, ja par tiesībām, kuras izriet no līguma, kas ir noslēgts ar patērētāju [un] kuras tiek izvirzītas pret patērētāju kā atbildētāju, tiesa izlemj, pamatojoties vienīgi uz prasītāja apgalvojumiem, izmantojot maksājuma rīkojumu vienkāršotā procesā, un procesā nekādā veidā netiek piemērota Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punkta norma, kas nepieļauj maksājuma rīkojuma izdošanu gadījumā, ja līgumā, kas ir noslēgts ar patērētāju, ir negodīgi noteikumi – Savienības tiesībām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā iebildumu iesniegšanai paredzēto īso termiņu un iespējamo patērētāja nepieejamību vai bezdarbību, liedz patērētāju aizsardzības asociācijai, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi, bez patērētāja piekrišanas (bez skaidri izteikta patērētāja aizlieguma) efektīvi izmantot vienīgo patērētāja aizsardzības iespēju, proti, iebildumus pret maksājuma rīkojumu, gadījumā, ja tiesa nav ievērojusi Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punktā paredzēto pienākumu?
4)
Vai, atbildot uz otro un trešo jautājumu, var uzskatīt, ka ir svarīgs apstāklis, ka tiesību sistēmā patērētājam netiek piešķirtas tiesības uz obligāto juridisko palīdzību, un ka tā nezināšana attiecīgajā jomā, bez jurista, kas to pārstāvētu, rada ievērojamu risku, ka tas nepamana līguma noteikumu negodīgumu un neveic nekādas darbības, lai tā atbalstam tiesvedībā varētu iestāties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi?
5)
Vai Savienības tiesībām un prasībai izvērtēt visus apstākļus Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 1. punkta izpratnē ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā regulējums par vienkāršotu procesu maksājuma rīkojuma izdošanai (OSP [Civilprocesa Kodekss] 172. panta 1. un turpmākie punkti), kas ļauj: 1) ar sprieduma iedarbību atzīt pārdevējam vai piegādātājam tiesības uz finansiālo maksājumu 2) vienkāršotā procesā 3) ar tiesas administratīvu amatpersonu, 4) pamatojoties vienīgi uz pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja apgalvojumiem un 5) bez pierādījumu pārbaudes, un situācijā, kad 6) prasītāju nepārstāv profesionāls jurists 7) un kad faktiski bez prasītāja piekrišanas tā aizstāvību nevar uzņemties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi?”
(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy