27.11.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 402/8
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. augustā iesniedza Landgericht Tübingen (Vācija) – Südwestrundfunk/Tilo Rittinger, Patric Wolter, Harald Zastera, Dagmar Fahner, Layla Sofan, Marc Schulte
(Lieta C-492/17)
(2017/C 402/10)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Tübingen
Pamatlietas puses
Kreditore un prasītāja/atbildētāja: Südwestrundfunk
Parādnieki un atbildētāji/prasītāji: Tilo Rittinger, Patric Wolter, Harald Zastera, Dagmar Fahner, Layla Sofan, Marc Schulte
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai valsts Bādenes-Virtembergas 2011. gada 18. oktobraGesetz zur Geltung des Rundfunkbeitragsstaatsvertrags vom 17. Dezember 2010 [Likums par 2010. gada 17. decembra valsts apraides iemaksas līguma spēkā esamību] ([turpmāk tekstā – [“]RdFunkBeitrStVtrBW[”]), pēdējo reizi grozīts ar 2015. gada 3. decembraNeunzehnter Rundfunkänderungsstaatsvertrag [Deviņpadsmitā valsts līguma par izmaiņām apraidē] (2016. gada 23. februāra likums – GBl., 126. lpp., 129) 4. pantu, ir saderīgs ar Savienības tiesībām, jo atbilstoši tam būtībā kopš 2013. gada 1. janvāra no katra Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē dzīvojoša pieaugušā bez nosacījumiem raidorganizāciju SWR un ZDF labā iekasētā iemaksa ir Savienības tiesībām pretrunā esošs atbalsts, ar kuru tiek piešķirta priekšrocība tikai šīm raidorganizācijām pretēji privātām raidorganizācijām? Vai LESD 107. un 108. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz likumu par raidorganizāciju iemaksu būtu bijusi jāsaņem Komisijas piekrišana un ka bez piekrišanas likums nav spēkā?
2)
Vai LESD 107. un 108. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz valsts likumā “RdFunkBeitrStVtrBW” ietvertu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru būtībā no katra Bādenē-Virtembergā dzīvojoša pieaugušā bez nosacījumiem tikai iestāžu/sabiedrisko raidītāju labā tiek iekasēta iemaksa, jo šī iemaksa ir saistīta ar Savienības tiesībām pretrunā esošu atbalstu, ar kuru tiek piešķirta priekšrocība un kuras mērķis ir izslēgt tehnoloģiju ziņā raidītājus no ES valstīm, jo iemaksas tiek izmantotas, lai radītu konkurējošu apraides veidu (DVB-T2 – monopols), kura gadījumā nav paredzēts, ka to izmanto ārvalsts raidītāji? Vai LESD 107. un 108. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas ne tikai uz tiešām naudas piemaksām, bet arī uz citām ekonomiskām privilēģijām (tiesības izsniegt izpildes rakstu, tiesības rīkoties gan kā uzņēmumam, gan kā iestādei, labvēlīgākas situācijas radīšana, aprēķinot parādus)?
3)
Vai ar vienlīdzīgas attieksmes principu un privileģējoša atbalsta aizliegumu ir saderīga situācija, kad, pamatojoties uz valsts Bādenes-Virtembergas likumu, Vācijas televīzijas raidītājs, kuram ir sabiedrisks raksturs un kas ir izveidots kā iestāde, taču kas vienlaikus reklāmas tirgū konkurē ar privātiem raidītājiem, tiek privileģēts iepretim privātajiem raidītājiem tādējādi, ka tam nav kā privātajiem konkurentiem saistībā ar saviem prasījumiem pret skatītājiem jāsaņem tiesas izpildes rīkojums, pirms tas var īstenot piespiedu izpildi, bet gan tas pats bez vēršanās tiesā var izdot izpildes rīkojumu, kas tāpat piešķir tiesības veikt piespiedu izpildi?
4)
Vai ar ECPAK 10. pantu/Pamattiesību hartas 4. pantu (informācijas brīvība) ir saderīga situācija, kad dalībvalsts savas valsts Bādenes-Virtembergas likumā paredz, ka televīzijas raidītājs, kas ir izveidots kā iestāde, lai finansētu tieši šo raidītāju, var pieprasīt no katra raidītāja teritorijā dzīvojoša pieaugušā tādu iemaksu veikšanu, par kuru neveikšanu likumā ir paredzēts naudas sods, neatkarīgi no tā, vai pieaugušā īpašumā vispār ir uztveršanas iekārta vai arī viņš izmanto tikai citus, proti, ārvalsts vai citus, privātus raidītājus?
5)
Vai valsts likums “RdFunkBeitrStVtrBW”, it īpaši 2. un 3. pants, ir saderīgs ar Savienības tiesībās paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu un diskriminācijas aizliegumu, ja iemaksa, kas katram iedzīvotājam ir jāmaksā bez nosacījumiem, lai finansētu sabiedriskās televīzijas raidītāju, vientuļa vecāks gadījumā, rēķinot uz personu, nozīmē, ka tai ir jāmaksā daudzkārt vairāk nekā personai, kas dala mājokli ar citām personām? Vai Direktīva 2004/113/EK (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas arī uz strīda pamatā esošo iemaksu un ka pietiek ar netiešu nelabvēlīgākas situācijas radīšanu, ja, ņemot vērā reālos apstākļus, 90 % gadījumu lielāks slogs rodas sievietēm?
6)
Vai valsts likums “RdFunkBeitrStVtrBW”, it īpaši 2. un 3. pants, ir saderīgs ar Savienības tiesībās paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu un diskriminācijas aizliegumu, ja iemaksa, kas katram iedzīvotājam ir jāmaksā bez nosacījumiem, lai finansētu sabiedriskās televīzijas raidītāju, attiecībā uz personām, kurām ir nepieciešama otrā dzīvesvieta profesionālu apsvērumu dēļ, ir divas reizes lielāka nekā citu nodarbināto personu gadījumā?
7)
Vai valsts likums “RdFunkBeitrStVtrBW”, it īpaši 2. un 3. pants, ir saderīgs ar Savienības tiesībās paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu, diskriminācijas aizliegumu un brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja iemaksa, kas katram iedzīvotājam ir jāmaksā bez nosacījumiem, lai finansētu sabiedriskās televīzijas raidītāju, attiecībā uz personām ir reglamentēta tādējādi, ka Vācijas pilsonim vienādas uztveršanas iespējas gadījumā tieši pirms robežas ar ES kaimiņdalībvalsti ir jāveic iemaksa tikai atkarībā no dzīvesvietas atrašanās vietas, taču Vācijas pilsonim tieši otrpus robežai iemaksa nav jāveic, un tāpat ārvalstniekam ES pilsonim, kuram profesionālu apsvērumu dēļ uzņēmējdarbība ir jāveic tieši ārpus ES iekšējās robežas, iemaksa ir jāveic, taču tas nav jādara ES pilsonim pirms robežas, arī ja abas personas nav ieinteresētas Vācijas raidītāja uztveršanā?
(1) Padomes 2004. gada 13. decembris Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 37. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy