27.11.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 402/9
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. augustā iesniedza Bundesverfassungsgericht (Vācija) – Heinrich Weiss u.c.
(Lieta C-493/17)
(2017/C 402/11)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverfassungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: Heinrich Weiss, Jürgen Heraeus, Patrick Adenauer, Bernd Lucke, Hans-Olaf Henkel, Joachim Starbatty, Bernd Kölmel, Ulrike Trebesius, Peter Gauweiler, Johann Heinrich von Stein, Gunnar Heinsohn, Otto Michels, Reinhold von Eben-Worlée, Michael Göde, Dagmar Metzger, Karl-Heinz Hauptmann, Stefan Städter, Markus C. Kerber u.c.
Piedaloties: Bundesregierung [federālajai valdībai], Bundestag [federālā parlamenta apakšpalātai], Eiropas Centrālajai bankai, Deutsche Bundesbank [Vācijas Federālajai bankai]
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 4. marta Lēmums (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10) (1) redakcijā, kas ir ieviesta ar Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 5. novembra Lēmumu (ES) 2015/2101, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/33) (2), Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. aprīļa Lēmumu (ES) 2016/702, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2016/8) (3), kā arī Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 22. jūnija Lēmumu (ES) 2016/1041 par Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību un Lēmuma (ES) 2015/300 atcelšanu (ECB/2016/18) (4), vai tā īstenošanas veids ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. panta 1. punktam?
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. panta 1. punktam it īpaši ir pretrunā tas, ja otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSIP) ietvaros:
a)
sīka informācija par iegādēm tiek paziņota tā, ka tirgos rodas faktiska pārliecība, ka Eurosistēma daļēji iegādāsies dalībvalstu emitētas obligācijas?
b)
arī a posteriori netiek paziņota nekāda sīka informācija par to, vai tiek ievēroti minimālie termiņi laikā no parāda vērtspapīra laišanas sākotnējā tirgū līdz tā iegādei otrreizējā tirgū, kā rezultātā to nav iespējams pārbaudīt tiesā?
c)
visas iegādātās obligācijas nevis tiek pārdotas, bet gan tiek turētas līdz termiņa beigām un tādējādi izņemtas no tirgus?
d)
Eurosistēma iegādājas tirgojamus parāda vērtspapīrus par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu?
2)
Vai pirmajā jautājumā minētais lēmums katrā ziņā ir pretrunā LESD 123. pantam tad, ja tā turpmāka īstenošana, ņemot vērā izmainītos apstākļus finanšu tirgos, it īpaši nepietiekamā iegādājamo parāda vērtspapīru piedāvājuma dēļ prasa nemitīgi atvieglot sākotnēji piemērotos iegādes noteikumus un vairs nedarbojas Tiesas judikatūrā noteiktie ierobežojumi tādai obligāciju iegādes programmai kā VSIP?
3)
Vai pirmajā jautājumā minētais Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 4. marta Lēmums (ES) 2015/774 pašreizējā redakcijā ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. pantam un 127. panta 1. un 2. punktam, kā arī Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 17.–24. pantam, jo tas pārsniedz šajās normās noteiktās Eiropas Centrālās bankas pilnvaras monetārās politikas jomā un tāpēc iejaucas dalībvalstu kompetencē?
Vai Eiropas Centrālās bankas pilnvaru pārsniegšana it īpaši izriet no tā, ka
a)
pirmajā jautājumā minētais lēmums, ņemot vērā VSIP apjomu, kas 2017. gada 12. maijā bija 1 534,8 miljardi euro, būtiski ietekmē dalībvalstu refinansēšanas nosacījumus?
b)
pirmajā jautājumā minētais lēmums, ņemot vērā a) apakšjautājumā minēto dalībvalstu refinansēšanas nosacījumu uzlabošanos un tās ietekmi uz komercbankām, ne tikai netieši ietekmē ekonomikas politiku, bet tā objektīvi konstatējamā ietekme liek pieņemt, ka programma ir vērsta ne vien uz monetārās politikas mērķiem, bet vismaz tādā pašā mērā – uz ekonomikas politikas mērķiem?
c)
pirmajā jautājumā minētais lēmums savas ievērojamās ietekmes uz ekonomikas politiku dēļ ir pretrunā samērīguma principam?
d)
pirmajā jautājumā minētajam lēmumam tādēļ, ka nav sniegts īpašs pamatojums, vairāk nekā divu gadu īstenošanas laikā nevar pārbaudīt tā pastāvīgu nepieciešamību un samērīgumu?
4)
Vai pirmajā jautājumā minētais lēmums katrā ziņā tāpēc ir pretrunā LESD 119. pantam un 127. panta 1. un 2. punktam, kā arī Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 17.–24. pantam, ka tā apjoms un īstenošana ilgāk nekā divus gadus, kā arī no tā izrietošā ietekme uz ekonomikas politiku liek citādāk vērtēt VSIP nepieciešamību un samērīgumu un tādējādi no konkrēta brīža tas pārsniedz Eiropas Centrālās bankas pilnvaras monetārās politikas jomā?
5)
Vai pirmajā jautājumā minētajā lēmumā, iespējams, paredzētais neierobežotais risku sadalījums starp Eurosistēmas valstu centrālajām bankām centrālo valdību un tām pielīdzināmu emitentu obligāciju saistību neizpildes gadījumā ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. un 125. pantam, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktam, ja tā rezultātā var būt vajadzīga valstu centrālo banku rekapitalizācija ar budžeta līdzekļiem?
(1) OV L 121, 20. lpp.
(2) OV L 305, 106. lpp.
(3) OV L 121, 24. lpp.
(4) OV L 169, 14. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy