4.6.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 190/5
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 13. septembra rīkojumu lietā T-880/16 RF/Komisija 2017. gada 24. novembrī iesniedza RF
(Lieta C-660/17 P)
(2018/C 190/07)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: RF (pārstāvis: K. Komar-Komarowski, radca prawny)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
—
atcelt apstrīdēto rīkojumu un nodot lietu Vispārējai tiesai jaunai lietas izskatīšanai un pārsūdzama nolēmuma pēc būtības pieņemšanai;
—
pakārtoti – ja Tiesa uzskata, ka ir pamats galīga sprieduma taisīšanai lietā, atcelt apstrīdēto nolēmumu un pilnībā apmierināt pirmajā instancē celtās prasības;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Pamats par Eiropas Savienības Tiesas statūtu 45. panta otrās daļas, skatītas kopā ar statūtu 53. pantu, pārkāpumu, to kļūdaini interpretējot. Vispārējā tiesa, atzīstot jēdzienu “force majeure” un jēdzienu “neparedzēti apstākļi” par vienādi nozīmīgiem jēdzieniem, esot pārkāpusi likumdevēja saprātīguma principu. Šāda abu jēdzienu izpratne esot pretrunā arī statūtu 45. panta mērķim, kas ir nodrošināt no attāluma (lietas dalībnieka dzīvesvietas un Tiesas atrašanās vietas) izrietošo atšķirību likvidēšanu. Līdz ar to Vispārējā tiesa nepamatoti neesot ņēmusi vērā neparedzētus apstākļus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai esot liegusi iespēju termiņā iesniegt prasības papīra versiju (oriģinālu).
2)
Pamats par Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta Reglamenta 126. panta pārkāpumu, to kļūdaini piemērojot. Neraugoties uz nosacījumu neizpildi, Vispārējā tiesa esot piemērojusi Reglamenta 126. pantu, nepamatoti atzīstot apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par acīmredzami nepieņemamu. Tas, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Reglamenta 126. pantu, esot bijusi Statūtu 45. panta, skatīta kopā ar to 53. pantu, pārkāpuma neizbēgamas un acīmredzamas sekas.
3)
Pamats par to, ka kļūdaini esot konstatēts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi Statūtu 45. panta otrajā daļā minēto neparedzēto apstākļu esamību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot pierādījusi neparedzētu apstākļu esamību. Saistībā ar šiem apstākļiem tā esot ne tikai iesniegusi vairāk pierādījumu nekā vajadzīgs, bet esot izklāstījusi visus tai vispār pieejamos pierādījumus. Attiecībā uz sūdzību saturošā sūtījuma iesniegšanu termiņā apelācijas sūdzības iesniedzēja esot rīkojusies tik rūpīgi, cik no tās var saprātīgi prasīt. Brīdī, kad esot nosūtīts sūtījums apelācijas sūdzības iesniedzēja esot zaudējusi ietekmi uz tā piegādes procesu; no šī brīža apstākļi, kas ietekmē piegādes brīdi, nekādi neesot bijuši atkarīgi no apelācijas sūdzības iesniedzējas.
4)
Pamats par [Eiropas] Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā, 1950. gada 4. novembrī, 1. panta, 6. panta 1. punkta un 14. panta pārkāpumu, Vispārējai tiesai apgrūtinot piekļuvi tiesai, kā arī diskriminējot lietas dalībnieku saistībā ar tā dzīvesvietu vai reģistrācijas vietu. Vispārējai tiesai pieņemot visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienādu termiņu, ņemot vērā attālumu, tiekot apgrūtināta piekļuve tiesai lietas dalībniekiem, kuri dzīvo vai kuru reģistrācijas vieta atrodas ievērojamā attālumā no Tiesas atrašanās vietas, tostarp tās valstu provincēs, un līdz ar to tā esot tiesvedības dalībnieku diskriminācija atkarībā no dzīvesvietas.
Full & Egal Universal Law Academy