18.4.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 121/44
Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – Spiegel-Verlag Rudolf Augstein un Sauga/ECB
(Lieta T-116/17)
(2017/C 121/64)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Spiegel-Verlag Rudolf Augstein GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija) un Michael Sauga (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – A. Koreng un T. Feldmann, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt Eiropas Centrālās bankas valdes lēmumu, kas paziņots 2016. gada 15. decembra vēstulē un ar kuru tika noraidīts prasītāju pieteikums piešķirt piekļuvi diviem Eiropas Centrālās bankas dokumentiem: “The impact on government deficit and debt from off-market swaps. The Greek case” (SEC/GovC/X/10/88a) un “The Titlos transaction and possible existence of similar transactions impacting on the euro area government debt or deficit levels” (SEC/GovC/X/10/88b);
—
piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot kļūdaini ticis piemērots Lēmuma ECB/2004/3 (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums.
Prasītāji apgalvo, ka ECB nav pietiekami konkrēti pierādījusi, ka attiecīgo dokumentu publiskošanas dēļ varētu tikt aizskartas sabiedrības intereses par Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzību.
ECB norādītais sabiedrības interešu apdraudējums faktiski vairs neesot aktuāls vairāk nekā sešus gadus pēc dokumentu izstrādes un pēc pamatīgajām izmaiņām to pamatā esošajos apstākļos.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nepareizi esot tikusi piemērota Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 3. punkta pirmā daļa.
—
Prasītāji apgalvo, ka attiecīgie dokumenti esot tikuši izmantoti nevis, lai sagatavotu konkrētus lēmumus, bet gan tikai vispārīga priekšstata izveidošanai un informācijas sniegšanai ECB iekšienē.
—
Līdz ar to nevarot arī pieņemt, ka iespēja publiskot dokumentus varētu iebiedēt pašus ECB darbiniekus.
—
Turklāt šobrīd esošajos apstākļos, ņemot vērā attiecīgos dokumentus, neesot jābaidās ne no kādas nelabvēlīgas trešo personu ietekmes uz pārrunu procesu ECB.
—
Tāpat arī ECB neesot pienācīgi ņēmusi vērā un izsvērusi sabiedrības intereses par piekļuvi informācijai.
—
Visbeidzot ECB kompetencē neesot izvērtēt, kā var tikt bagātinātas sabiedrības debates, bet gan tas esot preses ziņā, kas izrietot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas tai atzītās “Sargsuņa funkcijas”.
(1) Eiropas Centrālās bankas 2004. gada 4. marta Lēmums 2004/258/EK par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2004/3) (OV 2004, L 80, 42. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy