15.5.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 151/37
Prasība, kas celta 2017. gada 22. februārī – Enosi Syntaxiouchon Tameiou Asfaliseon Michanikon kai Ergolipton/ECB
(Lieta T-124/17)
(2017/C 151/48)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Enosi Syntaxiouchon Tameiou Asfaliseon Michanikon kai Ergolipton Dimosion Ergon (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – Miliarakis Petros, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītāja prasījumi:
—
apmierināt šo prasību;
—
piespriest atbildētājai Eiropas Centrālajai bankai (ECB) iemaksāt TSMEDE nozares (Grieķijas Inženieru un sabiedrisko darbuzņēmēju pensiju fonds) kontā pašreizējā apdrošināšanas sniedzēja EFKA labā summu: a) EUR 1 606 539 086,28 par agrākā ETAA akciju kapitāla nominālo vērtību un b) summu EUR 84 285 086,36 saistībā ar obligācijām, kopā ar likumiskajiem procentiem, sākot no šīs prasības celšanas brīža līdz pilnīgai samaksai (pakārtoti – piespriest ECB samaksāt pieprasītajā eksperta ziņojumā norādīto kompensācijas summu);
—
atbilstoši Vispārējās Tiesas Reglamenta noteikumiem uzdot sagatavot eksperta ziņojumu par to zaudējumu precīzās summas noteikšanu, kas ir radušies prasītāja biedriem un katrā ziņā TSMEDE nozarei, agrākajai ETAA un pašreizējai EFKA;
—
piespriest atbildētājai iesniegt 2012. gada 15. februārī noslēgto līgumu ar Grieķijas Republiku, un
—
piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus argumentus.
1.
Šajā prasībā tiek apgalvots, ka ir radusies ECB ārpuslīgumiskā atbildība, jo saistībā ar sociālās apdrošināšanas iestādi, proti, finanšu iestādi pastāvēja nevis Private Sector Involvement (PSI), bet gan Official Sector Involvement (OSI).
2.
Šajā prasībā tiek norādīts uz Grieķijas bankas kā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces attiecībām ar ECB un līdz ar to – uz cēloņsakarību ar Grieķijas bankas veikto OSI īstenošanu un atbildību par to, ka ECB nav iesaistījusies, atļaujot ECBS dalībniecei veikt OSI īstenošanu. Šajā prasībā tiek norādīts arī uz ECB atbildību saistībā ar Collective Action Clauses (CAC) darbību par sliktu sociālās apdrošināšanas iestādēm.
3.
Šajā prasībā tiek apgalvots, ka ir radusies ECB ārpuslīgumiskā atbildība, jo tā nav savlaicīgi un katrā ziņā no 2011. gada 21. jūlija (pakārtoti – no 2011. gada 26. oktobra) atcēlusi 2010. gada 6. maija lēmumu (BCE 2010/3-2010/268/UE), ar kuru tā tostarp garantēja konkrēti Grieķijas obligāciju spēkā esamību, “neatkarīgi no jebkāda ārējā kredītnovērtējuma” (proti, Standard & Poor’s, Fitch un Moody’s kredītreitingu aģentūru veikta novērtējuma). ECB ar ievērojamu nokavēšanos tikai 2012. gada 27. februārī atcēla 2010. gada 6. maija lēmumu, pieņemot Lēmumu (BCE) 2012/133/ΕS. Līdz ar to ECB ilgu laikposmu savas bezdarbības rezultātā turpināja uzturēt tiesisko paļāvību saistībā ar Grieķijas obligācijām.
4.
Šajā prasībā tiek norādīts, ka ar OSI ECB tika izslēgta no Grieķijas valsts parāda restrukturizācijas, un tāpat tās iesaistīšanās dēļ tika izslēgtas arī valstu centrālās bankas. Šāda izslēgšana tomēr ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.
5.
Šajā prasībā tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības, un it īpaši Eurozonas dalībvalsts, nevar vienpusēji savā tiesību sistēmā (Parlaments – Ministru padome – ministriju lēmumi) veikt vienpusēju tās valsts parāda restrukturizāciju, nesaņemot ECB atļauju vai tās netiešu piekrišanu, jo pretējā gadījumā rastos finanšu haoss. Šajā lietā esot pastāvējusi netieša ECB piekrišana un tādējādi ir radusies tās ārpuslīgumiskā atbildība par zaudējumiem 53,5 % apmērā, proti, apmērā, kas tieši ietekmē tiesību uz īpašumu būtību. Tiek norādīts uz cēloņsakarību starp atbildību, kas radusies ECB bezdarbības dēļ saistībā ar attiecīgajiem zaudējumiem, tās aģentūru vainu un tās ārpuslīgumisko atbildību.
Full & Egal Universal Law Academy