24.4.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 129/38
Prasība, kas celta 2017. gada 14. martā – Consorzio di Garanzia dell'Olio Extra Vergine di Oliva di Qualità/Komisija
(Lieta T-163/17)
(2017/C 129/58)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Consorzio di Garanzia dell'Olio Extra Vergine di Oliva di Qualità (Roma, Itālija) (pārstāvji – A. Fratini un G. Pandolfi, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
apmierināt prasību un tādējādi atzīt Komisijas ārpuslīgumisko atbildību atbilstoši LESD 268. pantam un 340. panta otrajai daļai;
—
piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto materiālo kaitējumu (faktiski nodarītos zaudējumus un negūto peļņu) un nemateriālo kaitējumu (tēlam un reputācijai);
—
piespriest samaksāt kompensācijas procentus un nokavējuma procentus;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs šajā lietā vēlas saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tam nodarīts, pirmkārt, ar to, ka Komisija ir nekoordinēti vadījusi Eiropas Savienības programmas olīveļļas popularizēšanai trešās valstīs, un, otrkārt, tāpēc, ka Komisija nav novērsusi divu programmu pārklāšanās izraisīto konkurencei kaitējošo un konkurenci kropļojošo ietekmi.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1.
Pirmais pamats saistībā ar Komisijas prettiesiskām darbībām ir par LESD 18. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā paredzētā nediskriminācijas principa un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, Komisijai nenodrošinot Eiropas Savienības programmu olīveļļas popularizēšanai attiecīgajās trešās valstīs saskaņotu koordinēšanu, kā arī labas pārvaldības principa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā paredzēto tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, Komisijai, uzzinājušai par abu popularizēšanas kampaņu koordinācijas trūkuma izraisīto konkurenci ierobežojošo iedarbību, neveicot vajadzīgos pasākumus.
2.
Otrais pamats saistībā ar reālu un droši zināmu kaitējumu ir par to, ka, neizpildīdama tai uzliktos pienākumus, Komisija esot prasītājam nodarījusi būtisku kaitējumu (faktiski nodarīti zaudējumi, negūtā peļņa un nemateriālais kaitējums).
3.
Trešais pamats saistībā ar cēloņsakarības pastāvēšanu ir par to, ka, tā kā nodarītais kaitējums pietiekami tieši un tūlītēji izriet no programmu olīveļļas popularizēšanai trešās valstīs neatbilstošas vadības, pastāv tieša cēloņsakarība starp Komisijas rīcību un apgalvoto kaitējumu, kas ir jāatlīdzina atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai.
Full & Egal Universal Law Academy