29.5.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 168/30
Prasība, kas celta 2017. gada 31. martā – Printeos/Komisija
(Lieta T-201/17)
(2017/C 168/39)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Printeos, SA (Alcalá de Henares, Spānija) (pārstāvji – H. Brokelmann un P. Martínez-Lage Sobredo, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
saskaņā ar LESD 266. panta pirmo daļu un, pakārtoti, LESD 266. panta pirmo daļu, 268. pantu un 340. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Komisijai izmaksāt:
a)
naudas kompensāciju, kuras apmērs atbilst kompensācijas procentiem attiecībā uz summu EUR 4 729 000 apmērā, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi tās galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par diviem procentu punktiem laikposmā no 2015. gada 9. marta līdz 2017. gada 1. februārim, tātad summu EUR 184 592,95 apmērā, vai, ja to nepiemēro, atbilstoši procentu likmei, kādu Vispārējā tiesa uzskatīs par piemērotu;
b)
kavējuma procentus par kompensācijas procentiem, kādi izriet no iepriekšējā apakšpunkta par laikposmu no 2017. gada 1. februāra līdz datumam, kurā Komisija faktiski izmaksās iepriekšējā apakšpunktā prasīto summu, izpildot attiecīgā gadījumā spriedumu, ar ko apmierina šo prasību, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi tās galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par trīs ar pus procentu punktiem, vai, ja to nepiemēro, atbilstoši procentu likmei, kādu Vispārējā tiesa uzskatīs par piemērotu;
—
pakārtoti, saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2017. gada 26. janvāra lēmumu, atbilstoši kuram prasītājai tika atmaksāta vienīgi nepamatoti samaksātā naudas soda pamatsumma, izpildot “Aplokšņu” lēmumu, ar kuru tika izslēgti jebkādi procentu maksājumi;
—
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja galvenokārt lūdz atlīdzināt zaudējumus, lai saņemtu naudas kompensāciju, kas atbilst procentiem, kādi Komisijai bija jāizmaksā prasītājai, tai atmaksājot nepamatoti samaksātā naudas soda pamatsummu, izpildot Komisijas 2014. gada 10. decembra Lēmumu C(2014) 9295, final, par procedūru atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (AT.39780 – Aploksnes) (turpmāk tekstā – “Aplokšņu” lēmums) pēc tam, kad Vispārējā tiesa ar 2016. gada 13. decembra spriedumu lietā T-95/15 Printeos S. A. u.c./Komisija (turpmāk tekstā – spriedums lietā “Printeos”) šo lēmumu atcēla. Pakārtoti, prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2017. gada 26. janvāra lēmumu, ar kuru ir noraidīts tās lūgums izmaksāt iepriekš minētos procentus.
1.
Savas prasības atlīdzināt zaudējumus pamatojumam prasītāja apgalvo, ka prasījums izmaksāt naudas kompensāciju ir pamatots ar LESD 266. panta pirmo daļu, jo Komisija ir nepilnīgi izpildījusi iepriekš minēto spriedumu lietā “Printeos”, tai neizmaksājot atbilstošos procentus; vai, pakārtoti, ar LESD 266. panta otro daļu un 340. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu, par zaudējumiem, kas ir nodarīti ar “Aplokšņu” lēmumu un nepilnīgo sprieduma lietā “Printeos” izpildi.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisijas prettiesiskajai darbībai nebija juridiskā pamata, jo Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.), uz ko Komisija atsaucās savā 2017. gada 26. janvāra lēmumā, jau bija atcelta un arī tādēļ, ka Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.) ir uzskatāma par tādu, kas ir pretrunā LESD 266. un 340. pantam, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktam un 47. pantam.
2.
Savas pakārtotās prasības atcelt tiesību aktu atbalstam prasītāja apgalvo, ka Komisijas 2017. gada 26. janvāra lēmums ir balstīts uz juridisko pamatu, kas vairs nebija spēkā, kas nebija piemērojams un kas katrā ziņā bija uzskatāms par prettiesisku, šajā ziņā prasītāja turklāt izvirza iebildi par prettiesiskumu.
Full & Egal Universal Law Academy