19.6.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 195/34
Prasība, kas celta 2017. gada 7. aprīlī – Mabrouk/Padome
(Lieta T-216/17)
(2017/C 195/47)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Mohamed Marouen Ben Ali Ben Mohamed Mabrouk (Tunisa, Tunisija) (pārstāvji – J. R. Farthouat, N. Boulay, advokāti, un S. Crosby, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2017. gada 27. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2017/153, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV 2017, L 23, 19. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar prasītāja līdzekļu iesaldēšanu tiek pārkāpts saprātīga termiņa noteikums, kas paredzēts ECPAK un ES Pamattiesību hartas, attiecīgi, 6. un 47. pantā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav pietiekama pamata līdzekļu iesaldēšanai:
—
pretēji prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem Padome uzskata prasītāja līdzekļus par nelikumīgiem, taču nenorāda pamatojumu;
—
uzskatot prasītāja līdzekļus par nelikumīgiem, Padome pieļauj kļūdu faktu vērtējumā, ciktāl tā ir veikusi jebkādu vērtējumu;
—
līdzekļu iesaldēšanai nav jēgas, jo tā ir paredzēta, lai palīdzētu Tunisijai atgūt nelikumīgi piesavinātos līdzekļus. Tomēr nekādi prasītāja līdzekļi nav bijuši nelikumīgi piesavināti.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar prasītāja līdzekļu iesaldēšanu pēc prezidenta Ben Ali krišanas tiek pārkāptas prasītāja tiesības uz darbu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka līdzekļu iesaldēšana katrā ziņā ir nesamērīga un ar to tiek pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu.
Full & Egal Universal Law Academy