26.6.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 202/24
Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – Spānija/Komisija
(Lieta T-237/17)
(2017/C 202/40)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve – A. Gavela Llopis, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2017. gada 14. februāra Lēmumu C(2017) 766 final, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELGF un ELFLA, ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalisti, augļu un dārzeņu nozari, saistībā ar izmeklēšanu (FV 2011/003/ES),
—
piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts un d) apakšpunkta 3. punkts Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV 1996, L 297, 1. lpp.) un 14. panta 2. punkts Komisijas 2003. gada 11. augusta Regulā (EK) Nr. 1432/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanas un ražotāju grupu pagaidu atzīšanas nosacījumiem (OV 2003, L 203, 18. lpp.), kopsakarā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 2007. gada 26. septembra Regulā (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 (OV 2007, L 273, 1. lpp.) un 2. panta a) punktu Padomes 2003. gada 29. novembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.).
—
Spānijas Karalistes ieskatā, Komisija ir pārkāpusi Padomes Regulas Nr. 2200/96 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz ražošanas organizāciju Tilla Huelva, jo uzskatīja, ka trīs šīs organizācijas locekļi neatbilda “ražotāju” nosacījumam un ka līdz ar to netika ievēroti minētās regulas 11. panta noteikumi par demokrātisku pārbaudi, lai gan, tā kā šo organizāciju vienmēr ir veidojuši ražotāji, tika izpildīti Regulas Nr. 2200/96 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta 3. punktā paredzētie noteikumi par demokrātisku pārbaudi un Komisijas Regulas Nr. 1432/2003 14. panta noteikumi kopsakarā ar Regulas Nr. 1782/2003 2. panta a) punktu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts 52. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).
—
Prasītāja uzskata, ka vienotas likmes novērtējuma metodes izmantošana, lai veiktu finanšu korekciju Andalūzijai ir pretrunā šobrīd piemērojamajam Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktam (ar ko ir aizstāts Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts) un Pamatnostādnēm attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu Dokumentā VI/5330/97. Piemērotā vienotas likmes korekcija esot prettiesiska un katrā ziņā nesamērīga. Komisijai esot bijis jāpiemēro vienreizēja korekcija gadījumos, kuros patiešām bijuši trūkumi. Pakārtoti, vienotas likmes korekcijai esot bijis jābūt 5 %.
Full & Egal Universal Law Academy