17.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 231/37
Prasība, kas celta 2017. gada 12. maijā – Yanukovych/Padome
(Lieta T-285/17)
(2017/C 231/46)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Viktor Fedorovych Yanukovych (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis – T. Beazley, QC)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;
—
piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot izvēlējusies pareizu juridisko pamatu apstrīdētajiem tiesību aktiem.
—
Apstrīdētajā lēmumā neesot tikuši izpildīti nosacījumi tam, lai Padome varētu pamatoties uz LES 29. pantu.
—
Neesot tikuši izpildīti nosacījumi, lai pamatotos uz LESD 215. pantu, jo neesot ticis pieņemts spēkā esošs lēmums atbilstoši LESD V sadaļas 2. nodaļai.
—
Neesot pastāvējusi pietiekama saikne, lai būtu iespējams atsaukties uz LESD 215. pantu attiecībā uz prasītāju.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.
—
Patiesais iemesls, kāpēc Padome īstenoja apstrīdētos tiesību aktus, būtībā esot bijuši centieni iegūt pastāvošā Ukrainas režīma labvēlību (lai Ukraina veidotu ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību), nevis šajos apstrīdētajos tiesību aktos norādītie mērķi/pamatojums.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi pamatojumu.
—
Apstrīdētajos tiesību aktos norādītais “pamatojums” prasītāja iekļaušanai (papildus tam, ka tas ir kļūdains) esot veidots pēc šablona, nav piemērots un nav pietiekami konkretizēts.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilstot kritērijiem, kādi norādīti personas iekļaušanai sarakstā attiecīgajā laikā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, iekļaujot prasītāju apstrīdētajos pasākumos. Ar prasītāja atkārtotu iekļaušanu, neskatoties uz acīmredzamo plaisu starp “pamatojumu” un atbilstošajiem iekļaušanas kritērijiem, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikušas ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam esot tikusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Cita starpā Padome neesot atbilstoši apspriedusies ar prasītāju pirms viņa atkārtotas iekļaušanas un prasītājam neesot tikusi dota atbilstoša vai taisnīga iespēja vai nu labot kļūdas, vai arī iesniegt informāciju, kas attiecas uz viņa personīgo situāciju.
7.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikušas pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktam, jo ierobežojošie pasākumi tostarp esot nepamatots un nesamērīgs šo tiesību ierobežojums.
Full & Egal Universal Law Academy