17.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 231/38
Prasība, kas celta 2017. gada 12. maijā – Yanukovych/Padome
(Lieta T-286/17)
(2017/C 231/47)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Yanukovych (Doņetska, Ukraina) (pārstāvis – T. Beazley, QC)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmuma (KĀDP) 2017/381, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 62, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;
—
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izvēlējusies apstrīdētajiem tiesību aktiem atbilstošu juridisko pamatu.
—
Apstrīdētajā lēmumā neesot tikuši izpildīti nosacījumi tam, lai Padome varētu pamatoties uz LES 29. pantu.
—
Neesot bijuši izpildīti nosacījumi, kas ļauj pamatoties uz LESD 215. pantu, jo neesot bijis pieņemts spēkā esošs lēmums saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu.
—
Neesot bijusi pietiekama saikne, lai attiecībā pret prasītāju varētu pamatoties uz LESD 215. pantu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.
—
Padomes faktiskais mērķis, ieviešot apstrīdētos tiesību aktus, būtībā esot bijis iegūt pastāvošā Ukrainas režīma labvēlību (lai Ukraina veidotu ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību), un nevis šajos apstrīdētajos tiesību aktos tieši norādītie mērķi/pamatojums.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi pamatojumu.
—
Apstrīdēto lēmumu pamatojums prasītāja iekļaušanai (papildus tam, ka tas ir kļūdains) esot formāls, neatbilstošs un nepietiekami individualizēts.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilst norādītajiem kritērijiem tam, lai persona tiktu iekļauta sarakstā attiecīgajā laikā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, iekļaudama prasītāju to personu sarakstā, kurām ir piemērojami apstrīdētie pasākumi. Ar prasītāja atkārtotu iekļaušanu, neskatoties uz acīmredzamo plaisu starp “pamatojumu” un atbilstošajiem iekļaušanas kritērijiem, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikušas ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam esot tikusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Cita starpā Padome neesot atbilstoši apspriedusies ar prasītāju pirms viņa atkārtotas iekļaušanas, un prasītājam neesot tikusi dota atbilstoša un taisnīga iespēja labot kļūdas vai iesniegt informāciju, kas attiecas uz viņa personīgo situāciju.
7.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā, ciktāl cita starpā ierobežojošie pasākumi esot šo tiesību nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.
Full & Egal Universal Law Academy